Liene Krūmiņa
“Liepiņmuižas” saimnieks Kārlis Bolmanis rada arvien jaunus medus produktus
Medus ir slavens ar savām ārstnieciskajām īpašībām un atzīts teju katrā mājā. Līdztekus jau zināmajiem biškopības produktiem nāk jauni, kas apvieno medus un citu Latvijas dabas produktu labākās īpašības, tāpēc biteniekiem darba netrūkst. Rosība visas vasaras garumā nerimst arī Vilces pagasta lauku mājās “Liepiņas”, kurā saimnieko biškopis, “Liepiņmuižas” saimnieks Kārlis Bolmanis. Viņš ražo ne tikai dažādu ziedu medu, bet arī medus maisījumus ar ogām, medus un propolisa konfektes, bišu maizi, ziedputekšņus, vaska sveces un medus ziepes.
Savu karjeru biškopībā Kārlis sāka ļoti pārliecinoši: Jelgavas novada Vilces pagasta Svētes upes krastos 2015. gadā tika izveidota “Liepiņmuiža”, un Kārlis jau 2017. gadā ieguva Latvijas Biškopības biedrības titulu “Jaunais biškopis 2017”. 2019. gadā ieguvis biznesa inkubatora speciālbalvu Jelgavas novada rīkotajā konkursā “Uzņēmēju gada balva 2019”. “Liepiņmuižas” etiķete saņēmusi skatītāju simpātiju balvu Biškopības biedrības vasaras saietā, iegūta preču zīme – Jelgavas novada “Vietējais ražotājs – novada lepnums”. Divas vasaras pēc kārtas “Liepiņmuižas” bites projektā “Jumta bites” mājoja uz Rīgas Latviešu biedrības nama jumta, ievācot Vērmanes dārza liepu medu.
Lai iepazītu bišu dzīvi un ieskatītos bišu saimes darbībā no stropa iekšpuses, “Ziņas” aicināja Kārli uz sarunu tveicīgā vasaras dienā – bišu darba aktīvākajā laikā.
– Kāda ir bijusi šī vasara no biškopja perspektīvas?
Kopumā vasara ir izdevusies!
Protams, katru gadu tā ir savādāka un nākas pielāgoties laikapstākļiem. Biškopībā daudz kas ir atkarīgs no laikapstākļiem, piemēram, šogad uzreiz pēc Jāņiem, kad sāka ziedēt liepas, lija lietus, kas nedaudz samazināja liepu medus ienesumu vismaz Vilces pusē.
– Cik bišu saimju ir “Liepiņmuižai”?
Kā saka, cāļus skaita rudenī, tad jau redzēs, vai būs 101 vai 102, bet 100 ir noteikti. Tas ir tas skaits, pie kā es cenšos turēties. Vienā stropā dzīvo viena saime ar bišu māti, traniem, jaunajām bitītēm. Saimē ir stingra hierarhija, katrai bitei ir savs uzdevums, lai darbs ietu uz priekšu.
– Vai visas 100 bišu saimes dzīvo Liepiņās?
Nē, ne visas dzīvo Liepiņās, tas ir atkarīgs no barības bāzes. Liepiņās sezonā dzīvo vidēji 20 saimes, pārējās ir izvestas ganībās pa citām vietām. Dravoju visrinķī Jelgavas novadam – no Lietuvas pierobežas līdz pat Kalnciema puviem.
– Pēc kādiem kritērijiem tiek atlasītas citas bišu ganību vietas?
Ar tām ir mazliet sarežģīti, jo vajadzīga dažādība. Katrā vietiņā tiek ie gūts atšķirīgs medus – citi augi, citi ziedi, kur bitēm darboties. Izvēloties ganību vietas, jāņem vērā dažādi aspekti, un viens no svarīgākajiem – vai teritorija ir tik liela, lai bites netraucētu mājiniekiem, vai kādi mazi bērni neieskrien stropos, lai nesadzeļ. Ir vietas, kur savas bites vedu jau gadiem, tur zinu, pēc cik ilga laika bites jāved prom, jo viss jau padarīts. Tālāk tiek pārvestas uz mežu un tad atkal uz citām ganībām, piemēram, uz griķiem. Jāatzīst, ka ar griķiem mūsu pusē ir tā švakāk, bet griķu ziedu medus ir ļoti specifisks, interesanta smarža. Esmu mēģinājis vest savas bites uz Valmieras pusi pie draugiem, bet tālais ceļš laikam tomēr neatmaksājas.
– Tātad bites vienā sezonā dodas uz dažādām ganībām?
Tieši tā. Stropi tiek atstāti uz konkrētu brīdi, lai bites ievāc vajadzīgo. Liepiņās jau minētās 20 saimes lido uz rapsi, augļudārzu. Tiek ievākts dažādu ziedu medus – no ābelēm, pļavas ziediem un, protams, liepu ziedu medus.
– Kā vērtē sabiedrības informētību par bitēm, medu, biškopību?
Ļoti dažādi. Ir cilvēki, kuri labi izprot bišu saimes darbību, lieto ikdienā medu, bet ir cilvēki, kuru prātos joprojām, pat par spīti informācijas pārbagātībai, mīt dažādi stereotipi un aizspriedumi par medu un biškopību vispār. Tirdziņos cenšos parunāt ar katru pircēju, pastāstīt ko vairāk. Kopumā esmu novērojis pozitīvu tendenci – cilvēki cenšas būt tuvāk dabai, tas ir jūtams. Gadu laikā, braukājot pa tirdziņiem, es jau no acīm varu nolasīt, ko vēlas katra sabiedrības grupa: vecāka gadagājuma cilvēki grib tradicionālo medu, bet jaunieši vairāk ir “krituši” uz medus maisījumiem ar dažādām ogām. Viņiem patīk, liekas interesanti!
– Kā radās oriģinālā ideja ražot medus maisījumus ar ogām?
Uz Latvijas simtgadi vēlējos uztaisīt medus kārtojumu Latvijas karoga krāsās. Sāku meklēt, ar kādiem paņēmieniem var padarīt medu tumši sarkanu. Atradu biešu pulveri, respektīvi, kaltētas bietes, saberztas pulverī, kuras iejaucu medū. Protams, biešu medus pēc garšas sanāca diezgan specifisks, tāpēc sāku domāt, kas varētu būt baudāmāks. Radās ideja izmantot Latvijas ogas, kuras var izkaltēt un pievienot medum. Pamēģināju, un patiešām – ir gardi! Šobrīd jau ražoju medu ar zemenēm, rabarberiem, smiltsērkšķiem, pīlādžiem, cidonijām, jāņogām, upenēm, āboliem un kanēli, kurkumu, ingveru un čilli, un no šiem visejošākais ir ar cidonijām – patīkams skābumiņš un medus saldumiņš.
– Bet kurš ir “Liepiņmuižas” firmas produkts nr. 1?
Protams, ka liepziedu medus, tāpēc arī “Liepiņmuižas” nosaukums. Liepziedu medus ir arī man pats mīļākais.
– Kādi ir lielākie izaicinājumi biškopībā?
Nepagurt sezonas vidū. Atrast spēkus, ieēst medu un turpināt darbu. Tas ir fiziski smags darbs – bišu saimju pārvešana notiek naktīs, no rīta atkal ir jāceļas un jāstrādā, visu atcerēties, izdarīt pareizi – tam ir vajadzīgs spēks un enerģija. Es labi apzinos to, ka viss ir atkarīgs no manis, – katra nokavētā diena pie bitēm var maksāt dārgi. Ja medus nav noņemts pareizajā laikā, tas var ietekmēt medus garšu.
– Uz Liepiņām brauc ekskursanti izzināt medus ieguves procesu, degustēt produkciju un apskatīt saimniecību. Kā veicas ar šo lauku tūrismu – ekskursiju organizēšanu? Vai ir pieprasījums?
Jā, parasti tās ir ģimenes ar bērniem, kurus interesē biškopība, un tad organizēju iespēju izzināt procesu no sākuma līdz pat iespējai izmēģināt medus sviešanu. Visbiežāk bijuši cilvēki no Jelgavas. Septembra vidū plānoju piedalīties pasākumā “Medus diena dravā”, kad visā Latvijā biškopji veselas dienas garumā uzņem pie sevis apmeklētājus un izglīto par biškopību. Ciemos laipni aicināts ikviens interesents!
– Augusta beigās, kā jau tradicionāli pierasts, Jelgavā notiks Piena, maizes un medus svētki. Vai arī šogad būs iespējams sastapt “Liepiņmuižu” tirdziņā?
Protams, būsim! Piena, maizes un medus svētkus mēs neizlaižam nevienu gadu, kopš vispār pastāv “Liepiņmuiža”. Piena, maizes un medus svētki mums ir kā dzimšanas diena, jo 2017. gadā “Liepiņmuižas” pirmais tirdziņš notika tieši Hercoga Jēkaba laukumā, toreiz braucām kopā ar brāli Andri, tirgojām divu veidu medu viena metriņa garumā. Šogad būsim, kā jau ierasts, ar mūsu skaisto telti un patiesi plašu medus produktu sortimentu.
– Piena, maizes un medus svētkos vienuviet sapulcējas ļoti daudzi medus tirgotāji. Kāda atmosfēra valda tirdziņā starp pārdevējiem?
Principā mēs cits citu saucam par kolēģiem, bet teorētiski, jā, nozarē mēs esam konkurenti, tomēr uz to tā neskatāmies, jo katram ražotājam medus ir citādāks, katrs ir no sava Latvijas nostūra, katram ir savi patstāvīgie klienti, kuri meklē konkrēto biškopi, kuram uzticas jau gadiem.
– Vai “Liepiņmuiža” plāno piedalīties arī piena paku laivu regatē?
Tas būtu ļoti interesanti, bet, jāatzīst, diezgan nereāli, jo vasarā viss laiks tiek veltīts medus darbiem. Pirms daudziem gadiem, 2015. gadā, piedalījos ar Jelgavas Ādolfa Alunāna teātra komandu – uzbūvējām plostu, kas atgādināja skatuvi ar aizkulisēm un sarkanajiem skatuves aizkariem! Atceros, toreiz ieguvām vairākas simpātiju balvas.
– Esi Latvijas Biškopības biedrības biedrs. Vai jūti atbalstu?
Jā, biedrība nekad neliedz atbalstu un padomu. Es tiešām izjūtu to, ka biedrība aizstāv mūsu intereses, – nodrošina biškopības un kvalifikācijas celšanas kursus, palīdz apgūt Eiropas finansējumu, sniedz atbalstu projektu rakstīšanā. Pats esmu īstenojis jau divus Eiropas projektus, paplašinot bišu saimniecību un sasniegt savu mērķi – 100 bišu saimes. Otrs projekts krietni atviegloja biškopības iekārtu iegādi – medus sviede, advancētāks atvākojamais galds, dozators, tādas lietas, kas palīdz ikdienas darbu padarīt nedaudz vieglāku.
– 2019. gadā tika uzsākts unikāls projekts “Jumta bites” – uz Rīgas Latviešu biedrības nama jumta Vērmanes dārza liepu ziedēšanas laikā tika izvietotas medus bišu saimes. “Liepiņmuižas” bites rosījās Rīgā divas vasaras pēc kārtas.
Jā, Rīgas jumti bija liela avantūra, nekad iepriekš nekas tāds nebija darīts, tāpēc pirmoreiz uz Rīgu vest bites bija patiesi satraucoši. Liels piedzīvojums!
– Vai novērojāt kādas atšķirības ievāktajā Vērmanes dārza liepziedu medū no lauku medus?
Atšķirības bija izteiktas – tik tīru liepziedu medu (pēc putekšņu analīzēm) laukos neievāksi. Vērmaņdārzā ziedēja tikai liepas un nekas cits, tāpēc bites lidoja tikai uz liepām. Laukos visapkārt zied neskaitāmi daudz dažādu ziediņu un augu, visas pļavas pilnas; kur bite lido, tas viņai tikai zināms, tāpēc lauku teritorijā ievāktais liepu medus nav tik izteikts. Toreiz pēc analīzēm konstatējām 90 procentu liepu putekšņu daudzumu medū, kas ir ļoti augsts rādītājs. Vispār liepziedu medus skaitās, ja tajā ir vismaz 14 procenti liepziedu putekšņu. Kas ir pārējais, tas no bites atkarīgs, tur var būt jebkuri citi ziedi. Ļoti specifisks bija Rīgas jumtu medus.
– Kādi ir “Liepiņmuižas” nākotnes plāni?
Vēlos uzbūvēt jaunu dravas māju, bet tas ir liels solis, kur visam ir jābūt pārdomātam. Protams, turēt kvalitāti augstā līmenī!
Teksts: Liene Krūmiņa
Foto: no Kārļa Bolmaņa personīgā arhīva
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”.
Reklāma