Nākamajā gadā jādomā par tautsaimniecības attīstību

Gadumijas saruna ar Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētāju Andri Rāviņu

– Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mehānisms un iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdale katru gadu pirms valsts budžeta pieņemšanas ir kā karstais kartupelis. Latvijas Pašvaldības savienība paudusi, ka pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājuma pašvaldībām no 80% līdz 75% šo gadu laikā esam nonākuši līdz situācijai, ka līdzekļu vairs nav ne tikai attīstībai, bet pat pamatfunkcijām. Ko jūs sakāt par šo situāciju?

Jau ilgstoši pašvaldības turpina sarunas un darbu ar valdību par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), kas ir lielākais pašvaldību ienākumu avots, pārdali. Pirms administratīvi teritoriālās reformas valdībā tika pieņemts lēmums samazināt pašvaldībām budžetu par 5%, atstājot pašvaldībām 75% nodokļa, bet valstij – 25%. Tas finansiāli ir smagi, un Jelgavai tas nozīmēja saņemt par trīs miljoniem eiro mazāk. Šobrīd esam vienojušies ar Finanšu ministriju, valdību un pašvaldības ir uzklausījis arī prezidents, ka 2025. gadā jāatgriežas pie IIN sadales proporcijas 80% pašvaldībām un attiecīgi 20% valstij. Ir saņemti solījumi no Finanšu ministrijas, ka drīzumā redzēsim arī jauno Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma pamatu.

Valstī ir palielinājies minimālās algas līmenis, tas Jelgavas pašvaldībai nozīmē algu izmaksu pieaugumu par 13%, jo iestādēs, tai skaitā skolās, bērnudārzos, Sociālo lietu pārvaldē, daudzi darbinieki saņem minimālo algu. Finanšu ministrija saka, ka pašvaldību budžetā ir IIN pieaugums, un Jelgavai tas ir ap 5%, bet redzam, ka tas nekompensē pat šo minimālo algu palielinājumu. Inflācija apsteidz pašvaldību budžetu pieaugumu.

Ļoti jādomā par tautsaimniecības attīstību, un tas būs 2024. gada pamatuzdevums. Nākamajā gadā ir jābūt sagatavošanās darbam pirms 2025. gada, kuram ir jākļūst par pašvaldību attīstības gadu. 2024. gads ir izglītības, drošības un medicīnas prioritāšu gads, 2025. gadā ir jāatdod parāds pašvaldībām, jāmainās pašvaldību finansējumam. Ar šobrīd esošo IIN sadalījumu ir problemātiski nodrošināt pat Pašvaldību likumā noteiktās obligātās pamatfunkcijas. Tas ir arī administratīvi teritoriālās reformas rezultāts.

– Kā vērtējat administratīvi teritoriālo reformu? Nu jau divi gadi pagājuši un noteikti var izdarīt secinājumus?

Pēc pašvaldību apvienošanas redzam, kādi ir reformas rezultāti. Jelgavai izdevās saglabāt savu statusu, domāju, ka pie tā arī paliksim. Esam par to runājuši gan ar Jelgavas novadu, gan parlamentu. Mēs vērsīsimies parlamentā ar lūgumu 2029. gadā saglabāt Jelgavas valstspilsētas statusu un teritoriju, neapvienojot pilsētu ar novadu. Līdzīgi aicinājumi izskan ne tikai no Jelgavas pilsētas un Jelgavas novada. Vairākas pašvaldības neredz jēgu turpināt reformu, it sevišķi tam neredz jēgu cilvēki, kuri reformas dēļ ir attālināti no vietvaras. Reforma nebija labi sagatavota, tā bija uzspiesta un ar daudziem negatīviem rezultātiem. Līdzīga reforma Norvēģijā tika gatavota 30 gadus, un pašvaldības tās laikā varēja gan apvienoties, gan arī atgriezties atpakaļ savā iepriekšējā statusā. Redzam, ka Latvijā ir sācies līdzīgs process un ir pašvaldības, kas to vēlas.

– Vai Pierīgas efekts Jelgavai nāk par labu vai tomēr ir traucējošs, vērtējot pilsētu demogrāfijas un ekonomikas griezumā? Vai Rīga atņem Jelgavai vai, iespējams, otrādi – Jelgava atņem Rīgai cilvēkus un biznesu?

Likumā par metropolēm Jelgava ir Rīgas metropoles sastāvdaļa, bet tā tas ir tikai uz papīra. Patiesībā ir tā – kad jādala nauda, tad vairs neesam Rīgas metropole.

Kopumā Rīgas tuvumam ir gan pozitīvs, gan negatīvs efekts. Pozitīvs tas ir ekonomisko krīžu laikā, kad cilvēki var Rīgā vieglāk atrast darbu. Tā tas bija 2008. un 2009. gadā. Notiek arī atgriezenisks process – cilvēki, kuri strādāja Rīgā, atgriežas Jelgavā, un tas ir redzams pēc vairākiem statistikas rādītājiem. Jelgavā darbu atraduši arī daudzi apkārtējo novadu un pilsētu iedzīvotāji.

Sliktākais no Rīgas tuvuma ir tas, ka ekonomiski aktīvie cilvēki meklē, kur var labāk veidot savu uzņēmumu. Galvaspilsēta ir ekonomiski aktīvāka, līdz ar to, dažādojot savu biznesu, uzņēmēji meklē veidu, kā attīstīt biznesu tur.

– Noteikti esat dzirdējis prognozes par Latvijas iedzīvotāju skaita samazinājumu. Tās nāk no dažādiem avotiem. Viena no tām – līdz 2080. gadam Latvijas iedzīvotāju skaits varētu samazināties par 32%. Šī prognoze ir publicēta pirms astoņiem gadiem, atsaucoties uz Eiropas statistikas aģentūras “Eurostat” datiem. Izskatās, ka tiešām ejam šajā virzienā. Kur šajā jautājumā sākas valsts, pašvaldības un katra cilvēka atbildība?

Jelgavas pašvaldībai nemainīgi galvenais uzdevums ir tas, cik labi savā pilsētā jūtas cilvēks – dzīves vide, iespēja atrast darbu, medicīnas pakalpojumu pieejamība, izglītības kvalitāte un kultūras pieejamība, ekonomiskā attīstība un labklājība.

Mums visiem kopā – valstij un pašvaldībām – jāstrādā pie tā, lai jaunā paaudze, pabeidzot mācības – studijas augstskolā vai citā izglītības iestādē –, varētu ķerties pie sava biznesa veidošanas Latvijā un nedotos projām uz citām valstīm. Pamatmērķis un uzdevums ir radīt tādu ekonomiskās attīstības modeli, kurā valsts iedzīvotāji redz sevi biznesa attīstībā.

Diemžēl demogrāfiskā bedre valstī turpina padziļināties. Jelgavā tā nav tik krasa. Uzskatu, ka tas ir arī pašvaldības nopelns, radot ģimenēm pievilcīgāku dzīvesvietu. Jelgavā attīstās biznesa vide, aug darbavietu skaits – arī tā iedzīvotājiem ir motivācija šeit dzīvot un veidot ģimenes. Šobrīd pilsētas industriālās zonas praktiski ir piepildītas, un tas ir pilsētas uzņēmēju darba diktēts uzdevums mums – veidot pilsētā jaunu industriālo parku, kur turpināt attīstīties uzņēmējdarbībai.

– Viena no svarīgākajām iedzīvotāju vajadzībām ir mājoklis. Vai pilsētā pēdējos gados dzīvojamā fondā ir kas nācis klāt?

To, ka privātpersonām ir liela interese par iespējām būvēt savrupnamus Jelgavā, var redzēt nekustamā īpašuma uzņēmumu datos. Jelgava ir viena no pieprasītākajām mājokļu būvniecības vietām, izmantojot jauno ģimeņu programmu. Savukārt īres namu būvniecība ir svarīgs solis gan jaunu speciālistu piesaistei, gan Jelgavas ģimeņu atbalstam. Runājot par dzīvokļiem ar zemu īres maksu – pavasarī Jelgavā sākies šāda daudzdzīvokļu īres nama būvniecība. Oktobrī dome apstiprināja zemesgabala izsoles rezultātus – izsolē varēja startēt pretendenti, kas paredz uzbūvēt šādas mājas, realizējot “Altum” atbalsta programmu. Plānots, ka dzīvokļi šajās mājās būs no 25 līdz 75 kvadrātmetru platībā un tos varēs izīrēt noteiktām iedzīvotāju grupām, kurām ir grūtības iegādāties mājokli par tirgus cenu. Uzskatām, ka jābūvē jaunas dzīvojamās mājas, jo ieguldīt milzīgus finanšu resursus nolietotos koka namos nav mērķtiecīgi.

– Kad Jelgavai būs gatavs jaunais tirgus?

Tirgus ir pilsētas iedzīvoju uzmanības lokā, un šobrīd būvniecības process notiek aktīvi. Būvnieki plāno, ka gada vidū jaunais tirgus būs gatavs.

– Kāda ir Krievijas kara Ukrainā ietekme uz Jelgavu?

Protams, tas atstājis negatīvu ietekmi uz Jelgavu, tāpat kā uz visu valsti un Eiropu. Ukraiņu civiliedzīvotāji ir atraduši mājas un darbu pie mums Jelgavā tāpat kā citviet Latvijā. Protams, tas ir traģiski, ka šādi Latvijā papildinās iedzīvotāju skaits, bet jāsaka paldies Latvijas iedzīvotājiem, ka esam draudzīgi un atbalstoši ukraiņu civiliedzīvotājiem un darām visu iespējamo, lai ukraiņi karu uzvarētu. Par to no ukraiņiem esam saņēmuši daudzus pateicības vārdus.

Līdz šim Jelgavā ieradušies 1678 ukraiņu bēgļi, un pašlaik pie mums dzīvo 951 Ukrainas civiliedzīvotājs. Pilsētas izglītības iestādēs mācās 163 ukraiņu bērni un jaunieši. Savukārt tikai novembrī izskatīts 101 personas iesniegums par sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu saņemšanu.

– Varat salīdzināt, kāda Jelgava bija, kad sākāt pilsētu vadīt, un kāda tā ir tagad? Kādi tolaik jautājumi bija darba kārtībā, kādi ir tagad?

Mūsu komanda sāka strādāt pilsētā 2001. gadā, un ļoti lielu uzmanību esam veltījuši izglītībai. Tā vienmēr bijusi un ir Jelgavas prioritāte. Šobrīd pilsētā ir izveidots optimāls izglītības iestāžu tīkls, daudzas skolas un bērnudārzi ir renovēti, būtiski uzlabota mācību vide. Protams, mums, tāpat kā visā Latvijā, trūkst pedagogu un ir problēmas ar bērnudārzu audzinātājām. Nozīmīgs ir arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes ieguldījums pilsētas attīstībā.

Mūsu pilsētā ir reģistrēti gandrīz 4000 ekonomiski aktīvu uzņēmumu. Lai gan vietējā tirgū apgrozījums nedaudz samazinājies, Jelgavas preču eksports turpina kāpt. Pilsēta lepojas ar spēcīgu uzņēmumu plejādi, piemēram, “AKG Thermotechnik Lettland”, “Evopipes”, “Universal Ltd”, Jelgavas tipogrāfiju un citiem. Šobrīd mēs sakām, ka esam koka būvniecības galvaspilsēta, jo LBTU Meža un vides zinātņu fakultāte skolo spēcīgus kadrus un pilsētā ir izveidotas spēcīgas koka māju ražotnes. Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā ir iespēja pēc uzņēmēju vēlmēm organizēt apmācības darbiniekiem ar visdažādāko specializāciju.

Kad sākām strādāt, pilsētas ielas bija ļoti sliktā stāvoklī. Esam veltījuši ļoti lielu uzmanību infrastruktūras sakārtošanai, jaunu ielu veidošanai. Jelgavā ir 365 ielas 270 kilometru garumā, 141 kilometrs ir asfaltēts, 122 kilometri – ar grants segumu, un, protams, ielu sakārtošanā, īpaši ārpus pilsētas centra, vēl ir daudz darāmā, bet vispirms tas ir finanšu jautājums. Arī ielu apgaismojums tolaik bija neapmierinošs, nebija video novērošanas. Pašlaik pilsētā publiskajā ārtelpā izvietotas 260 kameras, kurās var sekot līdzi drošībai. 2001. gadā pa ielām vakaros nebija omulīgi staigāt, tagad tādu problēmu nav.

Vēl jāatzīmē siltumapgādes nodrošināšana pilsētā. 2001. gadā siltumapgāde bija uz katastrofas robežas, tagad zaļās enerģijas uzņēmums “Gren Jelgava” pilsētā spēj nodrošināt vienu no lētākajiem siltumapgādes tarifiem Latvijā.

Šo gadu laikā būtiski ir mainījusies pilsētas panorāma. Par neatņemamu tās dominanti ir kļuvis Sv. Trīsvienības baznīcas tornis. Savu dzīvi Jelgavā nevaram iedomāties bez Lielupes promenādes, atjaunotā Jāņa Čakstes bulvāra un Mītavas gājēju tilta, labiekārtotās Pasta salas un brīvdabas koncertzāles “Mītava”. Jelgava ir kļuvusi par mūsdienīgu pilsētu. Drīz būs pabeigta arī Pils salas atjaunošana un Jelgava iegūs vēl vienu mūsdienīgu un labiekārtotu rekreācijas zonu.

Kad 2001. gadā sākām, pilsētas budžets bija 11 miljoni latu, šobrīd tas ir 135 miljoni eiro. Esam auguši. Taču vienmēr esmu uzsvēris, ka Jelgavas lielākā vērtība ir cilvēki, kas tajā dzīvo, izglītojas un strādā – savai un pilsētas izaugsmei. Gribu pateikt paldies ikvienam jelgavniekam, kas iesaistās Jelgavas attīstībā, ir sociāli aktīvs un palīdz mums visiem kopā veidot ne tikai skaistu, bet arī gudru pilsētu.

Gada izdošanās

1. septembrī jauno mācību gadu rekonstruētajā Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolā uzsāka 1260 skolēni un 105 pedagogi. Rekonstrukcija ilga gandrīz trīs gadus, un tagad modernajā mācību iestādē ar jauno tehnoloģiju palīdzību skolēni var apgūt informācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu un humanitāro zinātņu pamatus. Skolēniem radīta vide, kurā var iegūt ne tikai teorētiskas, bet arī ļoti praktiskas zināšanas inženierzinātnēs. Uz skolas jumta izbūvēta observatorija, un mācību darbnīcā skolēni būvē elektroautomobiļus. Iemaņas programmēšanā bērni sāk apgūt jau no pirmajām klasēm.

Kas neizdevās

Jelgavas pašvaldība izbeidza līgumu ar SIA “SP Austrumi” par tiesībām bijušā lidlauka teritorijā Šūmaņu ceļā 2 būvēt saules enerģijas ražošanas parku un tā funkcionēšanai nepieciešamās inženierbūves. Līgums paredzēja, ka uzņēmums objekta būvniecībā un iekārtās investē ne mazāk kā 60 miljonus eiro un ka objekta būvniecība jāuzsāk līdz 2022. gada 31. decembrim. Tolaik atbilstoši Būvniecības informācijas sistēmā iesniegtajam būvprojektam minimālā sastāvā objekta būvniecība tika uzsākta. Pašvaldība objektu regulāri apsekoja, un, kaut arī līdz rudenim visi līgumā noteiktie maksājumi veikti laikā, tomēr jau tad pastāvēja šaubas par līguma saistību izpildi noteiktajā termiņā. Pašvaldībai arī netika sniegta informācija par pērn ieguldīto 25 miljonu eiro faktisko ieguldījumu, jo norādītās iekārtas objektā nebija piegādātas un uzstādītas. Apsekojot objektu Šūmaņu ceļā 2, pašvaldība fiksēja, ka reāli būvniecības darbi nav uzsākti. Arī par šogad līgumā noteikto ieguldījumu – 30 miljoniem eiro – pašvaldībai nebija iesniegts apliecinājums. Līgums izbeigts, jo uzņēmums nav izpildījis tā nosacījumus.