Andra Ozola
Karš Ukrainu plosa jau astoto mēnesi. Bēgļu gaitās devušies miljoniem ukraiņu, un daļa no viņiem par savu šā brīža mājvietu izvēlējušies Latviju. Arī Olena Rešetniaka un Valentīna Kuharčuka. Lai arī ilgas pēc dzimtenes ir milzīgas, viņas ir pateicīgas par Latvijas viesmīlību, un šeit sākušas dzīvi no jauna – atradušas darbu savā specialitātē Jelgavas poliklīnikā, viņu bērni skolojas vietējās mācību iestādēs, ģimenes cītīgi apgūst latviešu valodu, informē Jelgavas poliklīnika.
Olena Rešetniaka darbu “Jelgavas poliklīnikā” sākusi vienā no ģimenes ārsta praksēm kā papildus ārste Brigitas Kļavkalnes praksē un darbojas ģimenes ārsta Alda Siliņa uzraudzībā. Ārpus darba laika viņa apgūst latviešu valodu un, pieņemot pacientu, jau prot teju skaidrā latviešu valodā iepazīstināt ar sevi. “Komunicēju latviešu valodā, cik protu,” pēc pirmās aizvadītās darba nedēļas poliklīnikā smaidot nosaka ārste, piebilstot – “kamēr latviešu mēlē pilnvērtīga saruna vēl nesanāk, saruna ar pacientiem šobrīd notiek svešvalodā”.
Ukrainā Olena kā ģimenes ārste praktizēja kopš 2012.gada. Dzīvojusi Doņeckas apgabalā, vēlāk pārcēlusies uz Ukrainas rietumiem. Taču karš rimto dzīves ikdienu sagrieza kājām gaisā, un augusta vidū Olena ar ģimeni ieradās Latvijā.
Abi viņas bērni ir iejutušies Jelgavas izglītības iestādēs. Atrasts arī mājoklis, kā arī atsāktas darba gaitas. Par atgriešanos dzimtenē Olena patlaban nedomā. „Ukrainā ir palikušas tikai drupas. Elektrība, gāze, ūdens – nekas no tā nav pieejams. Nav iespējams nodrošināt normālus dzīves apstākļus. Būs nepieciešams ļoti ilgs laiks līdz šī Ukrainas daļa spēs atgūties,” Olenas balss aizlūzt, domājot par dzimteni.
Savukārt kopš aprīļa Jelgavas poliklīnikā strādā medicīnas māsa Valentīna Kuharčuka no Kijivas. Sākoties karam, viņa neplānoja doties prom no Ukrainas, taču meita un mazdēls pierunājuši.
“Vairāk baidījos viņus vienus palaist, nekā palikt. Sapratu arī, ka drošība ir pirmajā vietā, tāpēc ātri kravāju mantas un devāmies ceļā,” atceras Valentīna. Zināms bija tikai galamērķis. Latvija izvēlēta, jo meita strādā starptautiskā uzņēmumā, kas darbojas arī mūsu valstī, tāpēc bija cerība, ka vismaz vienam no ģimenes būs iespēja strādāt un nodrošināt pārējos.
Ierodoties Latvijā, liels bija pārsteigums par atsaucību un sistēmu, kas izstrādāta, lai sniegtu atbalstu bēgļiem. “Es pat iedomāties nevarēju, ka tik ātri kāds man piedāvās darbu,” savu pārsteigumu neslēpj sieviete. Valentīna priecājas, ka var atsākt darbu savā specialitātē, un tagad, strādājot SIA “Jelgavas poliklīnika”, var pielietot 36 gadu garumā gūtās darba iemaņas. Viņa ļoti novērtē kolektīva atbalstu, kas allaž palīdz un nomierina.
Arī saziņa ar pacientiem norit veiksmīgi. Ikviens tiek informēts, ka speciāliste ir no Ukrainas, tādēļ nav iebildumu sarunā izmantot krievu valodu. Bet, ja pacientam ir grūtības runāt svešvalodā, tiek nodrošināts tulkojums.
“Latviešu valoda ir grūta, taču esmu motivēta to iemācīties,” apņēmīga ir medicīnas māsa. Lai arī Valentīnai mūsu valsts valodas apguve norit lēnām, ukrainiete priecājas par savu mazdēlu, kurš šobrīd izglītību iegūst vienā no Jelgavas sākumskolām, un viņa latviešu valodas prasmes jau ir labā līmenī.
Kopumā Valentīna ir iejutusies pie mums. “Jelgava ir ļoti sakopta, skaista un mierīga pilsēta. Šeit dzīvo sirsnīgi un atvērti cilvēki. Vietējo atbalsts ļāvis justies pārliecinātākai un saglabāt mieru,” atklāj Valentīna. Tomēr viņa arī atzīst, ka ļoti gaida, kad situācija Ukrainā uzlabosies un varēs atgriezties dzimtenē.
„Ar patiesu prieku savā pulkā uzņēmām Olenu un Valentīnu. Zinoši un atsaucīgi darbinieki ir liela vērtība. Un sievietes tādas ir. Ieguvēji ir visas puses: jaunās darbinieces ieguvušas stabilu un motivējošu darba vietu, pacienti – kompetentu un izpalīdzīgu medicīnas personālu, “Jelgavas poliklīnika” – jaunus profesionāļus. Nav noslēpums, ka Latvijā medicīnas sistēmā ir akūts strādājošo trūkums, tāpēc vēl jo lielāks gandarījums, ka Olenas un Valentīnas gadījumā bija abpusēja ieinteresētība sākt darba gaitas Jelgavas poliklīnikā. Ceram uz ilgstošu un produktīvu sadarbību!” uzsver Kintija Barloti, Jelgavas poliklīnikas vadītāja.
Jelgavas poliklīnikas pacientu ievērībai: ja pacientam ārstniecības pakalpojumu sniegs medicīnas persona, kas ir Ukrainas iedzīvotājs, tad pirms pakalpojuma saņemšanas pacients par to tiks informēts. Ja pacientam saziņā ar šo ārstniecības personu būs nepieciešama tulka palīdzība, par to jāinformē Jelgavas poliklīnikas reģistratūras darbinieks pirms pakalpojuma saņemšanas.
Foto: Jelgavas poliklīnika
Reklāma