Abonē e-avīzi "Zemgales Ziņas"!
Abonēt

Pagaidām Bauskā lielu sastrēgumu nav

Bauskā pagājušajā nedēļā sākta Kalna ielas pārbūve. Līdz ar to autovadītājiem jāņem vērā, ka pilsētā iespējami satiksmes ierobežojumi. Pašlaik satiksme posmā, kur bija četras joslas, tiek organizēta pa divām, kas ļauj izvairīties no būtiskiem sastrēgumiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Remontdarbus veic SIA “Vianova”, kas ieguva līguma slēgšanas tiesības, uzvarot pašvaldības izsludinātajā iepirkumu konkursā par Kalna un Zaļās ielas seguma atjaunošanu un rotācijas apļa izbūvi Bauskā. SIA “Vianova” projektu koordinatore Amanda Bārene atklāja, ka darbus sāka otrdien, 26. jūnijā, kad izvietoja informāciju par satiksmes organizāciju, kā arī pazemināja akas.

Brīvdienās nestrādās

Pagājušo trešdien uz Mēmeles tilta frēzēja asfalta segumu, lai “darba fronti” varētu atvērt tiltiniekiem. A. Bārene paskaidroja, ka tiltu paredzēts atjaunot, lai paildzinātu konstrukciju kalpošanas laiku. Šim darbam piesaistīts apakšuzņēmējs – SIA “Baltijas būvmeistars”, kam uzdevumi jāveic četru mēnešu laikā. “Iedzīvotājiem vislabāk būs redzama grafiti noņemšana zem tilta, kā arī svaigs krāsojums. Cerams, ka vairāk neizvēlēsies saķēpāt un tilts ilgi priecēs sakoptā veidolā,” teic A. Bārene.

Viņa pastāstīja, ka brīvdienās strādnieku objektā nebūs, bet satiksmes ierobežojumi saglabāsies. “Ne tikai finansiālais aspekts, ņemts vērā arī cilvēciskais faktors, jo strādājošajiem ir ģimenes, kuras brīvdienās jāsatiek. Citi strādā līdz pieciem, bet mēs darbus organizējam citādāk, darbdienās strādāšana ir ilgāka – vismaz līdz pulksten 19, asfaltēšanas laikā – līdz pat tumsai. Efektīvāk izmantojam darbdienas, līdz ar to brīvdienas ir brīvas,” skaidro A. Bārene.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Viņa atzīmē, ka šonedēļ un arī nākamnedēļ remontējamā posmā nebūs ne regulētāju, ne luksoforu. “Dienā sastrēgumi neveidojas un satiksmes plūsma ir diezgan raita, tādēļ nav nepieciešams ierēķināt papildu laiku remontposma izbraukšanai. Rīta un vakara stundās, kad satiksme kļūst intensīvāka, vērojamas nelielas auto rindas, bet šķērsošana neaizņem vairāk kā trīs minūtes. Kad darbi pavirzīsies augšup līdz Kalna ielas rotācijas aplim, tad gan būs nepieciešami regulētāji vai luksofori un būs jārēķinās ar ilgāku laiku remontdarbu vietas šķērsošanai,” stāsta A. Bārene.

Projekta kuratore no pašvaldības

Informācija par remontdarbiem nodota VSIA “Latvijas valsts ceļi” Satiksmes informācijas centram, kā arī noslēgts līgums ar reāllaika pakalpojuma navigācijas lietotni “Waze”. Tālbraucēji aicināti izvēlēties ceļu caur Eleju vai Skaistkalni. Tikmēr iedzīvotāji vērš uzmanību, ka situācija ir nedaudz saspringtāka, jo vienlaikus tiek remontēta arī Jelgavas šoseja, kur arī ir ieviesti luksofori un sastrēgumi ir neizbēgami.

“Jāņem vērā, ka Latvijā vasaras sezona ir tāda, kāda ir, diemžēl vai par laimi mūsu valstī visus 12 gada mēnešus laikapstākļi ceļu būvei nav labvēlīgi. Gan ielu remontdarbi Bauskā, gan Jelgavas šosejas pārbūve ir laikietilpīgi projekti, tur nebija iespēju nekādā veidā salāgot, ka viens beidzas un pēc tam otrs tiek sākts. Tā nu ir sanācis, bet jāsaprot, ka plāni un finansējums ir tieši tāds un šim laikam, kas arī ir jāizmanto. Jelgavas šosejā plūsma sadalās, vērojumi liecina, ka iedzīvotājiem ir atvaļinājumu laiks, mācības skolās ir noslēgušās, un tas atspoguļojas arī kopējā satiksmes plūsmā, kas tomēr ir mazāka,” pauž A. Bārene.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Šajās dienās uznākusi pamatīga svelme, bet darbus tā īpaši neietekmēs, apliecina A. Bārene.

Domes sēdē deputāts Juris Krievs interesējās, kas no pašvaldības ir atbildīgs par šo projektu, kurš ir tas speciālists domē, pie kura var vērsties iedzīvotāji, ja ir kādas problēmas vai vērojumi darbu izpildes laikā. Bauskas novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Jānis Kalinka informēja, ka kuratore ir Būvniecības departamenta speciāliste Laima Berga, citos jautājumos par ceļiem un ielām jāvēršas pie J. Kalinkas.

— Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Trapenē norisināsies festivāls – Aleksandrim Melgalvim 100

6. jūlijā visas dienas garumā Trapenē norisināsies Latvijas un Norvēģijas brālības festivāls “Melgalvju atgriešanās – Sorthodenes tilbakekonst” (Aleksandrim Melgalvim – 100).

A. Melgalvis ir dzimis Trapenē 1924. gadā, bet miris Norvēģijā 1991. gadā. 1944. gadā, Otrā pasaules kara laikā, viņš devās bēgļu gaitās un dzimtenē vairs neatgriezās. Šogad aprit 100 gadi kopš viņa dzimšanas, tāpēc festivāls tiek rīkots viņa piemiņai par godu.

“Beidzot Aleksandris atgriežas Latvijā, kaut festivāla veidolā. Festivāla programma ir piesātināta, tā dos iespēju ikvienam interesentam ielūkoties Melgalvju dzimtas vēsturē, kā arī iepazīt norvēģu kultūru, tradīcijas un pat virtuvi. Pie mums viesosies īsta vikingu ģimene, ar kuru kopā varēs iepazīt norvēģu tradīcijas, ielūkojoties vikingu laikmetā. Būs interesanti gan bērniem, gan pieaugušajiem,” stāsta Trapenes kultūras nama un novadpētniecības centra vadītāja Svetlana Spalviņa.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Festivāls ir labdarības projekts, kuru plāno un īsteno aizrautīgu cilvēku grupa no Norvēģijas, sadarbojoties ar vietējiem spēkiem un institūcijām Latvijā. Festivāls un sagatavošanās darbi tiks dokumentēti, kā arī tiks izveidota fotoizstāde, kas atspoguļos A. Melgalvja vēsturi.

Pēc festivāla plānots demonstrēt filmu un fotogrāfiju izstādi Norvēģijā sadarbībā ar Ringsākeres pašvaldību un Norvēģijas–Latvijas biedrību Inlannē.

— Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Sagatavo kravu uz Hotinu

Alūksnes novada pašvaldība ziedojusi biedrībai “Alūksnes un Apes novada fonds” atbalsta sniegšanai Ukrainas iedzīvotājiem. Ziedojumā ir automašīna “Mitsubishi L200” un krava ar mēbelēm un datortehniku.

Alūksnes un Apes novada fonda valdes priekšsēdētāja Dzintra Zvejniece un pašvaldība izsaka pateicību Zemessardzes 31. kājnieku bataljona zemessargiem, Alūksnes bērnu un jauniešu centra “Pa Galms” jauniešiem un citiem palīgiem par atbalstu kravas uzkraušanā. Tajā bija dažādas mēbeles – krēsli, galdi, soli – arī klavieres, datortehnika un citas lietas, kas nepieciešamas mācību procesa organizēšanā.

Alūksnes novada pašvaldība pagājušā gada oktobrī noslēdza sadarbības līgumu ar Hotinas pašvaldību Ukrainā. Hotinas pašvaldība atrodas Rietumukrainā un kopš 2022. gada 24. februārī Krievijas sāktā kara Ukrainā kļuvusi par mājvietu daudziem ukraiņiem no valsts austrumu un centrālās daļas. Savukārt lēmumu par ziedojumu Alūksnes un Apes novada fondam atbalsta sniegšanai Ukrainas iedzīvotājiem pašvaldības dome pieņēma maijā, informē Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

— Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Atjauno Aizkraukles pagasta estrādi

Pēc vairāku gadu dīkstāves sākta Aizkraukles pagasta estrādes atjaunošana, un jūlijā un augustā tajā plānoti pirmie divi brīvdabas pasākumi.

Teritorijas atjaunošanas darbus veic Aizkraukles novada pašvaldības saimnieciskās nodaļas un pagasta pakalpojumu centra darbinieki. Kokmateriālus solu atjaunošanai ziedoja vietējais uzņēmums SIA “AKZ”. Demontēti vecie solu dēļi, atjaunotas bojātās betona pamatnes, un šobrīd turpinās jaunu dēļu stiprināšana. Jūlija sākumā asfaltēs laukumu, kurā agrāk bija skatuves paaugstinājums, un teritoriju līdz skatītāju rindu priekšai. Vēl paredzēts ierīkot apgaismojumu. Atjaunotajā Aizkraukles pagasta brīvdabas estrādē būs 934 skatītāju sēdvietas. Pēc dēļu pilnīgas nomaiņas sēdvietas numurēs, ar trafaretiem uzkrāsojot ciparus. Estrādē ir 20 solu rindas, pateicoties slīpajam reljefam, no visām paveras labs skats uz skatuves centru.

Ja iedzīvotāju interese un apmeklētība būs liela, tad nākotnē teritoriju vēl labiekārtos un rīkos arī citus pasākumus. Ja pasākumi rīkotājiem nesīs zaudējumus, tad estrādē atkal iestāsies klusums.

Tā kā Aizkraukles pagasta estrāde ir vairākus kilometrus no Aizkraukles pilsētas, iedzīvotāji interesējas, vai tiks nodrošināts transports uz pasākumiem un atpakaļ. Aigars Zīmelis, Aizkraukles pilsētas un pagasta pārvaldnieks, apgalvot to šobrīd nevar, taču, izvērtējot iegādāto biļešu daudzumu un iedzīvotāju lūgumus, ja tādi būs, pašvaldība ir gatava strādāt pie risinājuma. Viens no tiem būtu noorganizēt pārvadātāja “Liepājas autobusu parks” speciālo autobusa reisu.

— Laikraksts “Staburags”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Mans pagasts, mana pilsēta”.

Par publikāciju saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Publikācijas tapušas, “Zemgales Ziņām” sadarbojoties ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”. #SIF_MAF2024

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ZZ.lv komanda.