Spēja apvienot darbu ar draudzību #SIF_MAF2022.

“TAS IR MAĢISKI – satikt cilvēkus un just, ka viņi ir tavējie un ka jūs ejat kopā un esat uz viena viļņa,” savās sajūtās par to, kā ir būt grupas “Tautumeitas” dalībniecei, dalās Gabriēla Zvaigznīte.

Etno mūzikas grupa “Tautumeitas” sapludina folkloru ar populārās mūzikas pasauli

Etnomūzikas grupa “Tautumeitas” pēc veiksmīga lielkoncerta vasaras izskaņā Skultes ostā izsludināja jaunākā albuma “Skrejceļš” rudens koncerttūri un viesosies dažādās Latvijas pilsētās, tajā skaitā 24. novembrī Jelgavas kultūras namā. Albums “Skrejceļš”, ar kura programmu “Tautumeitas” dosies tūrē, iznāca šī gada aprīlī. Tas veidots kopā ar jau ilggadējo grupas mūzikas producentu Reini Sējānu un zviedru producentu Povelu Olsonu, kurš strādājis arī ar grupu “Prāta vētra”. Albumā apkopotas 14 dziesmas, kuras varēs noklausīties koncertos, un ne tikai. “Tautumeita” Gabriēla Zvaigznīte, kura pievienojās grupai tieši pirms gada, albuma “Skrejceļš” radīšanas laikā, “Ziņām” stāsta par koncerttūri un piederības sajūtas vērtību.

– No sākuma atgriezīsimies saulainākā laikā – vasarā. Šovasar Skultes ostā “Tautumeitas” koncertā prezentēja jaunāko albumu “Skrejceļš”. Ar kādām atmiņām un emocijām atceraties šo koncertu?

Tas likās kā sapnis vasaras naktī. Grūti noticēt, ka tas notika, jo tas tiešām bija maģiski – pirmkārt lokācija, kaut kas pilnīgi neierasts, un lielā skatuve… Tas bija mūsu pirmais lielais brīvdabas koncerts, līdz šim visi “Tautumeitu” koncerti notikuši iekštelpās, tāpēc šī pirmā āra uzstāšanās iedeva patiesi maģisku sajūtu. Skatuve tika būvēta no nulles, un redzēt visu procesu bija jauna, iedvesmojoša pieredze. “Tautumeitām” šovasar bija traki liels skrējiens – koncerttūre ar “Prāta vētru” un mūsu skaistais galamērķis Skultes koncerts. Sirsnīgs vasaras nobeigums, koncertā enerģiju varēja just pa visām vietām.

– Kādas lielākās atšķirības jūs kā dziedātājas izjūtat starp brīvdabas koncerta formātu un iekštelpu?

Lielākā atšķirība ir tā, ka brīvdabā visi skatītāji stāv kājās, tas daudz ko maina. Tagad rudens tūrē mēs jūtam atšķirību no Skultes koncerta, protams, skatītāji jūt līdzi un aplaudē, bet Skultes ostas koncertā mēs dejojām, dziedājām, un visi dejoja mums līdzi un enerģijas apmaiņa bija daudzreiz jūtamāka. Rudenī koncerta sākums ir tāds grūtāks, jo klausītāji sēž, bet mēs dejojam uz skatuves, taču ir forši, ka mēs uz skatuves esam daudz un dodam enerģiju cits citam, pēc tam klausītāji arī iesaistās, un stāvovācijās koncerta beigās visi dejojam kopā.

– Iedvesmojoties no šīs vasaras koncerta, vai klausītāji varētu gaidīt “Tautumeitu” brīvdabas koncertus katru vasaru?

Domāju, tas nebija mūsu pēdējais brīvdabas koncerts. Īpaši pēc unikālās Skultes ostas pieredzes noteikti to atkārtosim.

– Skultes osta ikdienā ir slēgta teritorija, kas kuram katram nav pieejama. Tur notiek kuģu būvniecība, aktīvs kūdras un kokmateriālu eksports, nepārtraukti kursē kuģi. Tomēr jūs izlēmāt tur rīkot koncertu, apmeklētājiem bija iespēja iepazīt ostas teritoriju un piedzīvot unikālu atmosfēru. Vai nebija bail riskēt, mainot tipisku koncerta vietu?

Tas bija kas neierasts ne tikai skatītājiem, bet arī mums pašām, jo bieži vien mēs pierodam pie kādām vietām, skatuvēm, cilvēkiem, tādēļ izlēmām pamēģināt ko pavisam jaunu un nebijušu, kas rezultējās lieliskās emocijās.

– Rudens koncerttūrē “Tautumeitas” jau aizvadījušas vairākus koncertus dažādās Latvijas vietās – vai ir kādas atšķirības auditorijas uzvedībā atkarībā no, piemēram, novada, kurā notiek koncerts?

Katrs koncerts ir īpašs, atšķirības ir vienmēr, bet tas ne tik ļoti ir atkarīgs no skatītājiem, drīzāk no mums pašām. Visur, kur dodamies, mūs ļoti sirsnīgi sagaida, vienmēr visi beigās ir piecēlušies kājās un dejo līdzi.

– Koncerta programmā iekļauti tikai jaunā albuma “Skrejceļš” skaņdarbi?

Nē, mēs esam padomājušas arī par mūsu faniem, kuri ir iemīlējuši mūsu skaņdarbus no iepriekšējiem albumiem, tātad būs gan jaunās dziesmas, gan arī senākas, būs mikslītis.

– Kā nonācāt pie albuma nosaukuma “Skrejceļš”?

Visas sēdējām un domājām, kas nu būs, kā mēs sauksim šo jauno albumu. Tas bija brīdis, kad es pievienojos “Tautumeitām”, tas bija tieši pirms gada. Kad atnācu, albumam dziesmas jau bija izvēlētas, bija sācies studijas ierakstu darbs, uz kuru es paspēju kopā ar viņiem ierakstīties. Ja pareizi atceros, tad “Skrejceļu” ierosināja Ilona Dzērve. Tas simbolizē ieskrējienu uz jaunu lidojumu. Albuma nosaukums ļoti sasaucas ar manu ienākšanu šajā grupā, gluži personiskā līmenī. Tas man bija jauns skrejceļš, un tā es jau gadu lidoju ar viņām – skaistākais ceļojums, kas ar mani ir noticis.

– Vai uzreiz izdevās izveidot kontaktu ar grupas dalībniecēm?

Jā, tas izdevās ļoti organiski, man bija sajūta, ka esam uz viena viļņa un pazīstam cita citu jau sen. Es tuvāk pazinu Aurēliju un tad caur viņu iepazinu Asnati, protams, ik pa laikam mūzikā, kādos pasākumos satikāmies, un tā koncerti mūs saveda kopā, bet tā liktenīgā tikšanās bija tiešām maģiska. Man ir sajūta, ka esmu “Tautumeita” ilgāk nekā gadu, ik pa laikam sev jāatgādina, ka tā ir realitāte. Tas ir maģiski – satikt cilvēkus un just, ka viņi ir tavējie un ka jūs ejat kopā un esat uz viena viļņa. Esmu ļoti pateicīga par tādu iespēju savā dzīvē.

– Vai ir kāda dziesma no jaunā albuma, kura jums ir īpaši mīļa?

Ļoti patīk “Spodrē manu augumiņu” – to varu dziedāt un dziedāt, un dziedāt, un katru reizi mani pārņem skudriņas, tā man ir ļoti īpaša dziesma. Vēl ļoti patīk izpildīt “Vīna ūtrai”, kas stāsta par kopā būšanu. Tas bija arī viens no pirmajiem videoklipiem, kurā iefilmējos ar “Tautumeitām” šajā vasarā, tas skaisti apraksta gadu kopā ar viņām, mūsu skaisto draudzību.

– Kā jūs raksturotu “Tautumeitas” aiz skatuves aizkariem – ikdienu grupā, kuru skatītāji neredz?

Mūsu komunikācija ir ļoti cilvēcīga, mēs spējam apvienot darbu ar draudzību. Man ir ļoti svarīgi, ar ko es esmu kopā ikdienā, jo tas ietekmē pašsajūtu. Tu vari darīt to, ko tu mīli, bet, ja neesi ar īstajiem cilvēkiem, būs daudz grūtāk. Ar viņām ir tā sajūta, ka es daru to, ko mīlu, un kopā ar meitenēm, kuras ir manas draudzenes. Tas ir ļoti skaisti, un es to ļoti novērtēju, jo zinu, ka tas nav viegli atrodams, tas ir kas īpašs, kas jāsargā. Mēs esam cita citai blakus arī tad, kad ir grūti, nevis tikai labajos brīžos. Esam ļoti saprotošas un atbalstām viena otru, tā ir skaista draudzība.

Apvienot darbu ar draudzību – ko vēl var vēlēties?

– Kuri “Tautumeitām” ir bijuši grūtākie brīži?

Kad sākās karš Ukrainā. Mums bija ļoti smagi, bet tādus notikumus, kopā esot, ir vieglāk pārdzīvot, un tā bija arī mums – tikāmies un piedalījāmies dažādos labdarības pasākumos, dziedājām dziesmas ukraiņu valodā un bijām kopā. Tas tiešām ļoti palīdzēja, nezinu, kā būtu bijis, ja es tajā laikā būtu bijusi viena, bet mēs bijām kopā. Karš ļoti satricināja mūs visus, visu pasauli.

– Kas visvairāk raksturo “Tautumeitu” mūziku?

Plašs spektrs – noteikti enerģija un daba, sievišķība un pietāte pret latviešu tradīcijām, mūsu senčiem, mūziku un kultūru, mūsu vēsturi. Tas mūs vieno, tas ir mūsu kodols.

– Izpildāt vairākas dziesmas arī latgaļu valodā.

Kad pievienojos “Tautumeitām”, viņas jau bija nonākušas pie tām. Asnate un Aurēlija Rancānes ir no Baltinavas, tur viņām dzīvo vecvecāki, un viņas lielu daļu savas bērnības ir pavadījušas tur.

– Grupu “Tautumeitas” raksturo ne tikai dzidras balsis un latvju etnodziesmas, bet arī krāšņs vizuālais tēls – unikāli tērpi un gal- venokārt kroņi. Šie aksesuāri palīdz vai traucē uzstāšanās laikā?

Gan palīdz, gan traucē. Daudzkārt ir bijis, ka mēs, blakus dziedot, sapinķerējamies ar kroņiem, un tad ātri kaut kā tie jāatraisa vaļā. Vai arī gadījums – es dejoju un jūtu, ka kronis drīz kritīs, jo jau slīd nost, tad es nevaru pilnībā nodoties dejai, man ir jādomā par kroni, kurā brīdī to ķert. Vienmēr cenšamies kroņus stingri piespraust, bet, nenoliedzami, ir bijušas aizķeršanās. Tomēr, par spīti šiem mirkļiem, kopējais vizuālais tēls vairāk dod nekā atņem. Uzliekot kroni, ir pilnīgi cita sajūta.

– Kas ir jūsu tērpu māksliniece?

Rudens tūres tērpu māksliniece ir Romija Štāle, koncerta otrās daļas tērpus radīja Ketija Gutmane, kroņi – Brigitas Strodas veidoti. Bet mums tērpu mākslinieki mainās. Dažkārt dodam savu ideju, dažkārt pilnīgi atdodamies dizainera rokās, kuram ir jau gatavas skices un materiāls, ko integrējam mūsu vīzijā. Tas ir atkarīgs no situācijas.

– Un ar to viss vēl nebeidzas – “Tautumeitas” dzied, lieliski izskatās un koncertos arī dejo.

Jā, pirms Skultes koncerta mums bija ļoti intensīvi deju mēģinājumi pie horeogrāfes Lienes Gravas, mēs ļoti cītīgi trenējāmies un gatavojāmies. Šobrīd vairs nav vajadzīgi atsevišķi mēģinājumi dejām, jo tās jau ir iesēdušās. Bet uz skatuves tas ir izaicinājums – apvienot ne vienkāršu horeogrāfiju ar precīzu dziedājumu, esot tērpos un ar kroņiem galvā. Labs treniņš darīt vairākas lietas vienlaicīgi!

– Kas ir pats svarīgākais, lai koncerts izdotos?

Svarīgi ir pašam izbaudīt, ja tu izbaudīsi, arī pārējie to jutīs. Protams, klausītāji, ausis, kuras klausās, bez klausītājiem mums nav kam dot.

– Vai Jelgavas koncertā gaidāms kas īpašāks?

Man pašai Jelgavas koncerts būs ļoti īpašs, jo nesen uz Jelgavu ir pārvākusies dzīvot mana māsa Emanuēla Košina, tāpēc es nevaru sagaidīt šo koncertu, jo viņa nāks skatīties.

– Vai tas dod papildu drošības sajūtu, kad zināt, ka auditorijā ir ģimenes locekļi vai tuvi draugi?

Es jūtu ļoti lielu sirsnību un ļoti priecājos, ja starp skatītājiem ir kāds no maniem mīļajiem, bet, tā kā māsa ir horeogrāfe un dejotāja, es nedaudz satraucos, vai viņa mani nekritizēs, redzot manas deju kustības. Tas ir mazliet spiedieniņš.

– Ārpus mūzikas kam vēl jūsu dzīvē ir nozīmīga vieta?

Ļoti daudz kam, lai gan mūzika, protams, aizņem lielāko daļu laika, visur, kur eju, es dziedu. Uzskatu, ka manai eksistencei šeit ir ļoti liela nozīme, un es cenšos saskatīt svarīgo mazajās lietiņās. Ģimene, māsas un brāļi, vecāki, noteikti daba, vienkārši mana būšana šeit, es baudu katru dienu un esmu ar atvērtu prātu. Cilvēki un daba, pati dzīve.

– Kāds ir jūsu novēlējums gan Jelgavas koncerta, gan visas koncerttūres apmeklētājiem?

Nākt un nosvinēt Latvijas svētkus kopā. Tagad saulīte spīd mazāk, paliek tumšāks un ir grūtāki laiki, bet es priecāšos, ja cilvēki izvēlēsies atnākt uz mūsu koncertiem saņemt saulīti un enerģijas lādiņu.

Teksts: Liene Krūmiņa

Foto: Liene Pētersone

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”.