Ozolnieku skolā iepazīst bioloģisko daudzveidību

• ZAĻĀ KLASE un āra kamīns.

Saulainā un siltā rudens dienā pie Ozolnieku vidusskolas vēl kā vasarā smaržo dažādu šķirņu piparmētras, koši zied samtenes un zaļo citi garšaugi, kuru stādīšanā un kopšanā piedalās paši skolēni.

Šī gada pavasarī skola pieteica savu dalību Pasaules Dabas fonda izsludinātajā grantu konkursā izglītības iestādēm “Ielaid skolā dabu”, kura galvenais uzdevums ir sekmēt inovatīvu vides izglītības risinājumu attīstību skolās, kā arī pievērst sabiedrības uzmanību bioloģiskās daudzveidības jautājumu aktualitātei.

“Mūsu pieteiktais projekts “Augsto dobju izveidošana garšaugu un ārstniecības tēju audzēšanai” tika apstiprināts, un skolas teritorijā, pie ēdnīcas, tika ierīkotas sešas augstās dobes, kurās iedēstīti garšaugi – baziliks, ziemas sīpoli, pētersīļi, selerijas, timiāns, estragons, rozmarīns, majorāns, lavanda un citi –, kā arī ārstniecības augi, ko var izmantot tēju pagatavošanā. Visvairāk iestādītas dažādas piparmētras un mētras. Dobēs aug ābolu un citronu mētras, melisa, šokolādes, zemeņu, greipfrūtu un vēl citas smaržīgās mētras. Iestādījām arī ārstniecības kumelītes, kliņģerītes, raspodiņus, samtenes un sarkano āboliņu,” ar projekta izpildi “Zemgales Ziņas” iepazīstina skolas direktore Everita Borisova un Ekoskolas programmas koordinatore Inta Vaškevica. Skolēni te var pilnveidot savas zināšanas par bioloģisko daudzveidību.

• PROJEKTA GAITĀ tika izveidotas sešas augstās dobes.

Piparmētras tējai un limonādei

Projekta gaitā dobēs ierīkota arī pilienlaistīšanas sistēma un tapusi komposta kaste. Dobju izveidē kā galvenie palīgi piedalījās nu jau 6.c klases skolēni Krišjānis Kviesītis un Marks Markuss Ivulāns, kā arī jaunieši, kas vasaras brīvlaikā strādāja skolā. “Skolēniem ir interese par dabu un augiem. Kaut neesam pilsētā, daudziem bērniem pie mājas ir tikai mauriņš un dažas puķu dobes, tāpēc pasmaržot un pagaršot garšaugus liekas gana interesanti, īpaši dažādo šķirņu piparmētras. Bērni te labprāt pakavējas arī garajos starpbrīžos,” atklāj I.Vaškevica. Ārstniecības augus – pelašķi un raspodiņu – skolas dobei viņa ar saviem audzēkņiem izrakusi tuvējā pļavā.

“Garšaugus no ierīkotajām dobēm izmanto arī skolas ēdnīca. Vasarā skolā notika nometnes ukraiņu bērniem, un arī tad svaigās piparmētras bija tieši laikā tējām un atspirdzinošām limonādēm,” stāsta skolas direktore.

Nākamajā pavasarī ir ideja katru augsto dobi uzticēt savai klasei. Vienīgā problēma, kā norāda I.Vaškevica, ir stirnas, kas mēdz viesoties skolas teritorijā un apgrauzt augus. Šī iemesla dēļ vairs netiek atjaunota skaistā tulpju dobe skolas iekšpagalmā. Vēl pie augiem paredzēts pielikt zīmītes ar to nosaukumiem, un, iespējams, arī dobju skaits tiks papildināts.

• SKOLAS DIREKTORE Everita Borisova (no labās) un Ekoskolas programmas koordinatore Inta Vaškevica.
  FOTO: INGRĪDA NEUSA-LUCA UN NO OZOLNIEKU VIDUSSKOLAS ARHĪVA

Mācību stundas tuvāk dabai

Skolai jau septīto gadu pēc kārtas šogad piešķirts starptautiskais ekoskolas zaļais karogs. Ekoskolu programma ir viens no visaptverošākajiem un populārākajiem vides izglītības modeļiem pasaulē. Šī programma veicina izpratni par vidi, saistot to ar daudziem mācību priekšmetiem. “Mūsu skolas teritorijā šovasar bija izveidota bioloģiskā pļava. Jūnijā pie mums ciemojās pedagogu delegācija no Islandes, un viena no aktivitātēm bija bioloģiskās daudzveidības izpēte šajā pļavā,” stāsta Ekoskolas programmas koordinatore. Skolā izveidota arī Zaļā klase – nojume ar soliem, kur pavasarī un rudenī skolotāji vada dabaszinību, literatūras, vizuālās mākslas, kā arī citas mācību stundas. Starpbrīžos bērni Zaļo klasi izmanto spēlēm un citām aktivitātēm. Šeit ir arī āra kamīns, kur bērni kopā ar skolotājiem vai vecākiem dažādos pasākumos var cept picas un citus gardumus.

Pojektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”. #SIF_MAF2023