Valsts nemeklēs palīgos Jāni vai Ilzi, bet tos, kuri darbojas brīvprātīgajās organizācijās

Sarunu festivālā “Lampa”, kas pagājušās nedēļas nogalē kārtējo reizi notika Cēsīs, viena no apmeklētākajām diskusijām bija par civilo aizsardzību – “Civilā aizsardzība – kurš, ko, kad, kā?”. Diskusijā piedalījās iekšlietu ministrs Kristaps Eklons, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Civilās aizsardzības pārvaldes vadītājs Ivars Narkuts, agrākais Valmieras VUGD priekšnieks, tagad Valmieras novada deputāts Jānis Skrastiņš un laikraksta “Kurzemnieks” žurnālists Alberts Dinters. Sarunu vadīja Sigita Pildava, kas vairākus gadus ir strādājusi par komunikācijas speciālisti Valsts policijā.
Kaut arī “Lampas” sarunu festivāla plāns bija apstiprināts jau 2022. gada janvārī, 24. februāris – Krievijas iebrukums Ukrainā – civilās aizsardzības aktualitāti ir pastiprinājis.
SIGITA PILDAVA:
– Kā jūs vērtējat civilās aizsardzības sistēmu Latvijā?
KRISTAPS EKLONS:
Mums valstī ir sena, labi izstrādāta civilās aizsardzības sistēma, kurā praktiski ir iekļautas visas institūcijas. Un ne tikai tās, arī uzņēmēji, kas nodarbojas ar civilo aizsardzību. Šobrīd mēs esam nonākuši jaunu izaicinājumu priekšā un šī sistēma būtu drusku jāpārskata. Uzsvars būtu jāliek uz vārdu “drusku”. Līdz šim valstī skaidri apzinājāmies 26 veidu apdraudējumus, kuriem esam sagatavojušies – sliktāk vai labāk. Šobrīd jaunais izaicinājums, kas izteikti sākās 24. februārī, prasa daudzas lietas pārskatīt un pieiet tām daudz nopietnāk.
IVARS NARKUTS:
Ja sistēma mums ir laba, tad ir jāatrod veids, kā uzrunāt sabiedrību. Turklāt nevis visu sabiedrību vienā veidā, bet atbilstoši katras grupas īpatnībām: jauniešus, IT tehnoloģiju izmantotājus, televīzijas skatītājus un dažādas citas grupas. Paaugstinātas bīstamības objekti, kas ar savu darbību var izraisīt bīstamību... Esat dzirdējuši par tādiem? Tie tiek pārbaudīti, kā civilās aizsardzības sistēma strādā. Bet tas nenozīmē, ka negadījumi nenotiks. Tas ir jautājums, kas ir aktuāls ne tikai Latvijai, bet visā pasaulē. Dzīvē ieviešas jaunas tehnoloģijas, un būtu labi, ka mēs varētu skriet uz priekšu tikpat ātri, cik ātri dzīvē notiek izmaiņas.
SIGITA PILDAVA:
– Pavisam nesen visā Latvijā bija kārtējā trauksmes sirēnu pārbaude. Tika konstatēts, ka no 164 nedarbojās 21. Pārbaudē pirms gada konstatēts, ka nedarbojās desmit. Kā ir ar šo apziņošanas sistēmu? Kāpēc sirēnas tiek pārbaudītas divas reizes gadā?
IVARS NARKUTS:
Pirms Ukrainas kara mēs no iedzīvotājiem saņēmām aizrādījumus – ko jūs ākstāties! Tādas sirēnas pasaulē nekur neizmanto. Pārskatījām citu valstu pieredzi. Atklājās, ka daudzviet līdzīgas sirēnas tomēr izmanto. Sirēnu pārbaudes mērķis ir konstatēt tehniskās nepilnības. Atrodas problēmas programmu nodrošinājumā, jāpārbauda, kā signāls līdz sirēnai aiziet.
Sirēnas atrodas uz valsts un pašvaldību ēku, kā arī privātīpašumu jumtiem. Mums bija problēmas piekļūt pie sirēnām privātmāju teritorijā. Krīzes situācijā mēs tās durvis uzlauztu, bet šīs pārbaudes rezultātā tika konstatēts, ka nav iespējams atrast atbildīgo personu, kas nodrošinātu piekļuvi sirēnai.
SIGITA PILDAVA:
– Sirēnas skan pilsētās. Bet kā lauciniekiem saņemt trauksmes signālu?