Lemjot par tālākiem pasākumiem Covid-19 ierobežošanai, Latvijā iespēju robežās būtu jāsaglabā pasākumi, kas ierobežo cilvēku mobilitāti, vienlaikus mazāk radot negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību, šāda nostāja pausta Veselības ministrijas (VM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par epidemioloģiskās drošības draudiem saistībā ar Covid-19 infekciju.
VM skatījumā, būtu nepieciešams joprojām maksimāli saglabāt attālināto darbu, kas mazina slogu uz sabiedrisko transportu un mazina cilvēku pulcēšanos sabiedriskās vietās, un saglabāt plašus epidemioloģiskās drošības pasākumus pret Covid-19 nevakcinētu personu vidū.
Ministrija atzīst, ka vispārējās izglītības process joprojām ir jānodrošina klātienē, bet ieviešot vēl daudz plašāku Covid-19 skrīningu izglītojamo vidū.
Lemjot par epidemioloģiskās drošības pasākumu mazināšanu, VM skatījumā, jāņem vērā, ka sagaidāmie gada nogales svētki var palielināt Covid-19 izplatīšanās risku valstī cilvēku pārvietošanās, pulcēšanās, tai skaitā ieceļošanas no citām valstīm, dēļ.
Sagatavotajā ziņojumā norādīts, ka Nacionālā veselības dienesta (NVD) veidotie matemātiski epidemioloģiskie modeļi indikatīvi parāda, ka iepriekš ieviestajiem ierobežojumiem bijusi 40% efektivitāte uz kontaktu samazinājumu. Tāpat pieejamie “Google” mobilitātes dati uz doto brīdi parāda samazinājumu cilvēku mobilitātē, piemēram, mazumtirdzniecības un atpūtas vietu apmeklējums ir samazinājies par 41%, sabiedriskajā transportā cilvēku mobilitāte ir samazinājusies par 42%, darba vietās – par 35%, bet par 12% cilvēku mobilitāte ir pieaugusi dzīvesvietās.
“Tajā pat laikā ir jāņem vērā, ka situācija joprojām ir ļoti nestabila un jebkāds straujš sabiedrības mobilitātes pieaugs var rezultēties ar nekontrolētu Covid-19 izplatības pieaugumu un situācijas slimnīcās pasliktināšanos,” vēsta VM.
Ziņojumā skaidrots, ka, balstoties uz reģistrēto gadījumu skaitu un 14 dienu kumulatīvo saslimstību uz 100 000 iedzīvotājiem, kā arī citiem rādītājiem, var secināt, ka 2021.gada decembrī Covid-19 samazināšanās tendences Latvijā ir apstājušas. Vakcinācijas rādītāji Latvijā turpina pieaugt, kas veicina saslimstības ar Covid-19 samazināšanos visos Latvijas reģionos.
Vienlaikus, lai sagatavotos sezonālo faktoru ietekmei, kas gada nogales svētku un aktivitāšu laikā, visticamāk, izraisīs kārtējo saslimstības pieaugumu un pasargātu maksimāli lielu cilvēku skaitu, ir būtiski veicināt iedzīvotāju vakcināciju, tajā skaitā uzlabojot vakcīnu pieejamību balstvakcinācijai, norāda VM.
VM norāda, ka papildus sabiedrības vakcinācijas veicināšanai jāturpina ieviest citus epidemioloģiskās drošības pasākumus, tai skaitā plašu sabiedrības testēšanu augstākiem Covid-19 izplatības riskiem pakļautās vietās (izglītības iestādes, ārstniecības iestādes, sociālās aprūpes iestādes, darba vietas), tai skaitā arī veicot testēšanu vakcinēto personu vidū.
Tāpat, VM ieskatā, nepieciešams sekot SARS CoV-2 jaunā omikrona gadījumu izplatībai starptautiskā mērogā un Latvijā, kā arī nodrošināt pastiprinātu testēšanu uz Covid-19 cilvēkiem, kas atradušies apstākļos, kur bijusi lielāka iespēja inficētie sar jauno vīrusa paveidu. Kā arī pievērst īpašu uzmanību jauno variantu atklāšanai, kontktaktpersonu identificēšanai un izolēšanai. Ņemot vērā omikrona varianta ļoti straujo izplatību, jāņem vērā riski Coivd-19 saslimstības straujam pieaugumam šī gada nogalē un 2022.gada sākumā, tādēļ ir jābūt gataviem veselības aprūpes resursiem iespējamam saslimstības pieaugumam.
VM skatījumā, ņemot vērā iespējamo gripas izplatību 2022.gada sākumā, nepieciešams veicināt gripas vakcinācijas aptveri riska grupās un sabiedrībā kopumā, lai novērstu gripas epidēmijas uzslāņošanos Covid-19 pandēmijai.
Kā ziņots, veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) brīdina, ka, ņemot vērā gaidāmo straujo inficēšanos ar Covid-19 omikrona paveidu, jau nākamā gada janvāra sākumā Latvijā var tikt reģistrēti līdz 3000 ar vīrusu inficētie dienā.
Līdz šim Latvijā reģistrēti 32 omikrona gadījumi, tostarp piecos gadījumos inficēšanās notikusi uz vietas Latvijā, kas nozīmējot, ka inficēto skaits ir lielāks.
“Par deltu vairākkārt lipīgākais omikrons izplatās milzu ātrumā, tas dubulto saslimušo skaitu ik pa divām līdz trim dienām, nevis nedēļām. Rietumeiropas valstis viena pēc otras tiek “slēgtas”,” atzīmē Pavļuts, uzsverot, ka ir skaidrs, ka straujš saslimstības vilnis tuvākajās dienās sasniegs arī Latviju, bet nevar pateikt, cik smagi slimosim.
“Daudzi pamatoti gaida atvieglojumus no 11.janvāra, kādus solījām, izejot no mājsēdes novembrī. Nezinu, vai varēsim,” spriež Pavļuts, aicinot kolēģus valdībā un koalīcijā “”pārslēgt” domāšanu uz omikrona scenāriju”, kas nozīmē, ka arī Latvijā nevar izslēgt nopietnāku pasākumu ieviešanu.
“Aicinu Ziemassvētku laiku pavadīt tikai vistuvāko lokā. Īpaši piesardzīgus lūdzu būt tos, kas iecerējuši viesoties pie tuviniekiem Latvijā no valstīm ar augstu omikrona izplatību,” mudina politiķis, “vakcinējamies un balstvakcinējamies!”
Bija plānots, ka pēc 11.janvāra vakcinētiem un pārslimojušiem varētu atgriezties pie līdzīgiem drošības pasākumiem, kādi bija 2021.gada vasarā un būtiski netraucēja ikdienas dzīvi – ar brīvāku pulcēšanos, mazākiem “kvadrātmetriem” un citām prasībām, atvērtām skolām un interešu izglītību.
Teksts: nacionālā informācijas aģentūra LETA
Foto: no arhīva
nu jau po..h. Jo lielāki ierobežojumi, jo mierīgāk dzīvot. Droši vien ne visiem, bet mums, lauķiem viss notiek tieši tāpat kā pirms c19. Un tie tur Rīgā… lai iepūš man un maniem kaimiņiem