Abonē e-avīzi "Zemgales Ziņas"!
Abonēt

Kultūras digitalizācija un kultūras tūrisms sniedz labumu arī novadiem

Līga Rubine, SIA “Biļešu serviss” valdes locekle Publicitātes foto – Roberts Blumbergs

Ņemot vērā to, ka dzīvojam digitālās transformācijas laikā, arī kultūras nozare nonāk jaunos konkurences apstākļos. Turklāt tagad, kad pandēmijas dēļ iedzīvotāji no Latvijas var mazāk apmeklēt dažādus tūrisma objektus un kultūras pasākumus ārzemēs, lielāks akcents tiek likts uz vietējo klientu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Gan pašvaldības, gan uzņēmumi var pacīnīties par vietējo tūristu un pasākumu apmeklētāju, uzskata SIA “Biļešu Serviss”. Pārmaiņas rosinājušas arī jauna kultūras satura izveidi kā, piemēram, bibliotēka.lv, zudusilatvija.lv, filmas.lv, periodika.lv, lakuga.lv, tirkultura.net. Ir segmenti kultūras nozarē, kas ir atraduši savu ceļu, jautājums, cik veiksmīgi tie atradīs savu patērētāju ar digitālā mārketinga instrumentiem.

85% pasākumu tiek iegādāti internetā

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, 91% mājsaimniecību ir interneta pieslēgums, un tās aktīvi izmanto interneta vidi, kovida laiks ir stimulējis pirkumus internetā, un ap 67% Latvijas iedzīvotāju iepērkas internetā. 68% Latvijas uzņēmumu ir sava tīmekļa vietne, kur aktīvi komunicēt par savu produktu, savukārt 85% kultūras pasākumu tiek iegādāti internetā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

32% kultūras iestāžu ir sava atsevišķa tīmekļa vietne, kurā komunicēt par kultūras produktiem, 40% dažādos resursos piedāvā iegādāties biļetes, bet 35% aktīvi komunicē ar savu mērķauditoriju soctīklos vismaz vienu reizi nedēļā.

Kovida laiks ir pierādījis, ka gan tiešsaiste, gan klātiene var veiksmīgi līdzās pastāvēt, un mēs katrs no tiem varam gūt tiešu labumu. Pat ja nebūs pandēmijas, digitālais formāts kļūs arvien nozīmīgāks, jo daudz ko var izdarīt efektīvāk, piemēram, izmantojot tehnoloģijas, nepavadīt lieku laiku ceļā, netērēt liekus līdzekļus, secina SIA “Biļešu Serviss”.

Kā liecina Kultūras ministrijas sniegtā informācija, līdz šim veiktas investīcijas 27 Latvijas kultūras namu digitalizācijā, ietverot visu, kas nepieciešams efektīva satura straumēšanai. Protams, jautājums, cik efektīvi katrs kultūras nams šos rīkus izmanto, paliek katra paša ziņā, tomēr valsts ir devusi šo iespēju sniegt kvalitatīvu un mūsdienīgu pakalpojumu. Atbalstu kultūras digitalizācijai no valsts puses plānots sniegt arī turpmāk.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kultūras tūrists un tā devums reģioniem

Saskaņā ar Pasaules tūrisma organizācijas datiem kultūras tūrisms ir viens no straujāk augošajām nozarēm pasaulē. Kultūras pasākumiem ir milzīga ietekme uz naktsmītņu statistiku. Dati apliecina, ka kādas slavenas rokgrupas koncertu apmeklē ap 40% cilvēku no Latvijas, bet 30% – no Igaunijas un vēl 30% – no citām ārvalstīm. Tas nozīmē, ka šie cilvēki nopērk ne tikai koncerta biļeti, bet tērē naudu arī naktsmājām, ēdināšanas un citiem pakalpojumiem.

Interesanti, ka kultūras tūrists tērē vairāk, paliek 6,2 naktis, vidēji diennaktī tērējot 59 eiro. Šādam braucienam vidēji tiek tērēti 371 eiro (jeb 1,6 reizes vairāk nekā citiem braucieniem). Kultūras tūrisma īpatsvars veido 25% no kopējā ienākošā tūrisma, savukārt kultūras tūristu izdevumu īpatsvars bijis 41% jeb 60 miljoni eiro 2020.gadā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kāds ir Latvijas vietējā kultūras tūrista profils? Vienas dienas ceļotāji vidēji dienā tērē 39 eiro, savukārt vairākdienu kultūras ceļotāji – 94 eiro (par vidēji 2,2 pavadītām naktīm), 2019. gadā 28% vienas dienas kultūras ceļotāji devās uz Rīgu, bet vairākdienu kultūras ceļotājiem 30% braucienu bija uz Kurzemi, kas acīmredzot ir tikai likumsakarīgi, jo šis kultūrvēsturiski bagāts un pievilcīgs Latvijas reģions. Tāpat kultūras ceļotāji dodas arī uz citiem Latvijas reģioniem.

Kultūras nozarē notiek ne vien digitālā transformācija, bet tā kļūst arī par arvien nozīmīgāku ekonomikas balstu. Jācer, ka to pratīs izmantot gan nozare, gan atbildīgās amatpersonas.

Līdzīgi raksti

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ZZ.lv komanda.