Andra Ozola
Publiskās atmiņas centrs Dobeles novada domes deputātiem nosūtījis vēstuli par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu, aicinot pārdēvēt vairākus Dobeles novada teritorijā sastopamos vietvārdus, informē centra valdes priekšsēdētājs, vēstures zinātņu doktors Kārlis Kangeris.
Saskaņā ar centra rīcībā esošo informāciju, Dobeles novada pašvaldības teritorijā ir šādi komunistisko totalitāro režīmu vai rusifikāciju godinošie oficiālie vietvārdi: PSRS Tautas komisāru padomes priekšsēdētāja Vladimira Iļjiča Ļeņina Vissavienības pionieru organizācijas – Pionieru iela, Bēnē un Krievijas impērijas militārpersonas un dzejnieka Aleksandra Puškina iela Aucē. Vēstules autori lūdz sniegt ziņas par pārdēvēšanu un pauž gatavību sniegt ieguldījumu diskusijās.
2022. gada 24. februārī Publiskās atmiņas centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Dobeles novada domei. Centrs saņēmis deputāta Edgara Gaigala 2022. gada 7. aprīļa atbildi, ka “nav konstatēti fakti, ka vietvārdos būtu kādi komunistiskā totalitārā režīma nosaukumi.”
Publiskās atmiņas centrs norāda, ka ar totalitārā okupācijas režīma valodas pārvaldību saistīto toponīmu maiņa ir pašsaprotams process, kas tiesiski izriet no Latvijas Republikas Satversmes spēkā esības un kas publiskās atmiņas sfērā ir publiski tiesisks pienākums.
Tāpat centrs augsti vērtē iniciatīvu beidzot likvidēt PSRS okupācijas totalitārā komunistiskā režīma, kā arī Krievijas impērijas rusifikācijas politikas toponīmus ielu nosaukumos, kā arī vērš uzmanību, ka oficiālie nosaukumi nedz palielina, nedz samazina to personu, kuru vārdus tās nes, nepolitiskās darbības.
Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Biedrība “Publiskās atmiņas centrs”, kurā apvienojusies daļa bijušo Valsts drošības komitejas dokumentu izpētes komisijas pētnieku, apkopojusi 78 Latvijas ielu nosaukumus, kuri ir mantoti no padomju laikiem un tāpēc būtu maināmi, vēstīja laikraksts “Diena”.
Ielu nosaukumu “melnā saraksta” augšgalā ir Rīga ar 16 ielām, tai seko Daugavpils ar deviņām un Jūrmala ar sešām ielām. Daļa pašvaldību jau pieņēmušas lēmumus par ielu pārdēvēšanu, citas to grasās darīt, bet vēl citas uzskata, ka ir aktuālāki darbi, kas prasa vietvaras uzmanību.
Daudzviet, arī Rīgā, ielu nosaukumi mainījās jau 90.gados, taču Publiskās atmiņas centrs atradis vēl vairākas ielas, kas galvaspilsētā būtu jāpārdēvē, vēsta laikraksts, minot, ka tāda ir Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela, Detlava Brantkalna iela, Jukuma Vācieša iela, Valentīna Pikuļa aleja un Sergeja Eizenšteina iela.
No Rīgas vēsturnieku acīs iekritusi arī Staraja Rusas iela un Ilmeņa iela, kas atgādina par Sarkanās armijas kaujas vietām, kā arī Aleksandra Puškina, Mihaila Ļermontova un Mihaila Lomonosova iela.
Rīgas domes atbildīgās komitejas darbakārtībā šis jautājums vēl nav nonācis, jo vispirms tas tiks izskatīts Rīgas Vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisijā. Tas, visticamāk, notiks jūlija beigās, laikrakstam stāstījis Rīgas domes pārstāvis Raimonds Grants, soloties noteikti informēt par tālāko lietas virzību.
Citās pilsētās savukārt konstatētas ielas, kas nosauktas pretrunīgi vērtēto rakstnieku Leona Paegles, Andreja Upīša un Linarda Laicena vārdā. Leona Paegles ielas ir Cēsīs, Kuldīgā, Valmierā, Ogrē, Jūrmalā, Liepājā, Siguldā, Jēkabpilī un Ludzā, bet Laicena un Upīša vārds dots ielām Valmierā.
Valmieras novadā Burtniekos joprojām ir Sarkanās strādnieku un zemnieku armijas kaujinieka Jāņa Vintēna iela, bet Matīšos atrodama Revolūcijas iela. Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks (“Valmierai un Vidzemei”), vaicāts par šo ielu nosaukumu maiņu, atbildē licis noprast, ka ir virkne daudz svarīgāku jautājumu, par ko pašvaldībai jālauza galva, un atgādinājis, ka ielas pārdēvēšana nav tikai vārdu maiņa, bet gan finansiāls ieguldījums gan pašvaldībai, gan iedzīvotājiem, kuriem jāmaina plāksnītes un jāpārreģistrē dokumenti.
Augusta Kirhenšteina kolaborantu valdības ministra Pauļa Lejiņa vārds arī būtu izdzēšams no pilsētvides, uzskata “Publiskās atmiņas centrs”. Patlaban tas ir atrodams Rīgā un Jelgavā.
Tāpat trīs valstspilsētās – Rīgā, Liepājā un Jelgavā – nebūtu vēlams atstāt kreisi noskaņotā rakstnieka Sudrabu Edžus vārdu, uzskata vēsturnieki. Jelgavas domes pārstāve Iveta Šurma laikrakstam stāstījusi, ka patlaban dome vēl nav lēmusi par abu literātu vārdu – Lejiņa un Sudrabu Edžus – tālāko likteni, taču, visticamāk, konkrēto ielu nosaukumi tikšot mainīti.
Garām Saldus novada pašvaldības acij paslīdējusi Igaunijas PSR Iekšlietu tautas komisariāta darbinieka, kurš Otrā pasaules kara laikā kritis pie Pilsblīdenes, Jakoba Kundera piemiņu godinoša iela Blīdenē un latviešu marksista un profesionāla revolucionāra Jāņa Rudzutaka vārds Kursīšos. Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts (LZP) “Dienai” norādījis, ka arī pilsētā savulaik bijusi Rudzutaka iela, bet tai jau stipri sen atgriezts vēsturiskais Līkās ielas nosaukums, turpretim par Blīdenes Rudzutaka svītrošanu dome nav spriedusi.
Arī Saldus novada pašvaldības Nekustamā īpašuma nodaļas vadītāja Anita Grigute apliecinājusi, ka domes jurists rūpīgi iepazinies ar ielu nosaukumiem, taču atzinis, ka nekas nebūtu jāmaina.
Tikmēr Balvu novada dome negrasās atteikties no Šķilbēnu Sumkovas sādžā dzimušā komunistiskā revolucionāra Jāņa Logina vārdā nodēvētās ielas, argumentējot, ka “no iedzīvotājiem nav saņemts šāds ierosinājums”.
Turpretim Madonas novada dome pieņēmusi lēmumu par kaismīgās padomju varas aizstāves Martas Riekstas vārda dzēšanu no ielu kartes, laikrakstam apliecinājis domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Šķēls (LZS). Abas pārējās Madonas novada ielas, kas iekļuvušas vēsturnieku redzeslokā – Sarkanās armijas partizāna Otomāra Oškalna vārdā nosaukto ielu un Krievijas galvaspilsētas Maskavas vārdā nodēvēto ielu – Madonas novada domes deputāti “nav aiztikuši”.
“Es personīgi domāju, ka paaudzēm, kas šobrīd staigā pa šīm ielām, Oškalns neizsaka pilnīgi neko. Tā kā tā atrodas Ošupē, tas vairāk saistās ar ošu kalnu, nevis ar kaut kādu sarkano partizānu. Nedomāju, ka viss būtu jāliek zem lupas. Ja tomēr tā darīsim, atradīsim arī it kā gaišajiem tēliem melnus plankumus, un tad nu tas saraksts augs augumā,” uzskata Šķēls. Viņaprāt, arī Maskavas vārds nebūtu jāaiztiek, jo diez vai pilsēta esot vainīga, ka valstij, kurā tā atrodas, ir tik slikts vadītājs.
Ogres novads bija viens no pirmajiem, kas ķērās klāt ne tikai “padomekļu” demontēšanai, bet arī ielu nosaukumiem. LETA jau ziņoja, ka Ogrē Revolucionāra Jāņa Fabriciusa vārds ielas nosaukumā nomainīts ar nacionālā partizāna Kārļa Kvanta vārdu, bet Pionieru iela Ciemupē turpmāk būs Celmlaužu iela.
Teksts: Andra Ozola un LETA
Foto: no arhīva
Reklāma