LETA
Latvijas viesmīlības nozare pēdējo divu gadu laikā ir zaudējusi trešo daļu darbinieku, liecina Latvijas Restorānu biedrības un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) apkopotie dati.
Organizācijās norāda, ka pirms Covid-19 pandēmijas – 2019.gadā – viesmīlības nozare nodrošināja darbu vairāk nekā 33 000 cilvēku, bet pašlaik nodarbināto skaits nozarē ir samazinājies līdz 21 000.
Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis skaidro, ka neparedzamie nozares darbības noteikumi un haotiskie ierobežojumi pandēmijas laikā likuši daudziem uzņēmumiem izbeigt darbību, savukārt darbinieki ir pārkvalificējušies vai devušies peļņā uz ārzemēm.
“Šobrīd nozarē katastrofāli trūkst darbinieku un, sezonai sākoties, uzņēmēji ir izmisumā, jo nevar realizēt visu plānoto un pieņemt visus pasūtījumus,” uzsver Jenzis.
Pēc viņa paustā, viesmīlības nozare sagaida, ka vēlēšanu gadā politiķi uzlabos dialogu ar uzņēmējiem, iedziļināsies nozares specifikā un pandēmijas vai ģeopolitisko izaicinājumu ietekmē uz nozari. Tas ir svarīgi īpaši šobrīd, kad visu resursu cenas ir dramatiski pieaugušas, bet daudziem iestājies atlikto nodokļu nomaksas termiņš, tāpēc ļoti daudzi uzņēmēji izvērtē vai vispār turpināt darbu.
Centrālās statistikas pārvaldes un Valsts ieņēmumu dienesta datu analīze parāda Covid-19 pandēmijas un ar to saistīto ierobežojumu smago kaitējumu nozarei, informē Latvijas Restorānu biedrības pārstāvji. Pēdējo divu gadu laikā divas reizes, proti, 2020. un 2021.gada sākumā, kas ir nesezona – viesmīlības nozares darbinieku skaits noslīdēja līdz kritiskajai robežai – 13 000. Abus gadus izglāba vasaras sezona, kad darbinieku skaits uz īsu brīdi atkal dubultojās. Diemžēl 2022.gads, ko viesmīlības nozare gaidīja ar lielām cerībām, nedod pamatu optimismam, un to parāda arī nodarbinātības statistika, pauž Latvijas Restorānu biedrības pārstāvji.
LDDK finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis skaidro, ka 12 000 darba ņēmēju, kuri pandēmijas laikā pameta viesmīlības nozari, ir ļoti nozīmīgs skaits Latvijas darba tirgum. Viesmīlības nozarē pārsvarā strādā gados jauni cilvēki, ar labām svešvalodu prasmēm, visbiežāk – vēl bez ģimenes. Ja tie pašreiz neatsaucas uz nozares darba sludinājumiem, tad tas, visticamāk, nozīmē, ka viņi ir pametuši Latviju un jau strādā citās valstīs.
Salīdzinot ar pirmspandēmijas līmeni, ne tikai dzīvesstila restorāni un kafejnīcas, bet arī gandrīz visi nozares lielākie uzņēmumi ir samazinājuši darbinieku skaitu. Izņēmums – “Premier Restaurants Latvia” (“McDonald’s”) un SIA “Aleks un V” (“Saules virtuve”), kuru darbības profils ir ēdienu gatavošana līdzņemšanai.
Lai arī lielāko viesmīlības nozares uzņēmumu pēc nodarbināto skaita Top3 ir palicis nemainīgs – “Lido”, “Premier Restaurants Latvia” un “Baltic Restaurants Latvia”, visos vērojams darbinieku kritums. Piemēram, “Lido” 2019.gadā nodarbināja 1041 cilvēku, bet pašlaik tie ir 784 darbinieki. Savukārt “Baltic Restaurants Latvia” pēdējo divu gadu laikā darbinieku skaits no 806 ir samazinājies līdz 558. Nelielas darbinieku skaita izmaiņas piedzīvojis “Premier Restaurants Latvia” – no 776 uz 771.
Foto: pixabay.com
Reklāma