Izgaismo problēmas, lai mēs dzīvotu labāk

Valsts kontrole (VK) šogad plāno publiskot 16 revīzijas, reģionālo mediju dienā sacīja valsts kontrolieris Rolands Irklis. Aprit gads, kopš viņš stājies šajā amatā.

No šā gada janvāra VK strādā pēc jaunās stratēģijas, kur lielāks uzsvars ir likts uz lietderības aspekta vērtēšanu un revīziju ietekmes palielināšanu. Valsts kontroliera pirmais darba gads bijis ļoti intensīvs, un revīzijas ir VK pamatdarbs. VK 2021. gadā noslēgusi 39 finanšu, apvienotās, lietderības un atbilstības revīzijas, savukārt sāktas 32 jaunas.

Reaģējot uz situāciju saistībā ar Covid-19, VK pērn veica izmaiņas darba kārtībā, lai pārbaudītu krīzes finansējuma izlietošanu pandēmijas seku likvidēšanai – finanšu revīziju gaitā 2021. gadā šajā jomā publiskoti 13 starpziņojumi pēc virknes jau 2020. gadā publiskoto starpziņojumu.

Kādas revīzijas plānotas šogad?

Šogad plānota revīzija par civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldību, kas ir aktuāli saistībā ar Covid-19 krīzi. Pēc R.Irkļa domām, šī revīzija varētu palīdzēt vadīt līdzīgas krīzes situācijas arī nākotnē, lai spētu sekmīgi rīkoties. Jo nevienai valdībai jau nav bijusi pieredze pandēmijā, šādā krīzē.

Plānota revīzija par valsts nekustamo īpašumu sistēmas, derīgo izrakteņu, Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma, Satiksmes ministrijas un tās kapitālsabiedrību finansējuma pārvaldību un valsts pārvaldes reformu plānu, kā arī vakcinācijas pret Covid-19 procesa pārvaldību. Paredzēts arī vētīt, kā izlietoti slimnīcu kapacitātes celšanai paredzētie līdzekļi, par ko bija liela rezonanse sabiedrībā.

Vienlaikus pašvaldību kontekstā svarīgas, valsts kontroliera ieskatā, būs VK gatavotās revīzijas par pašvaldību personālpolitiku administratīvi teritoriālās reformas (ATR) kontekstā.

Plānotas arī revīzijas par atkritumu, tostarp bioloģiski noārdāmo, šķirošanu, informācijas sistēmu pieejamību un e-pakalpojumiem, zemes reformu, Nacionālo bruņoto spēku personāla politiku, pašvaldību dibināto ostu pārvaldību, izmeklēšanas iestāžu skaitu un to kompetencēm, kā arī atbalstu bērniem ar uzvedības problēmām un viņu ģimenēm.

Darbs nes aizvien vairāk augļu

VK darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai.

R.Irklis stāsta, ka VK darbs nes aizvien vairāk augļu un finanšu pratība valsts iestādēs un resoros aug. Arvien retāk ir finanšu revīzijas, kad jāsniedz ziņojumi ar iebildēm. Daudzas grāmatvedības kļūdas izdodas novērst revīzijas gaitā. Ir tā saucamie “tukšie” ziņojumi, kad nav nekādu iebilžu, kas ir pozitīvs fakts, bet tajā pašā laikā VK liek domāt, kā uzlabot savu darbu, piebilst valsts kontrolieris.

70 procenti no VK resursiem tiek novirzīti atbilstības/ lietderības revīzijām, bet 30 procenti – finanšu pārskatu pārbaudei. Viņaprāt, vajadzētu aktivizēt resursus, lai revīzijas būtu efektīvākas, un automatizēt procesu. Turklāt vajadzētu pāriet no 37 uz vienu finanšu revīzijas ziņojumu gadā, bet tam vēl ir nepieciešams Saeimas atbalsts.

Visu rakstu varat izlasīt 10. februāra laikrakstā “Zemgales Ziņas”

Teksts: Andra Ozola

Infografikas: Valsts kontrole