Aptauja: Latvijā 51% iedzīvotāju nevēršas pēc palīdzības un par vardarbības faktu ģimenē klusē

Latvijā 51% iedzīvotāju nevēršas pēc palīdzības un par vardarbības faktu ģimenē klusē, trešdien sociālās atbildības kampaņas “Pamani vardarbību” atklāšanas pasākumā sacīja “Ikea” vadītājs Latvijā Pēteris Grīnbergs, atsaucoties uz “Ikea” veiktās aptaujas datiem.

Viņš minēja, ka aptaujā 14% respondentu atzinuši, ka ir piedzīvojuši vardarbību ģimenē. Tostarp ģimenē piedzīvotas dažādas vardarbības izpausmes – emocionāla vardarbība 69% gadījumos, ekonomiska vardarbība – 10% gadījumu, fiziska vardarbība – 70% gadījumu, bet seksuālo vardarbību piedzīvojuši 4% respondentu.

Aptaujā arī secināts, ka 57% respondentu vardarbību ģimenē ir piedzīvojuši vairākas reizes.

Grīnbergs norādīja, ka atbilstoši aptaujas datiem cilvēki rīkojas dažādi – vairumā gadījumu cietušie izvēlas klusēt – nevēršas pēc palīdzības un par vardarbības faktu ģimenē klusē (51%), kāds pastāsta ģimenes locekļiem (26%), bet vēl mazāk ziņo policijai (17%).

Dati liecina, ka tikai 1% cietušo vērsušies pie psihologa vai cita profesionāļa, 9% lūguši atbalstu krīzes centram vai citas organizācijas speciālistam.

“Satraucoši, ka 33% nav stāstījuši par piedzīvoto vardarbību, jo izjūt kaunu. Tas, iespējams, saistāms arī ar to, ka sabiedrībā neesam pieraduši runāt par šīm lietām,” sacīja Grīnbergs, piebilstot, ka sabiedrībā joprojām ir iesakņojies uzskats, ka ģimenes problēmas uz āru nevar nest – 33% aptaujāto uzskata, ka vardarbība ir ģimenes darīšana, kas jārisina saviem spēkiem.

Dati liecina, ka 46% aptaujāto personiski pazīst kādu, kas ir piedzīvojis vardarbību ģimenē, savukārt 45% iedzīvotāju atzīst, ka Covid-19 laikā vardarbība ģimenē viņu personīgajā dzīvē un starp apkārtējiem ir pastiprinājusies.

Grīnbergs uzsvēra, ka nav pamats domāt, ka līdz ar pandēmijas pieklušanu vardarbība ģimenēs pierims, jo saspīlējumus var radīt arī, piemēram, pieaugošās energoresursu cenas, kas ietekmē ģimeņu finansiālo stāvokli.

“Problēma tiek noklusēta un līdzcilvēki uzzina par vēlu,” sacīja Grīnbergs, norādot, ka to apstiprina aptaujas dati – 46% iedzīvotāju par vardarbības faktu ģimenē uzzina vēlāk, 9% izvēlas neiejaukties, jo uzskata, ka tā ir ģimenes pašu darīšana, 12% neiejaucas, bet 14% iejaucas konfliktā.

“Ikea” valdes priekšsēdētājs Baltijas valstīs Hanspēters Cīrhers pasākumā norādīja, ka viens no veidiem, kā kompānija aktualizē vardarbības problemātiku, ir krīzes centru labiekārtošana, kas pašlaik veikta Lietuvā un Latvijā, tostarp tiek labiekārtots krīzes centrs “Mīlgrāvis”. 

Savukārt pavasarī “Ikea” plāno labiekārtot krīzes centru “Burtnieks”.

Cīrhers arī norādīja, ka ir sākta sadarbība ar Kristianu Brekti. Paredzēts, ka visi ienākumi no Brektes dizaina elementu – piespraužu un somu – pārdošanas tiks novirzīti krīzes centru labiekārtošanai.

Tikmēr krīzes centra “Mīlgrāvis” vadītāja Inese Tentere minēja, ka krīzes centrā “Ikea” labiekārtojusi piecas dzīvojamās istabas, kurās iespējams uzņemt līdz 17 sievietēm un bērnus, kā arī pārveidota virtuve, gaitenis un rotaļu istaba.

Savukārt Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Ilze Kurme minēja, ka vardarbības ģimenē problēmu risināšanai sabiedrības iesaiste ir ārkārtīgi nozīmīga. 

Viņa norādīja, ka Latvijā patlaban darbojas 20 krīzes centru, kas nelaimē nonākušajiem var sniegt tūlītēju atbalstu, tāpat attīstās psihologu pakalpojumi un krīzes tālruņu pieejamība. 

Tāpat Kurme piebilda, ka būtisks atbalsts krīzes situācijās ir arī policijas iesaistīšanās, kas varmāku no ģimenes var nošķirt astoņas dienas bez atsevišķa iesnieguma rakstīšanas.

Tāpat Kurme piebilda, ka būtisks atbalsts krīzes situācijās ir arī policijas iesaistīšanās, kas varmāku no ģimenes var nošķirt astoņas dienas bez atsevišķa iesnieguma rakstīšanas.

Aptauja veikta 2021.gada decembrī, sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat”. Aptaujā piedalījās 500 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 75 gadiem. 

Foto: pixabay.com