Abonē e-avīzi "Zemgales Ziņas"!
Abonēt

Vai pašvaldībai ir pienākums apmācīt pensionārus datorprasmēs bez maksas?

Seniors un dators. Draugi vai ienaidnieki?

  • ALBERTS SIRMULIS atradis labu kontaktu ar bibliotekāru Rūdolfu Parakeviču un turpinās pilnveidot savas zināšanas arī turpmāk. Viņš ir jau vienojies par konkrētu konsultāciju laiku. FOTO: ARTIS DRĒZIŅŠ

Alberts Sirmulis, 79 gadus vecs jelgavnieks, ir pensionēts virpotājs. Savā dzīvoklī uzmeistarojis celtniecības urbīšu asināmo aparātu, ņemot par pamatu virpotāja rokasgrāmatu. Grāmatā pat esot atradis kļūdu. Viņam patīk precizitāte, viņš vēlas visu kārtīgi saprast. Acīmredzot ar tādu piegājienu pirms vairāk nekā desmit gadiem sācis arī apgūt datora lietošanas prasmes. Bet dators nav virpa, un arī cienījamos gados apgūt ko principāli jaunu nav viegli.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pavadot pie datora pāris stundas kopā ar Albertu, jāsecina, ka viņš atsevišķas lietas prot ļoti labi. Taču diemžēl Alberts nezina vai nespēj atcerēties vai saprast citas vairākas elementāras lietas un apjūk vienkāršās situācijās. Taču par to vēlāk. Vispirms par A. Sirmuļa pretenzijām pret Jelgavas bibliotēkām un pašvaldību.

Kas ir vai nav pašvaldības pienākums

A. Sirmulis uzskata, ka pašvaldības pienākums ir pensionārus bez maksas apmācīt datorprasmēs. Par to daudzkārt esot dzirdējis runājam valdību un pašvaldību. Bibliotēkās redz datorklases, kas gan lielākoties stāvot tukšas. Bibliotēkās pie garderobistēm saņemamas pieteikšanās veidlapas datora, viedtālruņa un interneta izmantošanas bezmaksas apmācībām. Bibliotekāres gan Albertam skaidri nevarot pateikt, ir vai nav bibliotēku pienākums bez maksas apmācīt pensionārus.

“Visi taču redzam, ka uz papīra drukātais teksts strauji iet mazumā – tas pāriet uz ekrānu, tāpēc bibliotēku pienākums ir mūs apmācīt apieties ar datoru. Mācīt, kamēr iemācāmies, nevis pa stundai nedēļā vai pat retāk. Es, piemēram, mācos lēni: man saka, ka vēl desmit minūtes un es iemācīšos, bet es skaidri zinu, ka neiemācīšos,” pārliecināts ir pensionārs.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Alberts stāsta, ka pirms desmit gadiem iemācījies datorā atrast, meklēt un klausīties Latvijas Radio raidījumu arhīvu, bet laime ilgusi tikai trīs mēnešus, jo parādījies, kā viņš saka, jauns slieksnis, kas datorā jāpārvar, lai piekļūtu arhīvam, bet viņš to nemācējis. Nebijis neviena, kas viņam to parāda. Te jāpiebilst, ka pašam sava datora Albertam nav – viņš pie tā nokļūst bibliotēkā. Datorkonsultanti bibliotēkās ne vienmēr pieejami, ar vienu viņš vispār negribot komunicēt, jo tas uz viņu esot kliedzis, kad seniors kaut ko nesapratis. Alberts joprojām lieto podziņtelefonu – arī tas neuzlabo viņa iemaņas rīkoties ar datoru.

Alberts iemācījies datorā aplūkot savu bankas kontu un samaksāt namu pārvaldei par dzīvokli, bet to ierādījis bankas darbinieks, ne bibliotēkas speciālisti. To dzīve piespiedusi pensionāram izdarīt, jo viņa banka skaidru naudu pieņemot un rēķinus apmaksājot tikai Rīgā, turklāt par papildu samaksu. Tagad Alberta mērķis ir iemācīties līdzīgi samaksāt arī par elektrību, kā arī atrast nepieciešamo informāciju, piemēram, sabiedriskā transporta maršrutu sarakstu, lētākās viesnīcas Latvijas pilsētās.

Pašvaldību labā griba

Latvijas Pašvaldību savienība skaidro (LPS), ka mūsu valstī nav likumos vai kā citādi noteikts, ka pensionāri būtu jāapmāca apieties ar datoriem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Pensionāru apmācība ir pašvaldību labas gribas un iespēju jautājums. Tāpat ir dažādas Eiropas fondu programmas, uzņēmumu un iestāžu projekti un akcijas, kuru gaitā var apgūt datorprasmes,” saka LPS padomnieks informācijas tehnoloģiju jautājumos Guntars Krasovskis.

“Izskatīju visus bibliotēku nozares normatīvos aktus. Nevienā no tiem nav ietverts nosacījums, ka bibliotēkās ir jārīko datorkursi senioriem. Par maksu vispār nekur nav minēts. Latvijā bibliotēkās dažādām bibliotēkas lietotāju grupām tiek piedāvātas praktiskās nodarbības datorlietošanas prasmju stiprināšanā un individuālas konsultācijas. Bibliotēkas saprot, ka tām jāsniedz viss iespējamais atbalsts informācijpratībā un medijpratībā, tāpēc piedāvā dažādas aktivitātes,” saka Jelgavas pilsētas bibliotēkas direktores vietniece metodiskajā darbā Linda Langenfelde.

Iespējas ir dažādas

“Mēs visiem cilvēkiem, tajā skaitā senioriem, esam palīdzējuši un palīdzēsim: bijušas gan grupu, gan individuālas apmācības. Es zinu Albertu Sirmuli, ar viņu ir strādājuši mūsu speciālisti un mācījuši. Viņš grib, lai ar viņu strādā individuāli, jo grupā temps esot par ātru, nespējot saprast. Mēs varam kādu dienu veltīt viņam stundu, pēc kāda laika – atkal. Bet nevar bibliotēkas speciālists ar viņu strādāt garas stundas un bieži. Mums vienkārši nav tādas kapacitātes. Sirmuļa kungs ir ļoti prātīgs vīrs, cenšamies, varbūt reizēm viens otru ne tā saprotam, bet nekad neesam teikuši, ka nemācīsim – tikai iepriekš jāpiesakās un jāvienojas par laiku,” teic Jelgavas pilsētas bibliotēkas direktore Lāsma Zariņa.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Tas ir ļoti slavējami, ka cilvēks vēlas mācīties, bet jāsaprot arī tas, ka ir lietas, kas pašam jāapgūst un jādara. Mēs nedrīkstam atvērt viņa interneta bankas kontu, vadīt viņa paroles un maksāt rēķinus, pat skatīties, kā viņš to dara, pat ja ļoti, ļoti lūdzas,” piebilst L. Langenfelde.

Jelgavā ir arī Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrs (ZRKAC) – Jelgavas valstspilsētas pašvaldības profesionālās tālākizglītības iestāde. Tās vadītāja Sarmīte Vīksna saka: sūtiet Albertu Sirmuli pie mums, palīdzēsim. Centrā jau kopš 2005. gada notiek pensionāru bezmaksas apmācība datorprasmēs – šo iespēju pensionāri aktīvi izmanto. Visi, kas grib, tiekot pie apmācībām, varbūt tikai rindā kādreiz jāpagaidot.

“Pirms gadiem divdesmit bija tāds pirmais vilnis, kad senioru dzīvē arvien vairāk ienāca datori un bez tiem kļuva arvien grūtāk iztikt. Pēc tam bija otrais vilnis – viedtelefonu ēra. Apmācām gan grupās, gan individuāli. Prieks redzēt, ka cilvēki, kam krietni pāri 80 gadiem, ne tikai māk izmantot datoru un viedtelefonu, lai lasītu un skatītos bildes, bet arī lieto elektronisko pastu, izmanto sociālos tīklus, pat iepērkas internetā. Tas notiek par pašvaldības un arī citu finansējumu, piemēram, mums ir Izglītības un zinātnes ministrijas 21 stundas programma informācijas tehnoloģiju apguvei cilvēkiem ar zemām pamatprasmēm. Ir arī maksas programma par simbolisku līdzfinansējumu – 12 eiro – “Nesteidzīgas dzīves skola”, kurā rādām, kā senioriem mierīgi, nesteidzoties apgūt modernās dzīves izaicinājumus un gūt no tā prieku. Aktīvi darbojas pensionāru biedrība, kurā cilvēki cits citam palīdz, tajā skaitā apieties ar datoru. Par visām iespējām liekam informāciju internetā, pašvaldības informatīvajā izdevumā, informāciju var iegūt pašvaldības Vienas pieturas aģentūrā. Kāpēc šī informācija Alberta kungu nav sasniegusi vai viņš to neizmanto, man grūti teikt,” skaidro S. Vīksna. Viņa rāda pēdējo pašvaldības izdevumu “Jelgavas Vēstnesis”, kur ZRKAC reklamē bezmaksas iespējas, piemēram, 13. maijā bija trīs stundu individuālas konsultācijas senioriem darbā ar internetbanku un iepirkšanos internetā, 14. maijā visas dienas garumā – individuālas konsultācijas senioriem informācijas meklēšanā internetā un e-pasta lietošanā, 15. maijā visas dienas garumā – individuālas konsultācijas senioriem sociālo mediju feisbuka, instagrama un jūtūbes lietošanā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Mācāmies kopā

Tā kā A. Sirmulis vēlējās individuālu konsultāciju kopā ar vēl kādu mācekli, uz šo vietu viņš pieteicās kopā ar žurnālistu, un Jelgavas pilsētas bibliotēka nodrošināja šo iespēju klientu apkalpošanas speciālista Rūdolfa Parakeviča vadībā pusotras stundas garumā.

Sākums bija raits. Alberts nolēma sameklēt lētāko viesnīcu Talsos. Droši ieslēdza datoru. Kur un kā jāmeklē? Konsultants R. Parakevičs teica, ka jāaktivizē interneta pārlūks un automātiski parādīsies meklētājprogrammas “Google” lodziņš. “Kāpēc tieši gūgle?” jautāja Alberts. Tāpēc, ka tā ir plašākā un biežāk lietotā vieta, kur meklēt, atbildēja Rūdolfs. Tad vēl Alberts jautāja, kur tieši un kas jāraksta, lieliem vai maziem burtiem, ar vai bez garumzīmēm. Rūdolfs pacietīgi skaidroja, bet tad negaidīti dators pajautāja, vai piekrist vai noraidīt sīkfailus. “Kāds man sakars ar šiem sīkfailiem, ko no manis grib, manus datus?” jautāja Alberts. Rūdolfs nomierināja, ka var gan piekrist, gan noraidīt – no tā Albertam nekas nemainīšoties un slikts nenotikšot. Uz ekrāna parādījās Talsu viesnīcu saraksts, Rūdolfs skaidroja, kur ir sponsorētā informācija un kur patiešām var redzēt lētākās viesnīcas un to cenas. Ar to Alberts labi tika galā, bet viņš arī gribēja redzēt pilsētas karti un viesnīcu atrašanās vietu uz tās. Rūdolfs parādīja, kā šo karti dabūt uz ekrāna. Visas darbības Alberts veica pats. Tad viņš gribēja Talsu karti ne tikai ar viesnīcu atrašanās vietu, bet arī ar cenām pie tām. Te nu Rūdolfam vajadzēja pieslēgties, jo tas nemaz nebija tik viegli panākams. Pēc tam Alberts gribēja uzzināt cenas konkrētām viesnīcām konkrētās dienās. Rūdolfs pateica, kā atrast kalendāru un to salāgot ar viesnīcām. To Alberts paveica.

Viesnīcas meklēšanai Alberts patērēja 50 minūtes. Seniors samērā veikli rīkojās ar klaviatūru un īpaši – datorpeli. Kad bija atradis vajadzīgo informāciju, bez priekšā teikšanas ar datorpeli to iezīmēja un izdrukāja uz papīra.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Līdzīgi Albertam veicās ar informācijas meklēšanu par sabiedrisko transportu no Jelgavas uz Talsiem. Cik var saprast, senioram kā tehniskam cilvēkam ir skaidrs, kā darbojas ar roku satveramas, aptaustāmas vai saredzamas ierīces – klaviatūra, datorpele, datora ekrāns. Daudz mazāka izpratne ir par to, kā darbojas pats dators, kā tajā rodas informācija un attēli, kā tas viss strukturizējas, kā strādā internets un programmas. Tad arī rodas naivi jautājumi, piemēram: “Vai informāciju gūglē man gatavo cilvēks?” Vai arī bailes izpaust personīgu informāciju, kad dators kaut ko pavaicā. Vai neizpratne, kādiem burtiem kādā valodā jāmeklē informācija. Vai dusmas, kad pieprasījuma lodziņā uzrakstīta precīza vēlme, bet dators uzdod visādus jautājumus vai sniedz neprecīzu informāciju.

Arī jauni un modernās tehnoloģijas apguvušie ļaudis bieži apmulst un netiek galā vai tiek galā ar milzu saspringumu pat ar valsts piedāvātajiem e-pakalpojumiem, tā ka par A. Sirmuļa vai citu senioru jautājumiem un vēlmēm nebrīnīsimies un nesmiesimies. Novērtēsim viņa cenšanos un vēlmi sadraudzēties ar datoru un internetu.

Grib apgūt jaunas prasmes

Vairāk nekā puse jeb 56% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem plāno apgūt jaunas zināšanas un prasmes, no tiem daži pauduši apņemšanos tās apgūt vairākās jomās, liecina mācību centra “Baltijas datoru akadēmija” un pētījumu aģentūras “Norstat” pagājušā gada septembrī veiktā aptauja. Apņemšanos izglītoties visbiežāk pauduši gados jauni iedzīvotāji, bet no senioriem virs 60 gadu vecuma to apliecinājuši 36% aptaujāto.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kā liecina aptaujas dati, 26% iedzīvotāju vēlas apgūt jaunas zināšanas un prasmes, kas saistītas ar datorprasmju uzlabošanu, daži pat vairākās jomās. 12% plāno izglītoties jautājumos par to, kā labāk izmantot mākslīgo intelektu, 8% – apgūt programmēšanu, testēšanu vai citas specifiskas informāciju tehnoloģijas (IT) prasmes, vēl tikpat – pamata digitālās prasmes. Neliels skaits iedzīvotāju apgūs digitālā mārketinga rīkus, digitālās analītiskās prasmes un prezentēšanas rīkus, daļa – kiberdrošību.

Kur senioriem vēl apgūt datorprasmes?

■ Latvijas senioru kopienu apvienība par saziedoto un projektu naudu katru trešdienu Rīgā pēc iepriekšēja pieraksta bez maksas apmāca seniorus datora un citu viedierīču lietošanas prasmēs. “Arī mūsu organizācijas biedri novados cenšas senioriem palīdzēt – pārsvarā tas notiek par pašvaldības un dažādu projektu līdzekļiem. Šai ziņā aktīvas ir Kuldīgas senioru skola, pensionāru biedrība Dobelē, bet Madonas bibliotēkā par pašvaldības naudu divas bibliotekāres centīgi apmācīja seniorus. Jāsaprot, ka tas nav viegls darbs, kas tiek darīts iespēju robežās. Nevar būt tā, ka cilvēks bibliotēkā ierauga datoru un pieprasa bezierunu palīdzību un uzmanību neierobežotu laiku. Tajā pašā laikā esmu pārliecināta, ka bibliotēkās senioriem palīdz, tās ir ieinteresētas, lai uz tām nāktu cilvēki un tās neslēgtu, īpaši ja runa par mazapdzīvotām vietām. Bibliotēkas uzņemas tādu kā sociālu darbu, kas ir labi, un ļoti vēlētos, lai seniori to novērtētu kā pretimnākšanu, nevis kaut ko pašu par sevi saprotamu,” saka Latvijas senioru kopienu apvienības valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.

■ Mācības (ne tikai datorprasmes) piedāvā arī dažādas nevalstiskās organizācijas, piemēram, aktīvas biedrības ir “Rīgas aktīvo senioru alianse RASA”, Ikšķiles senioru skola, Kuldīgas senioru skola un citas. Seniori par iespējām kontaktēties ar saviem domubiedriem un par apmācībām var interesēties arī savu novadu, pilsētu pensionāru biedrībās.

— Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”

Ar studenta degsmi Senioru universitātē

  • SENIORU universitātes studentes jelgavnieces Ermīne Lude (no kreisās), Gunta Lejniece, Antoņina Kuročkina, Irēna Grīnberga un Lolita Ruļuka.
    FOTO: GAITIS GRŪTUPS

Jelgavnieces Gunta Lejniece, Irēna Grīnberga, Ermīne Lude, Antoņina Kuročkina un Lolita Ruļuka aktīvi darbojas Jelgavas Senioru biedrībā un tādējādi jau otro gadu ir iesaistījušās projektā Latvijas Senioru universitātē. Tajā viens no galvenajiem mācību priekšmetiem ir digitālās prasmes.

“Līdz pensijai esmu strādājusi par finansisti, tādējādi darba ikdienā datorus ir nācies lietot daudz. Bet vienmēr šajā jomā nāk kaut kas jauns un ir jāmācās klāt,” par motivāciju mācīties Senioru universitātē teic G. Lejniece. Savukārt agrākā tirdzniecības darbiniece E. Lude atklāj, ka viņa savā darbā bez datora varēja iztikt. Datorprasmes nācās apgūt jau pensijas gados – kad mūžībā aizgāja vīrs. Viņš līdz tam ģimenē kārtoja visas e-lietas, tostarp komunālos maksājumus par mājokli. Tagad Ermīnes kundze to dara pati. Sākumā datoru apguvusi pašmācības ceļā. Nu viņa prot gan digitāli apstrādāt fotogrāfijas, gan sūtīt elektronisko pastu, elektroniski parakstīties, kā arī jēgpilni darboties sociālajos tīklos.

Agrākā Jelgavas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu laboratorijas vadītāja I. Grīnberga secina, ka Senioru universitātē apgūtais viņai ļauj iekļauties sabiedrībā, nejusties atstumtai. Līdzīgi par motivāciju iesaistīties Senioru universitātē stāsta arī agrākā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes darbiniece Antoņina Kuročkina un Lolita Ruļuka, kas agrāk strādāja “Zemgales Ziņās”. “Kad paklausies radio ziņas, tad baidies jau no savas ēnas,” piebilst Lolitas kundze. Viņa atzīmē, ka Senioru universitātē mācītais uzlabo viņas medijpratību, kā arī drošību pret krāpniekiem, kas ķer upurus digitālajā vidē. “Mazinās iespēja, ka mūs var aptīt ap pirkstu,” secina Lolitas kundze.

Kā šīs piecas kundzes vērtē savas datorprasmes? Atbildes dod augstu pašvērtējumu – septiņas, astoņas un pat desmit balles. Vienīgi G. Lejniece stingri nosaka: “Es gan sev atzīmi nelikšu. Bet to, ko man pašai vajag, piemēram, prezentāciju taisīšanu, es zinu desmitniekā.” Senioru universitātes dalībnieces, protams, atzīst, ka ir jomas, ko vēl varētu izzināt, kur vēl zinātņu vīriem viss nav pietiekami skaidrs. Ko viņas ieteiktu saviem vienaudžiem, kuri vēlas uzlabot savas datorprasmes? Senioru universitātes dalībnieces ieteic nebaidīties, bet soli pa solim bez uztraukuma un steigas darboties. “Bērni ļoti ātri apgūst digitālās prasmes, un tas ir tāpēc, ka viņi nebaidās kļūdīties, nebaidās, ka kaut ko svarīgu izdzēsīs vai izdarīs kādu citu kļūdu,” teic E. Lude. Viņas kolēģe Lolita piebilst, ka arī seniora vecumā cilvēks dažkārt neapjauš to, uz ko ir spējīgs. Tā tas nereti ir arī ar digitālajām prasmēm.

Var piebilst, ka dažas Senioru universitātes dalībnieces lieto ne tikai viedtelefonu un datoru, bet arī digitālo pulksteni. Tas palīdz strukturēt uzmanību, atlasīt svarīgāko. A. Kuročkina pasmaida, ka viņai tomēr pierasts ir vecais pulkstenis, kura baterija kalpo apmēram gadu un kas no lietotāja nepieprasa nekādu uzmanību. Tā viņa var mazāk traucēti domāt par sev svarīgāko.

Jelgavas Senioru biedrības vadītāja Ilga Antuža stāsta, ka Senioru universitātē ir iesaistījušies 43 no 270 Jelgavas Senioru biedrības dalībniekiem. Mācības tur ilgst četrus gadus, divi jau ir sekmīgi pievarēti.

— Gaitis Grūtups

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild “Zemgales Ziņas”. #SIF_MAF2024

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Zemgales Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ZZ.lv komanda.