Latvijā trūkst informācijas par C hepatīta vai HIV inficēto cilvēku kopskaitu

Pēdējos gados biedrība “Baltijas HIV asociācija” jeb “BaltHIV” nodarbojusies ar skrīnēšanas projektiem, pētot C hepatīta, B hepatīta un HIV infekciju izplatību, atklājusi gan likumsakarīgus, gan pārsteidzošus rezultātus, secinot, ka ārpus šiem projektiem Latvijā trūkst aktuāla un plašāka sabiedrības pētījuma attiecībā uz C hepatīta vai HIV inficēto apjomu.

Nedēļā, kad atzīmē Pasaules Veselības organizācijas iedibināto Pasaules hepatīta dienu, kas ir 28. jūlijā, biedrības “Baltijas HIV asociācija” valdes priekšsēdētāja Inga Upmace piekrita dalīties gan provizoriskos pagaidu datos saistībā ar infekciju testēšanas projektiem sociālās aprūpes iestādēs, gan psihoneiroloģiskās slimnīcās, paužot arī secinājumus par šiem datiem.

Lēmumus jābalsta datos

Biedrība “Baltijas HIV asociācija” jeb “BaltHIV” darbojas jau divpadsmit gadu, apvienojot speciālistus, profesionāļus, tostarp ne tikai medicīnā, bet arī jurisprudencē, starp kuriem ir tādi, kam ir pieredze no bijušā AIDS profilakses centra jau kopš 90. gadiem. Pēdējos gados biedrība strādājusi infekciju skrīnēšanas un informēšanas virzienā līdz šim neapzinātās inficēšanās riskam pakļautās iedzīvotāju grupās, , īstenojot testēšanas projektus ar konkrētiem un neapstrīdamiem rezultātiem.

Starp “BaltHIV” un Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC) ir noslēgts līdzdarbības līgums, kas nodrošina biedrības Testpunktu ar izmeklēšanai nepieciešamo materiālu, kā arī Testpunkta darbiniekiem sniedz iespēju padziļināt zināšanas dažādos ar infekcijām saistītos jautājumos. Testpunktā un citos HIV profilakses punktos apmeklētājus testē ne tikai uz HIV klātbūtni, bet arī uz C hepatītu izraisošā vīrusa (HCV) klātbūtni, hepatītu B un sifilisu. Nesenos projektos ar starptautisku privāto atbalstu cilvēki testēti gan uz HIV, gan uz C un B hepatītu sociālās aprūpes centros un psihoneiroloģiskajās slimnīcās.

“Lai saprastu patieso vīrusu izplatību un to mazinātu, nepieciešams vairāk pētījumu, informācijas iedzīvotājiem. Latvijā piemēram, nav veikti visaptveroši sabiedrības veselības pētījumi attiecībā uz infekciju izplatību jeb prevalenci, kas ļautu noskaidrot, cik vispār cilvēku dzīvo Latvijā ar HIV vai C hepatītu. Mums šādu rādītāju nemaz nav” uzsver Inga Upmace. ,, Šādu pētījumu izmaksas ir augstas, bet lietderīgumu noliegt nevar.’’ Viņa informē, ka pēdējie pētījumi veikti ar starptautisku privāto zīmolu atbalstu, un tie uzrāda datus, kas vedina padziļināt noskaidrot mūsu sabiedrības situāciju.

Laika periodā no 2015. līdz 2018. gadam Rīgas Stradiņa universitāte piedalījās Eiropas projektā “Hermetic” par HIV matemātisko modelēšanu, pētījumu vadīja Francijas zinātnieki. Šī pētījuma laikā tika pierādīts, ka trešdaļa no HIV inficētiem cilvēkiem par inficēšanos nenojauš, tādējādi turpinot izplatīt vīrusu tālāk. Upmace pieļauj, ka līdzīga situācija varētu būt arī ar C hepatītu.

“Mēs redzam, ka Covid -19 pandēmijas laikā daudzviet ir mazinājusies darbinieku kapacitāte, un tas ļoti skar gan valsts sektoru, gan nevalstisko sektoru. Tāpēc droši vien kavējas visu rīcības plānu pieņemšana un virzīšana tālāk, tomēr ir laba ziņa – šobrīd beidzot sabiedriskajā apspriešanā ir nodota HIV infekcijas, seksuālās transmisijas infekciju, B un C hepatītu izplatības ierobežošanas rīcības plāns 2023.-2027. gadam, tā kā ir cerība uz tālākām preventīvām darbībām saslimstības mazināšanai,” skaidro Inga Upmace.

Nevalstisko organizāciju iesaiste

Viņasprāt, mums valstī nav īsti sakārtota uzdevumu deleģēšana nevalstiskajām organizācijām. “No valsts pārvaldes puses izjūtam vairāk morālu atbalstu (tāds nenoliedzami ir) nekā praktisku. Daļu no HIV profilakses punktiem atbalsta pašvaldības, mums šāds finansējums netiek sniegts, un rezultātā pamatā mēs dzīvojam, strādājam no projektiem, ko atbalsta privātas kompānijas,” skaidro “BaltHIV” vadītāja.

“Es domāju, turpmākajos gados valstij ir vairāk jābalstās uz nevalstiskajām organizācijām, jādeleģē tām uzdevumi, ņemot vērā nevalstisko organizāciju elasticitāti, efektivitāti un spēju sasniegt grūti sasniedzamas sabiedrības grupas. Šai jomā labs piemērs ir kaimiņu valsts Igaunija, kur Veselības attīstības institūts plāno un pilnībā iepērk pakalpojumus no nevalstiskajām organizācijām, kā to gribētos sagaidīt arī Latvijā. BaltHIV veiktais darbs līdz šim ir reti kad ticis finansēts no valsts.

Viņa atgādina, ka biedrības „Baltijas HIV asociācija” Statūtos noteiktais mērķis ir HIV profilakses aktivitāšu un kaitējuma mazināšanas programmu attīstīšana un līdzdalība šīs jomas integrēšanā valsts un pašvaldību politikas plānošanas dokumentos, kā arī HIV/AIDS ārstēšanas pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošana. Gadu griezumā mērķis ir paplašinājies, sekojot aktualitātēm, dažreiz intuīcijai. C hepatīta un B hepatīta izpēte sociālās aprūpes centros, psihiatriskajās slimnīcās ir bijusi BaltHIV pēdējo gadu iniciatīva, kura uzrādījusi rezultātus un attaisnojusi uzmanību un tai veltīto laiku, kas pārsteigusi pētniekus, tāpēc tālāk izpētāma.

Izolēto iestāžu iemītnieku problēma

Lasītāju ievērībai – turpinājumā sekos līdz šim neizpausti provizoriski pētījumu dati, kas patlaban vēl nav galīgie rezultējošie dati, taču pētīšanas termiņā un apjomā jau iezīmē konkrētas tendences.

2020. gadā biedrība “Baltijas HIV asociācija” uzsāka sadarbību ar SIA “Merck Sharp & Dohme Latvija” par HIV infekcijas un vīrusa hepatīta C (HCV) infekciju izplatības samazināšanu, veicot testpunkta izbraukumus ar testēšanu, konsultēšanu uz Latvijas sociālās aprūpes namiem, patversmēm un citām sociālām institūcijām.

“Šā pētījuma gaitā mēs nodrošinājām vēl apjomīgāku darbu par sākotnēji definēto, jo Rīgā un Pierīgā mēs testējām arī iemītniekus patversmēs,” saka I. Upmace.

Minētajā projektā plānots no 2020. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 30. septembrim organizēt un veikt gandrīz 100 HIV un vīrusa hepatīta C izbraukuma testēšanas, pielietojot šo infekciju ekspresdiagnostiku un sniedzot nepieciešamās konsultācijas cilvēkiem pirms un pēc testa Latvijas sociālās aprūpes namos un patversmēs, šis projekts vēl turpinās.

Projekts, kura mērķis ir agrīni atklāt C hepatītu un HIV infekciju psihoneiroloģisko slimnīcu pacientiem, ir pabeigts. Šis projekts norisinājās sadarbībā ar Latvijas Infektologu, hepatologu, HIV un AIDS speciālistu asociāciju (LIHHASA), Slimību profilakses un kontroles centru un farmācijas kompāniju “AbbVie”, kas to atbalsta.

Dati liecina par sevi

Abu minēto projektu provizoriskie jeb pagaidu rezultāti pāris gadu laikā ir sekojoši… Sociālās aprūpes centros un patversmēs no 2020.gada līdz 2022.gada jūlija vidum, izmeklējot gandrīz divarpus tūkstošus iemītnieku, atklāta augsta C hepatīta izplatība, proti, ap 5% (antivielu eksprestests), B hepatīta izplatība – ap 2% (HBsAg eksprestests), un mazāka ir HIV izplatība – ap 0,5% (antivielu eksprestests).

Savukārt, psihoneiroloģiskajās slimnīcu pacientiem, lai gan HIV izplatība ir zemāka – tikai ap 0,2%, ievērojami augstāki ir C un B hepatīta izplatības rādītāji – attiecīgi gandrīz 7% (iepriekšējās publikācijās ap 6,8%) un 3%, kam arī izmantoti eksprestesti.

“Esam pateicīgi par šādu atbalstu nevalstiskai organizācijai un ceram uz racionālāku attieksmi no valsts pārvaldes. Visu infekciju gadījumos atklāti gan tādi gadījumi, kas jau bija cilvēkiem zināmi, daži arī ārstēti vai izārstēti, gan, diemžēl arī jauni un to bija nesalīdzinoši vairāk. Norādītie procenti atspoguļo kopējo izplatību (veci un jauni gadījumi). Līdzšinējie pētījumi uzskatāmi vairāk par skrīninga jeb kvantitatīviem pētījumiem, kuros guvām priekšstatu par infekciju izplatību un jaunām mērķa grupām, kā rezultātā mēs sniedzām priekšlikumu Veselības ministrijai un SPKC šīs grupas iekļaut politikas plānošanas dokumentos,’’ skaidro Inga Upmace.

Tikai statistika bez diagnozēm

“BaltHIV” vadītāja precizē, ka iepriekš apkoptā provizoriskā informācija ir tikai daļa no pētījuma rezultātiem, kas neatspoguļo nedz faktiskos saslimušos, nedz turpmāko diagnozi.

“Acīmredzot, nākamais solis būtu šo pētīt dziļāk, šos cilvēkus mēģināt sastapt atkārtoti, intervēt, lai saprastu, kas ar viņiem notiek tālāk – vai diagnoze ir apstiprināta ārstniecības iestādē, vai uzsākta ārstēšana, vai uzlabojusies veselības pratība ,” skaidro I. Upmace.

Testpunkta pieredze liecina, ka HIV un hepatītu eksprestesti strādā precīzi, tomēr galā ir vajadzīga ārstniecības iestāde un ārsts, kas veic papildus izmeklējumus, uzstāda diagnozi, nozīmē ārstēšanu, seko tās gaitai.

“Nosūtījumus pie speciālista sniedzam ikvienam, kam eksprestests ir pozitīvs, bet te ir problēmas ar to, cik līdzestīgs ir cilvēks un arī, vai viņam ir iespēju nokļūt pie attiecīgā speciālista. Ja, piemēram, psihiatriskajās slimnīcās stādā ārstniecības personas, kam ir arī sadarbība ar infektologiem, tad sociālās aprūpes centros ir ģimenes ārsts, kura uzdevums ir pacientu motivēt tālākam, atrast piemērotāko veidu, kā sasniegt infektologu vai hepatologu,” skaidro I. Upmace.

Aug ģimenes ārstu nozīme

Ne vienmēr varbūt cilvēks saprot, ko viņam saka un kāds apdraudējums viņa veselībai ir. Te būtu svarīga vieta ģimenes ārstam, viņa misijai rūpēties par savu pacientu veselību, dzīvildzi – C hepatītu var pilnībā izārstēt, ar HIV var pilnībā sadzīvot un abos gadījumos var pasargāt sevi un savus tuvos.

“Bieži ir problēmas gan ar cilvēku līdzestību un atbilstošu rīcību pozitīva anti-HCV testa gadījumā, gan reizēm ar ārstu atsaucību un sadarbību ar pacientu,” secina “BaltHIV” vadītāja.

Viņa uzskata, ka potenciāls liels resurss esot ģimenes ārsti. Taču ārstu attieksme atšķiroties. “Praksē attieksme atšķiras: ir ārsti, kas aktīvi uzmana, iedrošina, pārliecina pacientus, seko tiem, un ir ārsti, kas infekciju diagnosticēšanai un ārstēšanai nepievērš pietiekamu uzmanību,” secina Inga Upmace, aicinot pacientus aktīvāk runāt ar saviem ģimenes ārstiem.

Pasaules hepatīta dienā Baltijas HIV asociācijas priekšsēdētāja aicina rūpēties par savu un sabiedrības veselību, apmeklējot BaltHIV testpunktus Rīgā, Merķeļa ielā 11 vai Stabu ielā 19 k2 (vairāk informācijas: www.testpunkts.lv vai www.balthiv.com), jebkuru citu HIV profilakses punktu (informācija SPKC mājaslapā) vai savu ģimenes ārstu.

“Atcerēsimies – C hepatītu var pilnībā izārstēt, ar HIV var sadzīvot, bet abos gadījumos tie ir jādiagnosticē un jāārstē. Ārstēšanu pilnībā apmaksā valsts,” rezumē Inga Upmace.

Foto: publicitātes