Līdz 13. aprīlim Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā apskatāma Dobeles Vācu kultūras biedrības biedru radītā izstāde “Vēsturiskais muižu mantojums Dobeles novadā”.

Izstādē ir skatāms desmit stendos apkopots fotomateriāls par 67 muižām Dobeles novadā. Fotogrāfijās un aprakstos parādīts, kādas tās bija savos ziedu laikos un kādas ir mūsdienās. “Ir muižas, kur arī šodien vizuļo greznas zāles, citas vēl tikai gaida savu īsto saimnieku, dažām palicis vien kāds bruģakmens vai parka koks,” izstādes pieteikumā raksta tās veidotāji. Var piezīmēt, ka labā stāvoklī Dobeles novadā ir Bēnes muiža, Lielauces pils, kā arī vairākas citas. Interesanti, ka dažas muižas, piemēram, vācu mācītājmuiža un Todlēbena villa, atrodas Dobeles pilsētas teritorijā.

Dobeles Vācu kultūras biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Kalvis Vitte, kas ir viens no Dobeles novada muižu vēsturiskās izpētes rosinātājiem, stāsta, ka pavisam novadā ir ziņas par 105 muižām. Tādēļ to vēsturiskā izpēte ne tuvu nav pabeigta. Projekta iniciatīvas grupa, kurā vēl bez Kalvja ir Adriana Laura Indriksone (abi iepazinās, studējot Jelgavā, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē) un mamma Guna Vitte, cer darbu turpināt. “Pie sava novada muižu pētīšanas ķērāmies pandēmijas laikā, kad tālu ceļot nebija vēlams,” piebilst Kalvis. Būdams lietpratējs ar maģistra grādu informācijas tehnoloģiju jomā, Kalvis savietojis vecās un mūsdienu kartes. Tādā veidā varēja atklāt veco muižu atrašanās vietas.

Dobeles Vācu biedrības projektu atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds, akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, kā arī Dobeles novada pašvaldība. Plānots, ka izstāde tālāk ceļos pa Dobeles novada bibliotēkām. Dobeles Vācu kultūras biedrība ir arī izveidojusi auto orientēšanās maršrutu, kas ved pa sava novada muižām.

Izstādes atklāšanu Jelgavas muzejā kuplināja Dobeles Vācu kultūras biedrības vokālais ansamblis “Die Lustigen” (“Tas lustīgais”), kurā dzied arī izstādes veidotāji Valters Kalvis un viņa māte Guna Vitte.

TRĪS NO 105 ZINĀMAJĀM

Lustes jeb Rīvija pils

Pils atrodas Jaunbērzes pagastā, agrāk saukusies par Vecpienavas muižu vai arī par Rīvija muižu. Būvēta pēc arhitekta Severīna Jensena (Jelgavas “Academia Petrina” arhitekts) projekta, un tā bija viena no pēdējām hercogu Bīronu celtajām pilīm. Pils bija uz divām asīm celta simetriska centrālbūve. Lai centrālbūves ideju vēl vairāk akcentētu, visai ēkai izbūvēts tikai viens liels skurstenis jumta čukurā. Celtnes bēniņos šim vienīgajam dūmvadam ar arku konstrukcijas palīdzību pievienoti dažādās pils telpās esošo apkures ķermeņu dūmvadi. Lustes pils ārējā arhitektūra ir baroka un klasicisma stilu maiņas laika paraugs. Parkā no pils palikušas tikai iespaidīgas ārsienas, arī no parka un dīķu kaskādēm nekas daudz nav palicis pāri.

Degu muiža

Pēc 1920. gada Degu muižā, kas atrodas Dobeles novada Krimūnu pagastā, saimniekojis rakstnieka Aleksandra Grīna aprakstītais latviešu strēlnieku Ziemassvētku kauju, kā arī Neatkarības kara dalībnieks pulkvedis Ansis Zeltiņš (1863–1942). Degu muižu viņš īpašumā saņēma par nopelniem Brīvības cīņās Latvijā īstenotās agrārās reformas rezultātā. Godinot savu 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulku, Degu muižu A.Zeltiņš pārdēvēja par Vidzemes Strēlniekiem. Tagad īpašums pieder Rīgas Tehniskās universitātes profesoram Namejam Zeltiņam, A.Zeltiņa dēlam, kas tur arī dzīvo.

Mežmuižas pils

Pils atrodas Dobeles novada Augstkalnes pagastā. Celta neogotikas stilā, pilnībā pabeigta tikai 1912. gadā. Pils, atrazdamās ezera lēzenajā krastā, no vienas puses iežogota ar veco parku, no otras ar Ketlera laikā celto baznīcu un vecās kapsētas lielajiem kokiem. Mežmuižā vasaras pavadījis rakstnieks Rainis, ciemojoties pie fotogrāfa Viļa Rīdzenieka (pazīstamās fotogrāfijas no Latvijas valsts dibināšanas akta 1918. gada 18. novembrī autors), tādēļ parkā uzstādīts piemiņas akmens Rainim. No 1954. gada pilī atrodas Augstkalnes vidusskola, tagad pamatskola.

Izmantoti izstādes “Vēsturiskais muižu mantojums Dobeles novadā” materiāli.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”.

#SIF_MAF2022