Abonē e-avīzi "Zemgales Ziņas"!
Abonēt

Mācīties nekad nav par vēlu

SENIORU universitātes pirmā kursa noslēguma pasākums Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornī.

“Mūžu dzīvo, mūžu mācies” – tāda devīze ir Senioru universitātei, kura aktīvi darbojas jau vairākās Latvijas pilsētās – Rīgā, Siguldā, Mālpilī un Jelgavā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Jelgavā Senioru universitātē studējošie mācības uzsāka 2021. gada rudenī un aktīvi turpina arī šobrīd. Lai ielūkotos Jelgavas Senioru universitātes darbībā, “Zemgales Ziņas” tikās ar Jelgavas Senioru biedrības priekšsēdētāju un biedrības “Jelgavas Senioru universitāte” vadītāju Ilgu Antužu.

Ideja pārņemta no Portugāles

Senioru universitāte ir pasaulē zināma neformālās izglītības kustība, kuras mērķis ir nodrošināt izglītības pieejamību apmācāmajiem. Šo kustību sauc arī par atvērto universitāti, trešās paaudzes universitāti un brīvā laika universitāti. Tās koncepts radās 20. gadsimta 70. gados un īpaši tika attīstīts Francijā un Anglijā, lai nodrošinātu mūžizglītības pieejamību senioriem un tiem, kas pārtrauc aktīvās darba gaitas. Senioru universitātes kustība Latvijā aizsākās 2019. gadā, balstoties uz Portugāles senioru universitāšu sadarbības asociācijas jeb RUTIS (burtiski tulkojot no portugāļu valodas – senioru universitāšu sadarbības tīkla asociācija) nodarbību konceptu. Šo ideju attīsta biedrība “Project Net”. Pašlaik RUTIS tīklā ir apvienotas 347 senioru universitātes, 60 000 studējošo, 5500 lektoru, no kuriem 80% – brīvprātīgo.

“Kad pirms pieciem gadiem pie manis no Rīgas atbrauca Iveta Cīrule, biedrības “Project Net” dibinātāja Latvijā, un piedāvāja pievienoties mācībām, es ne mirkli nešaubījos, ka mēs to varam uzsākt arī Jelgavā. Lai gūtu pieredzi Senioru universitātes organizēšanā, apmeklēju mācības Spānijā un Portugālē,” atklāj I. Antuža.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Klausās lekcijas

Mācības Jelgavas Senioru biedrības telpās notiek jau otro gadu. Nodarbības paredzētas četras reizes nedēļā klātienē no oktobra līdz maijam, un kopā mācās 43 studenti. Ir izveidoti trīs mācību bloki – lekcijas, radošums, veselīgs uzturs un dzīvesveids. “Apgūstam angļu valodu gan ar, gan bez priekšzināšanām. Ir iespēja mācīties arī portugāļu valodu. Līdzīgi, dalot pēc līmeņiem, seniori apgūst digitālās prasmes. Reizi nedēļā ir dziedāšanas nodarbība, līnījdejas, kā arī joga un vingrošana, bet reizi mēnesī var apmeklēt sporta pedagoga vai ārsta lekciju par veselīgu dzīvesveidu un uzturu. Pie mums regulāri ciemojas psihologs, kas senioru vecumā, kad dažkārt uzmācas depresīvs noskaņojums, ir ļoti noderīgs,” rādot februāra nodarbību grafiku, stāsta Senioru universitātes vadītāja. Viena no studentēm Irēna Grīnberga ir atbildīga par mācību grafiku sastādīšanu un nodarbību izziņošanu pārējiem. “Kā uzzināju par mācībām, tā sapratu, ka noteikti piedalīšos. Vēlējos apgūt kaut ko jaunu un nepazaudēt laika ritējumā apgūto. Esmu apmierināta, uzlabojusies pašsajūta, kas mūsu vecumā ir ļoti svarīgi. Priecājos par katru tikšanos,” tā I. Grīnberga.

MĀCĪBU nodarbība Senioru universitātē.

Daudzas dāmas iemīļojušas jogas nodarbības, un rīta grupa jau ir pilna. Ar lielu entuziasmu tiek apgūta portugāļu valodu, un ir cerība doties šo skaisto zemi arī apskatīt “Erasmus” programmā.

Nodarbību vadīšanā iesaistījušies četri pedagogi, kuri pamatā strādā kā brīvprātīgie, bet laipni aicināti vēl brīvprātīgie ar jaunām idejām, kuri varētu sniegt vērtīgas zināšanas senioriem. Seniori jau apguvuši tādas praktiskas lietas kā ienākumu deklarācijas aizpildīšanu un iesniegšanu, maksājumu veikšanu internetbankā, e-paraksta izveidi un citas ikdienā noderīgas prasmes.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Senioru universitātes dalībnieki regulāri brauc dažādās izzinošās ekskursijās. Pabūts garšvielu pasaulē “Manas garšas”, lai pārliecinātos, cik svarīgi uzturā lietot garšvielas. Maizes cepšanas tradīcijas iepazītas ceptuvē “Lāči”, bet ģimenes restorānā “Hercogs” Mārupē uzzināts viss par vīniem un galda klāšanas kultūru. Kopā pavadīti arī brīvie brīži, spēlējot boulingu un atpūšoties Jelgavas sajūtu kupolā “Mirklis sajūtām”. Pērnā gadā projektā bija iespēja doties uz Dzīvesziņas un arodu sētu un audējas Aijas Mālkalnes uzraudzībā noaust sev lakatus un uzšūt linu priekšautus.

PRIEKŠAUTU darināšana Dzīvesziņas un arodu sētā.

Nepaliek mājās

Ir seniori, kuri, beiguši studijas, pēc pirmā mācību gada tās turpina arī šajā gadā, bet nākuši klāt arī jaunie. Gribētāju ir ļoti daudz, un daļai ir jāatsaka, jo ierobežo pieejamās telpas un arī iespēja visiem kopā doties mācību ekskursijās. I. Antuža stāsta, ka pirmo mācību gadu pabeidza 25 seniori un viņiem bija skaists pirmā kursa noslēguma pasākums ar ziediem un apsveikumiem Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornī. “Man ir gandarījums un prieks par saviem aktīvajiem senioriem. Ja redzu, ka pēc nodarbībām viņi dodas mājās priecīgi, tad arī mana diena ir izdevusies,” teic I. Antuža.

Viņa ir pārliecināta, ka Senioru universitātes kustība būtu jāatbalsta valstiskā līmenī, jo mūsu sabiedrība pamazām noveco un cilvēkiem vienmēr ir jādzīvo līdzi laikam, apgūstot jaunas zināšanas. “Mēs ar savu darbību daļēji pildām arī sociālo funkciju, jo, kopā mācoties, cilvēki gūst prieku, gandarījumu, jaunas prasmes, rezultātā ir mazāk pakļauti negatīvām emocijām un drūmām domām,” uzskata Senioru universitātes vadītāja. Par to ir pārliecināta arī Gunta Lejniece: “Senioru universitāte nenozīmē tikai mācīties, tā ir arī kopābūšana, iesaistīšanās un darbošanās. Gadās, ka nekur negribas iet, bet tad ir sevi jāpārliecina, jāsapurina un jāiet. Piedalīšanās nodarbībās un ekskursijās neļauj ierūsēt, rada prieku dzīvot.”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Senioru universitātes vadītāja aicina seniorus nepalikt mājās, bet iespēju robežās nākt un apgūt jaunas zināšanas, kā arī iesaistīties Senioru biedrības rīkotajās aktivitātēs.

Ideja par senioru radio izveidi

Pēdējā apmācību reizē Spānijā NVO “Project Net” pārstāvji mācījās par senioru radio darbu, komunikāciju un apraidi, satura veidošanu un darbu ar senioru mērķauditoriju. Spānijas Korunas Senioru universitāte ir viena no retajām Eiropā, kas realizē senioru radio ideju praksē ar aktīvu pašu senioru līdzdalību. Šī pieredze tiks pilottestēta arī Latvijā Senioru universitātes Jelgavas pilsētas grupā, kā arī Zemītes pagastā un Krāslavas Senioru skolā, integrējot ar scenāriju un stāstīšanu saistītās aktivitātes mācību programmās, kā arī atklājot diskusiju valsts līmenī par šāda radio nepieciešamību un attīstības iespējām. “Senioru radio būtu īpaši noderīgs cilvēkiem, kuri nevar iziet no mājas, bet ar radio starpniecību varētu atrast sev piemērotus sarunu biedrus un draugus, ar kuriem sazvanīties un komunicēt. Tas noteikti uzlabotu šo cilvēku psihoemocionālo stāvokli, tāpēc senioru radio ieviešanu dzīvē es ļoti vēlētos,” atzīst I. Antuža.

Nemainīt citus, bet mainīties pašam

“Zemgales Ziņu” ciemošanās reizē Senioru biedrībā satiekam jelgavnieci Ievu, kura Senioru universitātē mācās jau sešus gadus. Tas nozīmē – no pašiem pirmsākumiem, kad šāda universitāte darbojās vēl tikai Rīgā. “Senioru universitāte man deva darbīgumu, enerģiju, socializēšanos, iespēju sevi fiziski vingrināt un, protams, jaunas interesantas zināšanas. Mēs, seniori, esam noteikta sabiedrības daļa jeb kopiena ar līdzīgu dzīves uztveri, tomēr katrs individuāls un atšķirīgs. Tieši tas arī padara dzīvi interesantu un skaistu. Mācību laikā apmeklējam dažādus pasākumus, un tad ir jāķer tie emocionālie un saviļņojošie brīži, kas paliek atmiņā uz ilgāku laiku,” stāsta Ieva. Viņa atzīst, ka ļoti noderīgas bijušas lekcijas par paaudzēm un to īpatnībām. Katra paaudze ir citādāka, un ar to ir jārēķinās. “Tas palīdz saprast un pieņemt jaunākus cilvēkus, tajā skaitā savus mazbērnus, viņu rīcību un uzskatus. Mēs neko nevaram mainīt, bet varam mainīties tikai paši,” spriež Ieva. Viņa uzskata, ka senioru vecumā vairs īsti valodas iemācīties nevar, bet iespējams trenēt atmiņu un veicināt domāšanu, kas noteikti ir vajadzīgs. Pie praktiskām zināšanām viņa min “eParaksts mobile” izveidi, ko, iespējams, patstāvīgi nebūtu saņēmusies paveikt. Tāpat apgūta “Zoom” programmas lietošana. Saistoša bijusi arī grafoloģes Anitas Milleres lekcija par to, ko pēta grafoloģija un ko nozīmē rokraksta analīze.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Atkārto piemirstās zināšanas

Silvija Latunova Senioru universitātē mācās otro gadu. Viņa ilgus gadus strādājusi tirdzniecībā, bet tagad, būdama pensijā, palikusi viena, tāpēc Senioru universitāte ir iespēja ne tikai iegūt jaunas zināšanas un pilnvērtīgi pavadīt laiku, bet arī būt sabiedrībā starp cilvēkiem. Viņa pieteikusies arī kā brīvprātīgā palīdzēt Ledus skulptūru festivālā, jo tā ir iespēja būt kādam vajadzīgai. “Uz šejieni vienmēr nāku ar prieku, neskatoties, kādi ārā laikapstākļi. Dažkārt nodarbības ir no rīta un pēcpusdienā, tad eju mājās, paēdu pusdienas un nāku otrreiz. Senioru universitātē viss ir labi noorganizēts un esam ļoti nodarbināti. Saņemam daudz vērtīgas informācijas un varam atkārtot arī piemirstās zināšanas. Uzzināju par pareizu ēšanu un cenšos ievērot ārsta ieteikumus. Apmeklēju vingrošanu, jogu, Gardēžu klubiņu, mācos datoru gudrības un portugāļu valodu. Portugāļu valodas skolotāja ir ļoti jauka un nekad neaizrāda, ja nav izpildīts kāds mājas darbs,” ar smaidu teic Silvija. Viņa cenšas nepalaist garām nevienu ekskursiju un kultūras pasākuma apmeklējumu. Drīzumā plānojas brauciens uz Jaunpili, bet vislabāk paticis dabas parkā “Daugavas loki”, kur gribas atgriezties vēl un vēl.

JELGAVAS Senioru biedrības priekšsēdētāja un biedrības “Jelgavas Senioru universitāte” vadītāja Ilga Antuža (no labās) un Senioru universitātes dalībniece Silvija Latunova
BIEŽI tiek rīkotas dažādas ekskursijas.

Silda pašdarināts lakats

“Senioru universitāti raksturo vārdi – daudzveidība un vēlēšanās darboties. Katram studentam ir sava dzīves pieredze un intereses, bet vadītāja un viņas komanda lieliski spēj apmierināt dažādas vēlmes. Te ir iespēja mācīties valodas un datorprasmes, asināt prātu un vingrināt ķermeni vingrojot un dejojot. Tveram aktuālos piedāvājumus un piedalāmies. Var teikt, ka turam formā gan galvu, gan ķermeni. Interesantas ir lekcijas par veselības un uztura jautājumiem, kā arī diskusijas un sarunas ar Latvijā zināmiem cilvēkiem,” stāsta Senioru universitātes studente Dzidra Kreišmane. Viņai noderīga bija tikšanās ar rokdarbniecēm un iespēja darināt lakatu, kas tagad silda vēsajos ziemas vakaros. Tāpat ik mēnesi daudzi zeķu pāri kopā ar citām noderīgām lietām tiek nosūtīti uz Ukrainu.

FOTO: INGRĪDA NEUSA-LUCA UN ILGA ANTUŽA

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas” #SIF_MAF2023

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ZZ.lv komanda.