Andra Ozola
Valdība otrdien apstiprināja noteikumus, kas nosaka maksimālo attālināti īstenoto mācību stundu īpatsvaru vienā mācību priekšmetā.
Kā aģentūra LETA noskaidroja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), attālinātās mācības varēs organizēt visās Latvijas izglītības iestādēs un izglītības pakāpēs, piemēram, vispārējā izglītībā tās varēs īstenot orientējoši līdz divām dienām mēnesī 4.-6. klasei, līdz trim dienām mēnesī 7.-9. klasei, bet līdz četrām dienām mēnesī vidējās izglītības pakāpē.
Vienlaikus attālinātās mācības nenotiks pirmsskolas izglītības pakāpē, 1. un 2.klases izglītojamiem, tai skaitā profesionālās ievirzes izglītības programmās, kā arī speciālās pamatizglītības programmās izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem un speciālās pamatizglītības programmās izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem.
Tāpat attālinātās mācības nav paredzētas izglītības programmās, kas tiek īstenotas ieslodzījuma vietās un sociālās korekcijas izglītības iestādēs un medicīniskās izglītības praktiskās un klīniskās mācības veselības aprūpes jomā reglamentētajās profesijās un specialitātēs.
Savukārt neformālajā izglītībā, tajā skaitā arī interešu izglītībā, attālinātās mācības var organizēt un īstenot atbilstoši attiecīgās izglītības programmas īstenotāja noteiktajai kārtībai.
IZM skaidroja, ka attālinātās mācības varēs īstenot 3.klasei, bet ne vairāk par 5% no plānotā mācību stundu skaita mācību priekšmetos mācību gadā.
Tāpat attālinātās mācības varēs īstenot no 4. līdz 6.klasei un no 7. līdz 9.klasei, attiecīgi ne vairāk par 10% un 15% no plānotā mācību stundu skaita mācību priekšmetos mācību gadā.
Savukārt līdz 20% no plānotā mācību stundu skaita mācību priekšmetos plānots īstenot no 10.līdz 12.klasei.
Profesionālajā izglītībā attālinātās mācības varēs organizēt profesionālās pamatizglītības programmās, nepārsniedzot 5% no plānotā kopējā stundu skaita programmā gadā, ieskaitot moduļu praktisko daļu, prakses moduli vai kvalifikācijas praksi.
Attālinātās mācības varēs īstenot arī profesionālās ievirzes izglītības programmās, nepārsniedzot 5% no plānotā kopīgo stundu skaita programmā, kā arī profesionālās vidējās izglītības programmās un arodizglītības programmās, profesionālās tālākizglītības programmās – līdz 20% no plānotā kopīgo stundu skaita programmā, ieskaitot moduļu praktisko daļu, prakses moduli vai kvalifikācijas praksi.
Savukārt profesionālās pilnveides izglītības programmās varēs īstenot attālinātās mācības līdz 30% no plānotā kopīgo stundu skaita programmā.
Augstākās izglītības pakāpē pilna un nepilna laika studijās attālinātās mācības varēs īstenot līdz 50% no attiecīgās studiju programmas īstenošanai noteiktā kontaktstundu skaita, kas norādīts izglītības iestādes apstiprinātajā studiju programmas plānā.
IZM atzīmēja, ka attālinātās mācības 2020.gada pavasarī bija kā risinājums, kas padarīja iespējamu mācību procesu epidemioloģiskās krīzes un ārkārtējas situācijas apstākļos, tomēr nākotnē, atsākoties ierastajam klātienes mācību procesam, attālinātās mācības nepazudīs no izglītības iestāžu ikdienas, bet kļūs par klātienes mācību sastāvdaļu.
Ministrijā informēja, ka attālinātās mācīšanās elementu iekļaušana ikdienas klātienes mācībās sekmē atbildības nodošanu par mācībām pašiem izglītojamiem (personalizāciju), stiprina pašvadītas mācīšanās iemaņas, digitālo pratību, kritisko domāšanu, kā arī problēmrisināšanas un sadarbības caurviju prasmes.
Vienlaikus izglītības iestādēm jāizvērtē savas iespējas īstenot attālinātās mācības attiecīgajā izglītības pakāpē.
Noteikumu projekts paredz ievērot katras izglītības iestādes patstāvību un unikalitāti, paredzot izglītības iestādei izvēles tiesības patstāvīgi pieņemt lēmumu par detalizētāku attālināto mācību organizēšanas kārtību.
Tāpat noteikumos paredzēts, ka izglītības iestādei, kas nolēmusi izmantot attālināto mācību formu, stundu sarakstā ir jānorāda attālināto mācību ietvaros plānotās nodarbības, jāapzina un jānodrošina tiešsaistes mācīšanās tehniskā vide. Piemēram, ja attālinātās mācības plānots īstenot, izmantojot informācijas tehnoloģijas, ir jāapzina, vai izglītojamiem ir pieejami tehniskie līdzekļi attālināto mācību procesa nodrošināšanai, un jānosaka rīcība gadījumā, ja izglītojamā dalība attālinātajās mācībās nav iespējama vai ir traucēta tehnisku iemeslu dēļ, kā arī jāievēro citi nosacījumi.
Teksts: LETA
Foto: pixabay.com
Reklāma