zz.lv
23. septembrī, Ģederta Eliasa dzimšanas dienā, viņa vārdā nosauktajā muzejā pirmo reizi jelgavnieku apskatei eksponētas divas mākslinieka gleznas – māsas portrets “Maija sarkanajā kleitā” un māsasmeitas portrets “Iza ar lelli” un vēl citi vēsturiski artefakti. Tā ir tikai neliela daļa no ļoti vērtīgā dāvinājuma, ko muzejs ir saņēmis no nu jau aizsaulē aizgājušās gleznotāja māsasmeitas Izabellas Cielēnas.
Šis nav pirmais Izabellas Cielēnas (1927–2023) dāvinājums Jelgavas Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejam. “Daudzu gadu garumā apmeklējot Latviju, Izabella Cielēna muzejam ir dāvinājusi vairākas ļoti vērtīgas gleznas, bet pēc viņas pašas teiktā, no šī mammas portreta nav varējusi šķirties. Taču mūža nogalē viņa ne tikai to bija uzrakstījusi novēlējumā, bet pat pielikusi gleznai zīmīti, ka tā ir nododama Eliasa muzejam, un Izabellas trīs bērni to zināja un respektēja mātes gribu,” stāsta muzeja direktores vietniece Marija Kaupere.
Otra Ģ. Eliasa glezna, ko muzeja darbinieki augustā atveda no Izabellas Cielēnas mājas Stokholmā, ir viņas pašas portrets “Iza ar lelli”. “Eliass ir ļoti maz gleznojis bērnus un mūsu muzejā tikai vienā gleznā ir redzams zīdainītis kalpu ģimenē, bet otrā – Ģ. Eliasa trešās sievas Halinas Kairūkštītes-Jacinienes dēls, jau pusaugu puika. Gleznā “Iza ar lelli” redzama apmēram piecus – sešus gadus veca meitenīte – tas ir Francijā ap 1933. – 1934. gleznots darbs. Tur vēl ir pašas Izabellas stāsts, ka viņa ļoti dusmojās, kad visādi citādi jaukais onkulis Ģederts uzgleznoja viņas skaisto lelli Zeltīti ar sirmiem matiem,” šīs personīgās atmiņas I. Cielēna uzticējusi muzeja direktores vietniecei.
Kā uzsver M.Kaupere, “Maija sarkanajā kleitā” ir šedevrs un viena no divām gleznām Eliasa daiļradē ar tā saucamajām dzīvajām acīm. Kopā ar māsasmeitas Izas portretu tās ieņems vietu Eliasa darbu pastāvīgajā ekspozīcijā – arī tā ir I. Cielēnas vēlēšanās.
Vēl no I. Cielēnas atstātā muzeja krājums ir papildināts ar daudzām fotogrāfijām, dokumentiem un vērtīgām vēstulēm latviešu valodā, tā papildinot Eliasa dzimtas mantojumu. M. Kaupere uzsver, ka tagad priekšā ir liels darbs, lai to visu izskatītu un sistematizētu: “Piemēram, esam ieguvuši unikālu Maijas Cielēnas viena gada dienasgrāmatu no laika, kad Fēlikss Cielēns bija Latvijas ārlietu ministrs (1926—1928) un tikko bija piedzimusi Izabella. Atvedām Maijas Cielēnas pierakstus par brāli no laika Parīzē, kad Maija mācās, bet Ģederts papildinās glezniecībā pēc Briseles mākslas akadēmijas, kā arī vairāku fotogrāfiju orģinālus, kas iepriekš muzejā bija tikai kopijās”.
Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejam ir visbagātākā gleznotāja darbu un memoriālo lietu kolekcija Latvijā un pasaulē. Tagad tā ir kļuvusi vēl pilnīgāka.
“Jelgavas pilsēta un muzejs ir kļuvuši bagātāki,” ar gandarījumu atzīst M. Kaupere.
Muzeja speciālisti paguvuši apstrādāt pavisam nelielu daļu no dāsnā novēlējuma, un bez minētajām gleznām ekspozīcijā izvietota arī porcelāna tintnīca (19. gadsimta beigas), saulessargs (20. gadsimta sākums), Parīzē iegādāta porcelāna kafijas tasīte un citi artefakti.
Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs apmeklētājiem atvērts no otrdienas līdz svētdienai no pulksten 11 līdz 19, bet pirmdienās muzejs ir slēgts. Sīkāka informācija par ieejas maksu muzejā ir pieejama ŠEIT.
Ziņu sagatavoja Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs.
Foto: Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs
Reklāma