Lēnām turpinās gan bērnu, gan pusaudžu vakcinēšanās pret Covid-19

Latvijā pirmās potes pret Covid-19 līdz šim saņēmuši 7665 bērni vecumā līdz 11 gadiem, bet vakcinācijas procesu pabeiguši 1383 šīs vecuma grupas bērni, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati.

Bērniem piecu līdz 11 gadu vecumā paredzēto vakcīnu pret Covid-19 lietošanu Eiropas Savienībā apstiprināja pērnā gada izskaņā un potēšana Latvijā tika sākta ap gadu miju.

Kā vēstīja aģentūra LETA, līdz 11.janvārim pirmās potes pret Covid-19 bija saņēmuši nepilni 4000 bērnu vecumā līdz 11 gadiem, tātad mēneša laikā vakcīnas saņēmušo bērnu skaits teju dubultojies.

Vecuma grupā no 12 līdz 17 gadiem, kur vakcīnas pieejamas jau būtiski ilgāku laiku, līdz šim Latvijā pirmās potes saņēmuši ap 75 000 pusaudžu un ap 71 000 pusaudžu pabeiguši vakcinācijas procesu. Salīdzinoši pirms mēneša šie rādītāji bija attiecīgi aptuveni 73 000 un 68 000, tātad vakcinēšanās temps bijis nedaudz zemāks nekā jaunāko bērnu vidū. Revakcināciju nepilngadīgajiem veic tikai specifiskos gadījumos.

Ceturtdien potes pret Covid-19 saņēmušas 2876 persona, tostarp pirmo poti – tikai 141 cilvēks, bet vakcinēšanas procesu pabeidza 457 cilvēki, tostarp 45 cilvēki sapotēti ar “Johnson&Johnson” vakcīnu, kuras gadījumā vakcinācijas sertifikātu izsniedz jau pēc vienas devas iepotēšanas, liecina NVD dati. Pēc potēšanās ar “Johnson&Johnson” vakcīnu ātrāk ir jāveic revakcinācija.

Savukārt balstvakcīnu imunitātes nostiprināšanai saņēma 2278 cilvēki. Visi minētie dati gan vēl var mainīties, jo daudzas vakcinācijas iestādes datus par vakcinētajiem sistēmās ievada ar vairāku dienu nobīdi. Vakcināciju vakar veikušas 186 iestādes, bet visvairāk sapotēja “Veselības centrs 4”.

Šīs nedēļas pirmajās četrās darbadienās Latvijā pret Covid-19 vakcinējušies vidēji ap 3000 cilvēku dienā. Lai arī šis rādītājs vēl var augt, jo vakcinētāji datus par potēm nereti ievada ar dažu dienu nobīdi, vakcinēšanās temps šonedēļ ir zemāks nekā pagājušajā nedēļā, kad potes saņēma vidēji nepilni 3600 cilvēki dienā. Vakcinēšanās temps pašlaik ir zemākais kopš 2021.gada marta, kad vakcīnas pret Covid-19 bija pieejamas ļoti ierobežotā skaitā un tikai prioritārajām grupām.

Salīdzinoši visaugstākais vakcinēšanās temps Latvijā tika sasniegts 2021.gada maija beigās, kad vienas nedēļas laikā tika vakcinēti pat 117 000 cilvēku jeb nepilni 17 000 cilvēku dienā. Vēl 2022.gada janvāra pirmajā nedēļā potes pret Covid-19 Latvijā saņēma vidēji ap 10 000 cilvēku dienā, taču turpmākajās nedēļās vakcinēšanās temps arvien ir apsīcis.

Nacionālā veselības dienesta vakcinācijas projekta vadītāja Eva Juhņēviča Latvijas Radio atzina, ka vakcinēšanās aktivitāte arvien samazinās, kam viņa redz dažādus iemeslus, piemēram, to ietekmējot gan Covid-19 plašā izplatība, gan visai daudzu cilvēku pārliecība, ka labāk šo slimību izslimot, gan arī runas par to, ka gaidāma Covid-19 sertifikātu atcelšana.

Juhņēviča atzina, ka joprojām vakcinēšanos pret Covid-19 nav sākuši ap 98 000 senioru, tāpēc vakcinācijas nodaļa liekot uzsvaru uz šo cilvēku personisku uzrunāšanu. Cita svarīga nodaļas darba prioritāte ir balstvakcinācijas veicināšana.

Līdz šim kopumā vakcīnas pret Covid-19 pirmo devu Latvijā saņēmuši ap 1,054 miljoni cilvēku jeb ap 56% no visiem valsts iedzīvotājiem. No tiem otro devu saņēmuši ap 1,007 miljoni iedzīvotāju, bet vēl ap 286 000 cilvēku ir saņēmuši “Johnson&Johnson” potes, kam atbilstoši valstī spēkā esošajam regulējumam nepieciešama tikai viena deva, līdz ar to vakcinācijas procesu pabeigušo kopskaits sasniedzis 1,293 miljonus jeb 68,7% no visiem valsts iedzīvotājiem.

Rēķinot pirmās potes un “Johnson&Johnson” vakcīnas saņēmēju kopskaitu, tas sasniedzis aptuveni 1,34 miljonus cilvēku. Savukārt revakcināciju līdz šim Latvijā veikuši ap 474 000 cilvēku jeb 25,2% iedzīvotāju.

Aplūkojot pilngadību sasniegušos valsts iedzīvotājus, no tiem pirmo poti pret Covid-19 ir saņēmuši aptuveni 64%, vakcinācijas procesu pabeiguši vairāk nekā 80%, bet revakcinējušies – vairāk nekā 31%.

Latvijā ir pieejamas četras lietošanai Eiropas Savienībā apstiprinātās vakcīnas pret Covid-19 – “Pfizer”/”BioNTech”, “Moderna”, “AstraZeneca” un “Johnson&Johnson”, taču “AstraZeneca” vakcīnu zemā pieprasījuma dēļ Latvijā faktiski vairs nelieto, un arī “Johnson&Johnson” vakcīnu izmantošana arvien samazinās, jo eksperti atzīmējuši tās salīdzinoši mazāko efektivitāti. 2020.gada decembrī kā pirmos Latvijā pret Covid-19 sāka vakcinēt lielo slimnīcu darbiniekus, bet masveidīgāka iedzīvotāju vakcinēšana sākās 2021.gada marta izskaņā. Latvijā vakcīnas pret Covid-19 iedzīvotājiem ir pieejamas no piecu gadu vecuma.

Zāļu valsts aģentūra informē, ka Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ir sākusi vērtēt pieteikumu Comirnaty (BioNTech/Pfizer vakcīna) balstdevas lietošanai pusaudžiem vecumā no 12 līdz 15 gadiem. Pašlaik tiek vērtēts arī pieteikums tās lietošanai pusaudžiem vecumā no 16 līdz 17 gadiem.

Balstdevas tiek ievadītas vakcinētām personām (t.i., personām, kuras pabeigušas primāro vakcināciju), lai atjaunotu aizsardzību pēc tās mazināšanās. Pašlaik Comirnaty balstdevu var saņemt personas vecumā no 18 gadiem.

EZA Zāļu drošuma komiteja (CHMP) paātrinātā kārtībā izvērtēs Comirnaty ražotāja iesniegtos datus, tostarp pierādījumus no reālās prakses Izraēlā. EZA attiecīgi ziņos par vērtēšanas iznākumu.

Rekomendācijas par vakcinācijas kampaņu īstenošanu joprojām sniedz nacionālās tehniskās imunizācijas padomes, kuras vada vakcinācijas kampaņas katrā ES dalībvalstī. Valstu kompetentās iestādes var sniegt oficiālus ieteikumus par balstdevu izmantošanu un saistītajām ceļošanas sertifikātu prasībām, ņemot vērā jaunākos efektivitātes datus un ierobežotos drošuma datus.

Comirnaty ir vakcīna, kas paredzēta Covid-19 novēršanai. Tā satur molekulu, ko dēvē par ziņneša RNS (mRNS) un kas satur instrukcijas par pīķa proteīnu dēvētā proteīna veidošanai, kas dabā sastopams uz Covid-19 izraisošā SARS-CoV-2 vīrusa virsmas. Vakcīna iedarbojas, sagatavojot organismu aizsardzībai pret SARS-CoV-2 vīrusu. Plašāka informāciju par vakcīnu pieejama šeit.

Eiropas Zāļu aģentūras zinātniskajās komitejās un darba grupās piedalās arī Latvijas Zāļu valsts aģentūras speciālisti.

Teksts: LETA/zz.lv

Foto: pixabay.com