Andra Ozola
Lai gan kopumā ziemāju stāvoklis visā valstī pašlaik vērtējams kā labs, tomēr vietām laukus nācies pārsēt, jau jūtama sausuma ietekme un nenoliedzams bijis izaicinājums – izvēlēties pareizāko mēslošanas taktiku, ņemot vērā šībrīža minerālmēslu ievērojamo sadārdzinājumu, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu veiktie lauku apsekojumi.
Ne vien pa reģioniem, bet pat pa saimniecībām, ziemāju stāvoklī vērojamas lielas atšķirības, ko, pirmkārt, radījis mēslojuma sadārdzinājums, bet, otrkārt, – ietekmi uz sējumiem atstājušas arī maija sākumā piedzīvotās zemās gaisa temperatūras.
Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs: “PašlaikKurzemē un vietām Zemgalē jau jūtama arī sausuma ietekme. Vizuāli redzams, ka ir lauki, kas saņēmuši pietiekamu mēslojuma devu, bet nereti sastopami lauki, kuros ievērojami trūkst slāpekļa mēslojums. Maijā, atgriežoties mitrumam un siltumam, lauki visā Latvijā jau izskatās daudz labāk un ir atguvuši tiem raksturīgo krāsojumu. Zemā temperatūra pavasarī aizkavējusi veģetāciju – īpaši Kurzemē un Zemgalē pat par 7–10 dienām.”
Uzziņai. Kultūraugu ražas prognozēšanu LLKC Augkopības nodaļas speciālisti veic, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 30 “Kultūraugu ražības prognozēšanas, lauksaimniecības statistikas izlases apsekojumu veikšanas un bruto seguma aprēķināšanas kārtība”.
Kultūraugu ražības prognozes tiek veiktas desmit galvenajiem Latvijā audzētajiem kultūraugiem: ziemas kviešiem, vasaras kviešiem, rudziem, tritikālei, vasaras miežiem, auzām, griķiem, vasaras rapsim, ziemas rapsim un kartupeļiem.
Prognozes tiek veiktas trīs reizes: divas reizes tiek apsekoti kultūraugi uz lauka, bet trešo reizi pēc kultūraugu novākšanas tiek veikta aptauja par iegūto ražību. Ziemājiem prognozes tiek veiktas maijā, jūlijā un augustā, vasarājiem jūnijā, augustā un septembrī, kartupeļiem jūlijā, augustā un oktobrī.
Foto: Solvita Sama
Reklāma