Zemgalē un Sēlijā šovasar sāks testēt jaunu ģeotūrisma maršrutu

Sadarbības partneri no Zemgales plānošanas reģiona (ZPR), Aizkraukles un Bauskas novada pašvaldības, kā arī no Lietuvas Biržu un Žagares reģionālā parka administrācijas secinājuši, ka jau šovasar varēs sākt jaunā, kopīgi veidotā ģeoloģiskā tūrisma maršruta testēšanu, aģentūru LETA informēja ZPR.

Tas nozīmē, ka tūrisma profesionāļi, gidi un informācijas sniedzēji kā pirmie Zemgalē un Sēlijā varēs iepazīt, vērtēt un popularizēt maršrutā iekļautos nozīmīgākos ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos objektus – dažādu iežu atsegumus, klintis, gravas, ieplakas, karsta kritenes, avotus, upju stāvkrastus, ūdenskritumus, alas, kāpas, dižakmeņus un vēl citas dabas vērtības.

ZPR informēja, ka Zemgalē un Sēlijā tūristu apskates cienīgi pavisam ir vismaz 55 tādi objekti, visvairāk – Jēkabpils un Aizkraukles novadā, nedaudz mazāk – Bauskas, Dobeles un Jelgavas novadā. Maršruta izstrādātāji ir ne tikai identificējuši maršrutam piemērotākos objektus, bet arī tūrisma speciālistiem organizējuši mācības par ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko vietu specifiku, jaunākajām tendencēm dabas tūrisma objektu uzturēšanā un popularizēšanā, kvalitatīva piedāvājuma veidošanu un labās prakses piemēriem šādu objektu pārvaldībā. 

Tuvākajā laikā sekos arī teorētiskas un praktiskas ievirzes vairākdienu mācības esošajiem un potenciālajiem tūrisma gidiem, kas ietver arī vairāku ģeoloģisko objektu apmeklējumu kā Zemgalē, tā Ziemeļlietuvā, skaidroja ZPR. 

Aizkrauklē gada atlikušajos mēnešos centīsies pabeigt multifunkcionāla veloparka celtniecību, kas kalpos arī ievērojamāko ģeovietu apceļotāju ērtībām. Baušķenieku rūpju lokā būs interaktīvas ekspozīcijas izveide karsta kriteņu izpausmju Latvijas epicentrā – Skaistkalnē, informēja ZPR.

Vecumnieku pagasta nodaļas ļaudis jau tagad sadarbības partnerus un citus interesentus aicina apmeklēt pēdējā laikā vienu no lielākajiem atklājumiem Zemgalē – Zvirgzdes kāpu ar vairāk nekā 30 metru augstu virsotni, ko ģeologi uzlūko par vienu no augstākajiem vēja sanesu smilts veidojumiem Latvijā. Minētās iekšzemes kāpas iespējamais veidošanās laiks ir 11 700 līdz 14 000 gadu pirms mūsu ēras.

Jaunā maršruta izstrāde notiek ar Eiropas Savienības “Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2022.gadam” projekta LLI-483 “Unikālu ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas vērtību izmantošana zaļā izzinošā tūrisma attīstībā” (GEOTOUR) atbalstu. Projekta mērķis ir radīt ilgtspējīgu un izzinošu tūrisma piedāvājumu, palielināt apmeklētāju plūsmu reģionos, papildināt zināšanas un izpratni par unikālām dabas vērtībām.

Projekta ieviešana ilgs līdz 31.decembrim, un tā kopējās izmaksas 649 972,15 eiro, tostarp Eiropas reģionālās attīstības fonda finansējums – 552 476,31 eiro.

Foto: ZPR