Pieci vērtīgi padomi istabas augu pārstādīšanai un mēslošanai pavasarī

Pavasaris ir laiks, kad no ziemas miega mostas ne vien daba un dārzs, bet arī telpaugi. Tāpēc ir īstais brīdis istabas augu pārstādīšanai un mēslošanai. Kādas ir biežākās kļūdas augu pārstādīšanā, kā augu pabarot ar mēslojumu un kā pārcelšanos uz jaunu podiņu padarīt augiem mazāk traumatisku, ar vērtīgiem padomiem dalās viena no organiskā mēslojuma “MēsLolojums” radītājām Līvija Kuļikovska un dārza dizaina meistare un Instagram bloga @manssapnudarzs autore Dace Ziediņa.

Pavasaris – labākais laiks pārstādīšanai

Lai gan varētu domāt, ka istabas augiem aktīvā sezona ir visu cauru gadu, patiesībā tā nav – līdzīgi kā ārā arī vairums telpaugu pavasara mēnešos pēc ziemas miera perioda aktivizējas un gatavojas jaunu sakņu, dzinumu un lapu dzīšanai. Vienīgais izņēmums ir istabas augi, kuri parasti zied tieši ziemas mēnešos. Tādēļ pavasaris ir labākais laiks, kad augus pārstādīt un augsni bagātināt ar uzturvielām. Augs pēc pārstādīšanas pavasarī daudz labāk ieaugs un adaptēties jaunajā augsnē.

Tiesa, ja gadījusies kāda ķibele citā sezonā, piemēram, pods ieplīsis vai augs mokās pārāk mazā podā, tad gan gaidīt pavasari nav vērts. Taču šādā reizē augu ieteicams pārstādīt ar “pārvelšanas” metodi – nenokratot no sakņu sistēmas veco augsni, lai augs to justu mazāk.

Zināšanu minimums – savu telpaugu nosaukumi

Lai prastu pareizi parūpēties par saviem mājas augiem, būtu jāzina vismaz to nosaukumi. Piemēram, ir augi, kurus jaunā zemē ieteicams pārstādīt ik pavasari, un tādi, kam tas jādara ik pēc pāris gadiem vai kad vecais podiņš kļuvis par mazu. Diemžēl, daudzi cilvēki nemaz nezina, kas tas par augu īsti ir – iegādājušies veikalā un nosaukumu aizmirsuši. Vēl jo grūtāk to atcerēties, ja mājās ir 10 un pat 20 dažādi podiņaugi. Labs padoms, kā ar šo ķibeli tikt galā, ir uz augu iekšpodiņiem uzreiz pēc to iegādes piestiprināt uzlīmīti ar auga nosaukumu. Ja zināms nosaukums, resursu ar padomiem konkrētā auga kopšanai internetā ir ne mazums.

Atceries! Veikalā iegādātus augus ieteicams pārstādīt uzreiz pēc nopirkšanas, neatkarīgi no gadalaika, jo tie parasti iedēstīti “transportaugsnē”, kas nav ieteicama ilgstošai lietošanai. Šī transportēšanas augsne jānokrata no sakņu sistēmas arī gadījumā, ja augu esat nopirkuši un grasāties pārstādīt rudenī vai ziemā.

Pareizā augsne un ventilācija

Augs vislabāk jutīsies augsnē, kas tam piemērota pēc sastāva un skābuma līmeņa – veikalos, nopērkama gan universālā telpaugu augsne, gan tāda, kas īpaši piemērota palmām, sukulentiem vai citrusaugļiem.

1. Pārstādot augu, to maigi jāsaņem aiz stumbra, saudzīgi jāizņem no vecā podiņa un ar pirkstiem maigi jāatbrīvo auga saknes no vecās zemes, cik tas iespējams, tās pārlieku netraumējot. Pēc tam apskata un pārbauda auga sakņu sistēmu – sapuvušās un sakaltušās saknes var droši nogriezt, jo tās augu tikai novārdzina un caur tām barības vielas tik un tā uzņemtas netiek. Bojātās saknes nogriežot, dosim augam stimulu saņemties un koncentrēties uz jaunu sakņu un dzinumu veidošanu.
2. Kad tas paveikts, podiņā vispirms ieberam nedaudz oļu vai keramzīta lodīšu, lai, augu pēc tam laistot, ūdenim būtu kur notecēt un auga saknes neatrastos liekā daudzumā ūdens.
3. Uz ventilācijas slāņa uzber pāris sauju zemes, un, augu joprojām maigi turot aiz stumbra, sakņu daļu liek podiņā tā, lai augs būtu centrā. Turot augu vajadzīgajā vietā un augstumā, apkārt ber jauno augsni, kurām piejauktas ilgas iedarbības mēslojuma granulas ieteiktajās proporcijās. Mēslošana nepieciešama, lai augs saņemtu visas tā labsajūtai un augšanai nepieciešamās barības vielas.

Ņem vērā! Auga sakņu apgriešana pārstādīšanas laikā ir veids, kā var kontrolēt arī auga izmēru. Piemēram, ja nevēlamies, lai augs vēl aug garumā un tā sakņu sistēma ir gara, saknes varam nedaudz saīsināt. Tiesa, tas jādara piesardzīgi un proporcionāli auga garumam – lai nebūtu tā, ka pusmetru garam augam atstājam vien 10 centimetru garu saknīti. Pārstādot augu un formējot tā saknes, lielākiem augiem pēc pārstādīšanas noderēs balsti, kas tos noturēs nekustīgi līdz augs iesakņojies.

Kā izvēlēties mēslojumu un pareizi mēslot?

Lai augs nebūtu atkārtoti jāmēslo ik pēc pāris nedēļām, vienkāršākā izvēle būs ilgas iedarbības dabiskais mēslojums, kas parasti pieejams granulu veidā. Ilgas iedarbības mēslojums augsni bagātinās visu sezonu, un nākamo reizi mēslot var tikai pēc gada. Gan telpaugiem, gan dārza augiem un īpaši – uzturā lietojamiem augiem ieteicams izvēlēties mēslojumu, kura stāvā ir tikai dabiskas izcelsmes izejvielas.

Pavasarī uz atlikušo sezonu ieteicams pabarot arī telpaugus, kuri netiks pārstādīti jaunā zemē. Šādā gadījumā ilgas iedarbības mēslojuma granulas ieteicamajās proporcijās var iestrādāt turpat vecajā augsnē. Piemēram, var ņemt talkā zīmuli vai karoti un podiņā no četrām pusēm 45 grādu leņķi izurbināt bedrītes dažu centimetru dziļumā, kur ielikt granulas.

Svarīgi granulas pēc tam pārsegt ar zemi, jo to trūdēšanas un sadalīšanās procesiem ir jānotiek augsnē. Tāpēc nav pareizi mēslojuma granulas pārkaisīt podiņam pa virsu bez nosegšanas ar augsni. Atceries, ka gan pēc pārstādīšanas, gan mēslošanas ar granulām augu ir jāaplaista. Tas palīdzēs tam iesakņoties un mēslojuma granulām – sākt sadalīšanās procesu. Bet pēc tam gan neaizraujies ar laistīšanu, jo dabiskās granulas palīdz uzturēt mitrumu augsnē.

Ūdeni ieteicams nostādināt

Ja laistīšanai izmanto krāna ūdeni, to ieteicams pirms tam apmēram 24 stundas nostādināt. Pirmkārt, gan augam, gan tā saknēm labāk patiks ūdens istabas temperatūrā. Otrkārt, krāna ūdens bieži ir ar lielu kaļķa saturu – ūdeni nostādinot, liela daļa kaļķa nosēdīsies trauka apakšā. Bet svarīgi ūdeni no trauka neizliet līdz galam, kur lejasdaļā nosēdušās kaļķa nogulsnes. Taču ja augs jau novītis un slāpst, labāk to apliet ar siltu krāna ūdeni, nevis gaidīt diennakti.

Foto: publicitātes