LETA
Mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguves interešu izglītības programmas būs atsevišķas no skolas, tāpēc pašvaldības varēs tās īstenot skolas telpās vai kādā citā ēkā, līdzīgi, kā tiek organizēti citi skolēnu pulciņi, sarunā ar aģentūru LETA skaidroja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (JV).
Pēc parlamentārieša teiktā, pašlaik interešu izglītībā ir divi galvenie pīlāri – sports un kultūra. Mazākumtautību interešu izglītības programmas tiek veidotas kā trešais pīlārs.
Katrai pašvaldībai būs pienākums piedāvāt mazākumtautību interešu izglītības programmas, un to apjomu vietvarā noteiks atsevišķs regulējums, norādīja Ašeradens.
Kā atzīmēja komisijas vadītājs, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir paredzējusi, ka pulciņus mazākumtautību skolēniem varēs piedāvāt arī privātpersonas. Interešu izglītības finansējumu parasti nodrošina pašvaldības kopā ar valsti, tomēr precīzi finansējuma mehānismi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā tikšot iestrādāti uz trešo lasījumu.
Mazākumtautību interešu izglītības nodarbību vadīšanai pašvaldības varēs piesaistīt skolu skolotājus vai citus savas teritorijas resursus, norādīja Ašeradens.
Kā ziņots, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā pirmsskolā un pamatizglītībā trīs gadu laikā.
Lai atbilstoši Satversmei un starptautiskajām saistībām nodrošinātu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvi, grozījumi paredz iespēju pamatizglītības pakāpē mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi apgūt interešu izglītības programmu līmenī. Šādas programmas finansējumu nodrošinās valsts un pašvaldība.
Foto: no arhīva
Reklāma