Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) cēlusi trauksmi saistībā ar neskaidrību par to, ka beidzas termiņš valsts noteiktajam 90 dienu atbalstam Ukrainas kara bēgļiem, kas marta beigās ieceļoja Latvijā un ir izvietoti pašvaldību ierīkotās nometinājuma vietās. Savukārt Saeima, steidzamības kārtībā pieņemot grozījumus likumā par atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, ir piešķīrusi 100–300 eiro mēnesī atbalstu Latvijas iedzīvotājiem, kas ir uzņēmuši ukraiņus savās mājās.
Valsts solītais pašvaldību makā nekrīt
Kopš marta beigām pašvaldības ir nodrošinājušas Ukrainas kara bēgļiem uzturu un dzīvesvietu, kā arī nestrādājošajiem sociālās palīdzības izmaksu Latvijā noteiktā garantētā minimuma apmērā (ģimenē pirmajai personai – 109 eiro, pārējām – 76 eiro). Tāpat Ukrainas bēgļiem paredzēts vienreizējs krīzes pabalsts 272 eiro apmērā pilngadīgām personām un 190 eiro bērniem. Bēgļi, kas ir saņēmuši pašvaldības sociālā dienesta izsniegto krīzes izziņu, saņem arī pārtikas un pamata materiālā atbalsta pakas – viena persona trīs mēnešos var saņemt divas pārtikas pakas, higiēnas un saimniecības preču paku, divas papildu bērnu pārtikas pakas. Valsts ir solījusi šos tēriņus pašvaldībām atmaksāt, tomēr, kā liecina LPS mājaslapā publicētais, dažādu birokrātisku šķēršļu dēļ divarpus mēnešos tas vēl nav izdarīts. LPS bažījas, ka valstī nesakārtoto jautājumu dēļ daudziem kara bēgļiem var nākties pamest savu līdzšinējo dzīvesvietu un pat meklēt palīdzību patversmēs.
“Ne LPS, ne arī pašvaldības līdz šim nav saņēmušas skaidru atbildi un rīcības plānu, kā nodrošināt palīdzību Ukrainas civiliedzīvotājiem pēc tam, kad beidzas valsts noteiktais beznosacījuma atbalsta sniegšanas termiņš – 90 dienas,” raizējas LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.
Visu rakstu lasiet 19. maija laikrakstā “Zemgales Ziņas”
Teksts un foto: Gaitis Grūtups
VALGUNDNIEKI Aija Degaine un Juris Tolpežņikovs, vakarējot kopā Ukrainas kara bēgļiem Zaļeniekos.
Reklāma