LETA
No šodienas stājas spēkā rīkojums, kas paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) padotībā esošajām profesionālās izglītības iestādēm atteikties no profesionālās izglītības kompetences centra statusa.
IZM padotībā bija 18 profesionālās vidējās izglītības iestādes, kam bija piešķirts profesionālās izglītības kompetences centra statuss, un profesionālās vidusskolas, ka arī viena profesionālās vidējās izglītības iestāde ir valsts kapitālsabiedrība, kur visu kapitāldaļu turētājs ir IZM un kurai arī bija piešķirts profesionālās izglītības kompetences centra statuss.
Turpmāk profesionālās izglītības iestādes iedalīs tehnikumos, mākslu izglītības kompetences centros un profesionālajās vidusskolās.
Tehnikuma statuss IZM padotībā esošām profesionālās izglītības iestādēm būs Daugavpils Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumam, Jelgavas tehnikumam, Kandavas Lauksaimniecības tehnikumam, Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumam, Latgales industriālajam tehnikumam, Ogres tehnikumam, Liepājas Valsts tehnikums, Rīgas Valsts tehnikumam, Rēzeknes tehnikumam, Rīgas Stila un modes tehnikumam, Saldus tehnikumam, Smiltenes tehnikumam, Valmieras tehnikumam, Ventspils tehnikumam un Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumam, kā arī VSIA “Rīgas Tūrisma un radošās industriju tehnikumam”.
Mākslu izglītības kompetences centra statuss būs Mākslas un mediju tehnikumam.
Profesionālā vidusskola statuss būs Aizkraukles Profesionālajai vidusskolai un Rīgas Tirdzniecības profesionālajai vidusskolai.
Savukārt par Rīgas 3.arodskolas turpmāko statusu lēmumu pieņems līdz 2023.gada 31.decembrim.
Rīkojuma anotācijā IZM skaidroja, ka 2022.gada 3.martā tika pieņemti grozījumi Profesionālās izglītības likumā, kas paredz atteikšanos no ‘”Profesionālās izglītības kompetences centra” statusa. Vienlaikus ar minētajiem grozījumiem, kā arī ar 2022.gada 15.septembra grozījumiem tika ieviesti jauni izglītības iestāžu veidi: tehnikums, mākslu izglītības kompetences centrs, profesionālā vidusskola, profesionālās tālākizglītības centrs un koledža, kā arī noteikts, ka profesionālās izglītības iestādes statusu nosaka tās dibinātājs, kā arī to, ka profesionālās izglītības iestādes atbilstību attiecīgajam profesionālās izglītības iestādes statusam izvērtē izglītības iestādes akreditācijas procesā.
Profesionālās izglītības likums nosaka, ka, vērtējot profesionālās izglītības iestādes, izņemot profesionālās tālākizglītības centrus, atbilstību attiecīgajam profesionālās izglītības iestādes statusam, ņem vērā audzēkņu skaita rādītājus, viņu rezultātus profesionālās kvalifikācijas eksāmenos un citos valsts noslēguma pārbaudījumos.
Tāpat statusa noteikšanai ņem vērā profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošanas rādītājus, ja izglītības iestāde tādas īsteno, kā arī īstenoto profesionālās izglītības programmu atbilstību likumā noteiktajām prasībām, ievērojot, ka attiecīgās izglītības programmas veido lielāko daļu no profesionālās izglītības programmu, izņemot profesionālās tālākizglītības programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas, skaita.
Vērtējot profesionālās izglītības iestādes atbilstību tehnikuma statusam, papildus tiek vērtēti darba vidē balstītu mācību īstenošanas rādītāji, metodiskā darba rezultatīvie rādītāji, absolventu nodarbinātības un izglītības turpināšanas augstākās izglītības pakāpē rādītāji.
Savukārt, vērtējot profesionālās izglītības iestādes atbilstību mākslu izglītības kompetences centra statusam, papildus iepriekš minētajiem kritērijiem tiek vērtēti sadarbības ar mākslu, kultūras un radošo industriju darba devējiem rādītāji, metodiskā darba rezultatīvie rādītāji un absolventu nodarbinātības un izglītības turpināšanas augstākās izglītības pakāpē rādītāji.
2022.gada rudenī IZM izveidota komisija veica profesionālās izglītības iestāžu atbilstības izvērtēšanu un sniedza rekomendāciju par katrai iestādei atbilstošo statusu.
Profesionālo izglītības iestāžu nosaukumu maiņa tiks veikta esošā budžeta finansējuma ietvaros.
Foto: no arhīva
Reklāma