Reklāma
Kaut rudenī par dārza velšu trūkumu žēloties būtu grēks, kāds svaigs zaļums vienmēr ir labs papildinājums ēdienkartei. Jautājam dārzniecības “Dobītes” īpašniecei Sandrai Marcinkevičai, ko vēl varētu izaudzēt, līdz aukstums pieliek punktu dārza darbiem.
Sandra Marcinkeviča uzsver, ka vēl gana daudz iespējams izaudzēt, piemēram, redīsiem, spinātiem un salātiem patiesībā nemaz nepatīk vasaras tveice un labi tie jūtas vien pavasarī un rudens pusē. Taču viena lieta gan jāņem vērā – būtu jāizvēlas pašas agrākās šķirnes. Ja dabai nav padomā kāds īpašs pārsteigums, tad varam rēķināties vēl ar 60–70 siltām dienām, kas ļauj kultūrām izaugt. Lieki riskēt ar vēlīnām šķirnēm nevajadzētu.
Redīsi
Rudens redīsiem vēl pat ir par agru, jo tie pēc sēšanas ienākas samērā ātri – agrās šķirnes aptuveni 20 dienās. Labāk pagaidīt vēl vēsāku laiku, teiksim, augusta otro pusi. Sējam redīsus ārā, jo siltumnīcā paaugstinātā temperatūrā tie ātri vien izies ziedos un lapās. Var izvēlēties svārstīgiem laika apstākļiem piemērotākas šķirnes. Uz paciņām ir arī norādes, ka šķirne piemērota sēšanai rudens ražai. Redīsus rudenim ieteicams sēt retāk, lai tiem vairāk tiek arvien sarūkošā saules gaisma. Redīsu audzēšanas viens no pamatnosacījumiem – ja vien iestājas sausāks laiks, tie noteikti jālaista, turklāt regulāri. Redīsu bāli garos radiniekus daikonus jeb Japānas redīsus, kas ir īstens rudens dārzenis, Sandrasprāt, gan esot jau par vēlu sēt. To vajadzēja darīt jūlija beigās. Taču mēģināt var, un, ja nebūs supergari daikoni, būs to mini versija. Daikoniem tāpat kā burkāniem vajadzīga uzirdināta zeme, tāpēc nereti tiem veido vagas, kas līdzīgas kartupeļu, tik sēšana notiek vagu skaustos.
Salāti un spināti
Sandra iesaka salātus ne tikai vēl reizi sēt ārā dobē, bet vēlāk arī siltumnīcā izbārstīt sēklas. Tad tās pavasarī agrāk uzdīgs. Var sēt gan lapu, gan galviņu salātus. Ja arī neienāksies lielas galviņas, tad būs kraukšķīgas lapas. Spināti ir vieni no tiem, kam karstums nepavisam nepatīk – tad tie ātri jo ātri izzied, neveidojot skaistas lapas. Tāpēc tos sēj, iestājoties vēsākam laikam. Aptuveni pāris nedēļu laikā pēc uzdīgšanas jau būs izveidojušās mazas ar dzelzi bagātas lapiņas – kā radītas salātiem. Spinātus var turpināt sēt ik pa trim nedēļām, tā arvien tiekot pie jaunas ražas. Pieredze rāda, ka spināti nesegti iztur arī ziemas temperatūras. Reiz rudens ražai sasēti un palikuši dobēs, tie pavasarī atkal izdzina jaunas lapiņas.
Eksperimentiem
Ja vien ir pieejami jau paaugušies puķkāpostu stādi, tad arī tos droši var stādīt. Pašam audzēt stādus nu gan būs par vēlu. Tas pats attiecas uz kolrābjiem.
Ja izdodas atrast ļoti agru šķirni – Sandra iesaka lūkot pēc poļu sēklām, kurām uz paciņas norādīts “sešnedēļu” –, tad vēl iespējams izaudzēt zirņus. Tos var iesēt arī siltumnīcā, ja tur ir atbrīvojusies vieta. Vēl eksperimentētāji var pamēģināt iesēt pakčojus jeb Āzijas kāpostus, kuriem līdzīgi kā spinātiem siltums nepatīk. Tie ir kaut kas pa vidu starp salātiem un kāpostu: lapiņas ar maigu kāpostu garšu. Pakčojiem vajadzīgas 40–50 dienas augšanai. Tos sēj pietiekami reti, lai starp augiem labi vējojas, un sarga no kaitēkļiem.
Vēl vairāk zaļumu
Tāpat ir īstais brīdis parūpēties par jaunu zaļumu devu: dillēm, baziliku, koriandru. Dilles un baziliku (Sandra iesaka izvēlēties parasto zaļo) var iesēt siltumnīcā zem tomātiem. Protams, baziliks liels neizaugs, bet mazie zaļumi būs lieliski svaiga pesto (itāļu mērce, kas sastāv no sablendēta bazilika, ķiploka, riekstiem un cietā siera – aut. piez.) pagatavošanai ideālai garšas kombinācijai ar tomātiem. Sandrai daudzi sūdzoties, ka dilles neizaug. Viņas padoms labai diļļu ražai: trūdvielām bagāta augsne, siltums, mitrums un arī gaisma. Tad dilles nevar neizdoties. Sandra esot mēģinājusi izaudzēt pat desmitgadīgas sēklas, un, kaut ne visas, tās arī izdīga.
Vēl var sasēt lapu bietes jeb mangoldu, iegūstot nelielas sulīgas lapiņas ar izteiktu biešu garšu rudens dārzeņu zupai. Mangolds ir tik dekoratīvs, ka to tikpat labi var iesēt arī puķudobē. Sandra mangoldu izmanto kāpostu lapu vietā tīteņiem, liekot tajos kā gaļas, tā veģetāro pildījumu.
Tiem, kam patīk koriandra garša, vēl var sarūpēt arī šos zaļumus. Pētersīļiem gan būs par vēlu, jo sēklas lēni dīgst. Toties jau izaugušajiem pētersīļiem var nogriezt lakstus, un tie atkal izaudzēs svaigas lapas. Pētersīļi diezgan labi iztur aukstumu, un tos var plūkt pat ziemā.
Teksts: Kristīne Sēnele
Foto: pixabay.com
Reklāma