LETA
Valdība otrdien 15 valsts augstskolām noteica sākotnējās stratēģiskās specializācijas, kuras iestādes iestrādās kā pamatu augstskolas stratēģiskās attīstības plānošanai, paredzot primāri attīstāmās zinātnes nozares un studiju virzienus.
Valsts dibināto augstskolu sākotnējās stratēģiskās specializācijas tiek noteiktas, lai specializācijai atbilstošajās zinātnes jomās augstskolas studiju un pētniecības darbībā tiktu sasniegta starptautiski atzīta izcilība un nodrošināta atbilstība sabiedrības vajadzībām un prasībām.
Projekts ir izstrādāts, nosakot valsts augstskolām to sākotnējo stratēģisko specializāciju dibinātāja izraudzītajās zinātnes jomās, pamatojoties uz augstskolas sasniegtajiem pētniecības un studiju rezultātiem, kā arī pamatojoties uz valsts augstskolu plāniem par to attīstību dibinātāja izraudzītajās zinātnes jomās.
Kā skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijā, noteiktā sākotnējā stratēģiskā specializācija veido pamatu augstskolas stratēģiskās attīstības plānošanai un izstrādei, nosakot primāri attīstāmās zinātnes jomas, kas ir nepieciešamas augstskolai studiju un pētniecības darbībā.
Latvijas Universitātei sākotnējā stratēģiskā specializācija ir noteikta dabaszinātnes, medicīnas un veselības zinātnes, sociālās zinātnes un humanitārās un mākslas zinātnes jomās.
Rīgas Tehniskajai universitātei sākotnējā stratēģiskā specializācija ir noteikta dabaszinātnes, īpaši datorzinātnes un informātikas, inženierzinātnes un tehnoloģijas, sociālās zinātnes un humanitārās un mākslas zinātnes jomās.
Latvijas Lauksaimniecības universitātei sākotnējā stratēģiskā specializācija ir noteikta inženierzinātnes un tehnoloģijas, lauksaimniecības, meža un veterinārās zinātnes un sociālās zinātnes jomās.
Rīgas Stradiņa universitātei sākotnējā stratēģiskā specializācija ir noteikta dabaszinātnes, īpaši dzīvās dabas zinātnes, fizikālās zinātnes, matemātikas un statistikas, medicīnas un veselības zinātnes un sociālā zinātnes jomās.
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai, Latvijas Kultūras akadēmijai un Latvijas Mākslas akadēmijai sākotnējā stratēģiskā specializācija ir noteikta humanitārās un mākslas zinātnes jomās.
Daugavpils Universitātei sākotnējā stratēģiskā specializācija ir noteikta dabaszinātnes, sociālās zinātnes un humanitārās un mākslas zinātnes jomās.
Liepājas Universitātei sākotnējā stratēģiskā specializācija ir noteikta inženierzinātnes un tehnoloģijas, sociālās zinātnes un humanitārās un mākslas zinātnes jomās.
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai sākotnējā stratēģiskā specializācija ir noteikta inženierzinātnes un tehnoloģijas un sociālās zinātnes jomās.
Ventspils Augstskolai sākotnējā stratēģiskā specializācija ir noteikta dabaszinātnes, sociālās zinātnes un humanitārās un mākslas zinātnes jomās.
Vidzemes Augstskolai sākotnējā stratēģiskā specializācija ir noteikta inženierzinātnes un tehnoloģijas un sociālās zinātnes jomās.
Banku augstskolai sākotnējā stratēģiskā specializācija ir noteikta sociālās zinātnes jomā, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijai – medicīnas un veselības zinātnes jomā, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijai – sociālās zinātnes jomā un Latvijas Jūras akadēmijai – inženierzinātnes un tehnoloģijas jomā.
Nosakot augstskolu stratēģisko specializāciju, tika ņemti vērā gan šo augstskolu sasniegtie studiju un zinātniskā darba rezultāti, gan pašu augstskolu redzējums par savu attīstību stratēģiskās specializācijas zinātnes jomās.
Kā pamats stratēģiskās specializācijas noteikšanai tika ņemti vērā kritēriji – zinātniskās publikācijas, izpildīto zinātnisko darbu apmērs, zinātniskā personāla skaits, dalība 2019.gada zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā, studējošo skaits, absolventu skaits un doktorantūras studējošo skaits.
Augstskolai ir potenciāls specializēties konkrētajā zinātnes jomā, ja tā uz pārējo augstskolu rezultātu fona sasniedz vismaz 5% īpatsvaru iepriekšminētajos rezultatīvajos rādītājos un ir piedalījusies zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā.
Savukārt attiecībā uz augstskolām ar mazu studējošo skaitu būtiskāk bija analizēt augstskolas relatīvo specializāciju, ņemot vērā, vai to rezultatīvo rādītāju vērtības konkrētajā zinātnes jomā sasniedz vismaz pusi no augstskolas kopējā rezultāta konkrētajā rādītājā. Pamatojoties uz šiem rādītājiem un tajos iegūtajiem rezultātiem, katrai augstskolai tas kalpoja kā pamats sarunām ar augstskolu par tās sākotnējās stratēģiskās specializācijas noteikšanu.
Foto: no arhīva
Reklāma