Novados: Nevalstiskās organizācijas sadarbojas paaudzēs

Tu esi labi darījis, ka iesaistījies vienā no apmēram piecsimt nevalstiskajām organizācijām, kas aktīvi darbojas Zemgalē un Sēlijā. Tev ir pozitīva pieredze, un tā taču iedvesmo citus! Apmēram tā var raksturot gaisotni, kas valdīja Jelgavas tehnikumā un pilī, kur pagājušās nedēļas nogalē notika septītais gadskārtējais Zemgales Nevalstisko organizāciju (NVO) atbalsta centra rīkotais forums, kurā vairāk vai mazāk piedalījās ap astoņdesmit NVO pārstāvju no Jelgavas, Dobeles, Bauskas, Jēkabpils un citām vietām.

Lepnums par prasmi pieņemt palīdzību
Forums sākās ar astoņiem lepošanās stāstiem par to, kā iedzīvotāju pilsoniskā aktivitāte ir nākusi par labu. Viena no iedvesmojošākām runām bija Jelgavas mazo dzīvnieku patversmes vadītājai Undai Ģēģērei. 90. gados izveidotā organizācija oficiāli skaitās LBTU Veterinārmedicīnas fakultātes struktūrvienība, tai nav nevalstiskās organizācijas statusa. Patversmes vadītājas U. Ģēģeres stāstītais bija par nepārprotamu pilsonisko līdzdalību, kas vareni izpaudās vētrā un lietavu plūdos. Toreiz patversmes darbinieki spēja gan uzrunāt sabiedrību, gan arī organizēt nekavējoši atnākušo brīvprātīgo palīgu darbu.

Pēc lepošanās stāstiem foruma dalībnieki sadalījās pēc interešu lokiem piecās darbnīcās. Vienā no tām sabiedrisko attiecību lietpratēja Sarmīte Vucāne aicināja uz sarunu par to, kā NVO vajadzētu sadarboties ar medijiem. Kā padarīt savu darbību sabiedrībai pazīstamu, un kā aktualizēt problēmas un iniciatīvas? Savukārt Zane Legzdiņa-Joja dalījās pieredzē par NVO līdzdalību valsts un pašvaldību darbā. Savukārt Linda Jākobsone-Gavale runāja par ES jaunatnes politiku un jauniešu organizāciju iespējām. Vairāki “Ziņu” aptaujātie foruma dalībnieki pozitīvi vērtēja gulbenietes Anitas Birznieces vadīto darbnīcu, kur arī tika spriests par pilsonisko aktivitāti. Pirmajā dienā forums noslēdzās ar paneļdiskusiju, kurā piedalījās vairāku mediju pārstāvji un tika diskutēts par problemātisko pieredzi NVO un mediju sadarbībā un arī sadarbības trūkumu.

ES aktualizē mājokļu jautājumu
Otrajā dienā, pirms sēsties motorlaivās, kas uz atvadām foruma dalībniekus apveda apkārt Pils un Pasta salai, pasākumā uzstājās domnīcas “Providus” pārstāve Iveta Kažoka, kas atklāja savu personīgo pieredzi mākslīgā intelekta ierīču izmantošanā. Savukārt Briseles pārstāve Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas darbiniece Baiba Miltoviča, kas ir arī Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas valdes locekle, runāja par to, kā NVO ir aicinātas iesaistīties ES lēmumu pieņemšanas procesā. B. Miltoviča uzsvēra jautājumus par mājokļu politiku. Latvijā divas trešdaļas iedzīvotāju mājokļu ir būvēti padomju laikā un jau manāmi nolietoti. Turpretī 22% mājokļu ir būvēti vēl agrāk. Problemātiska ir ēku energoefektivitāte.

Atjauno vecos un dibina jaunus kontaktus
Latvijas Kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrības Jelgavas nodaļas vadītāja Zinta Semjonova, kas šajā tradicionālajā forumā piedalījās jau septīto reizi, “Zemgales Ziņām” atzina, ka pasākums bija svarīgs, lai veidotu jaunus un arī atjaunotu jau iedibinātos sakarus ar sabiedriski aktīviem domubiedriem. “Man ir izveidojusies ilgstoša draudzība ar Jēkabpils Invalīdu biedrības vadītāju Pēteri Dzērvi. Priecājos viņu atkal satikt. Priecājos arī par to, ka mūsu biedrības Jelgavas nodaļu pārstāvēja deviņi dalībnieki,” sacīja Z. Semjonova.

Pozitīvi forumu vērtēja Anna Vintere, kas pārstāv gan Jelgavas Zonta klubu, gan Izglītības inovāciju pārneses centru. Līdzīgs viedoklis ir arī Zemgales NVO atbalsta centra izveidotājam un vadītājam, Jelgavas valstspilsētas domniekam Uldim Dūmiņam. Runājot par aizvadīto pasākumu, viņš akcentēja to, ka šeit notika radoša dažādu paaudžu sadarbība.

Zemgales NVO forumu organizē Zemgales NVO atbalsta centrs sadarbībā ar latviesi.com un Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādi “Sabiedriskais centrs”.
— Gaitis Grūtups

Īsumā

Pēc plūdiem daudzdzīvokļu mājās veic šuvju hermetizāciju

Pēc jūlija lietavām un plūdiem Jelgavas daudzdzīvokļu namu dzīvokļu īpašnieki lēmuši par paneļu šuvju hermetizāciju.

SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” (JNĪP) informē, ka šādi darbi ir pieteikti 32 uzņēmuma apsaimniekotajās daudzdzīvokļu ēkās, kas iepriekš applūda. JNĪP skaidro, ka paneļu mājās, kas tiek ekspluatētas jau 40 un vairāk gadu, šuvju hermetizācija ir nolietojusies – šuves sarāvušās un deformētas, tādēļ nepilda savu funkciju. Stipro lietavu laikā tieši tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc lietus ūdens iekļuva telpās.

Hermetizāciju, ar speciālu līdzekli aiztaisot ēkas šuves, veic profesionāli alpīnisti, ievērojot drošības pasākumus. JNĪP norāda, ka darbu izmaksas sedz iedzīvotāji un tās ir vidēji 14 eiro par vienu šuves metru.

Jaunākās vakances: atalgojums no 865 līdz 1500 eiro

Jaunrades nams “Junda” aicina darbā direktora vietnieku informācijas tehnoloģiju jomā, Jelgavas pašvaldības policija meklē Medicīniskās atskurbtuves nodaļas inspektoru, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) piedāvā darbu pensiju inspektoram, bet Jelgavas Digitālais centrs izsludinājis datu operatora vakanci Pašvaldības operatīvās informācijas centrā, informē Jelgavas pašvaldība.

Piedāvātā alga “Jundā” ir 1500 eiro. Medicīniskās atskurbtuves nodaļas inspektoram tiek piedāvāta samaksa 922 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, kā arī uzturdevas kompensācija 100 eiro mēnesī. VSAA izsludinātajā amatā atalgojums ir no 1040 līdz 1140 eiro.

Savukārt Jelgavas Digitālais centrs datu operatoram atalgojumā sola 865 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Pilsētā izsludinātas arī logopēda, pavāra, aprūpētāja, ceļu meistara, iepirkumu speciālista, lietveža, budžeta ekonomista, skolotāju, sporta trenera un daudzas citas vakances, informē Jelgavas pašvaldība.

Arī Zaļenieku pagastā paceļ Zemgales karogu

Klātesot Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, 9. augustā Tērvetes pilskalnā svinīgi pacelts latviešu vēsturiskās zemes Zemgales karogs – tumši zaļš ar baltu horizontālu svītru. Vienotajā akcijā šāds karogs mastā pacelts arī Jelgavas novadā pie Zaļās muižas Zaļenieku pagastā, lai simbolizētu ideju par Zemgales spēku, informē Jelgavas novada pašvaldība..

Latviešu vēsturiskās zemes karogu pērn 29. septembrī pats Valsts prezidents arī apstiprināja, atbalstot latviešu vēsturiskās zemes Zemgales iniciatīvas grupas ideju, kurā apvienojušies NVO un pašvaldības iestāžu pārstāvji. Izvēlētā karoga zaļā krāsa asociējama ar simtgadīga ozola vasaras pilnbrieda lapotnes krāsu un ar laiku, kad dzīvoja “varenā zemgaļu saime”.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Novadu balss”. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”