Vai tomātiem patiešām garšo reņģes un kafija?

Internetā riņķo ne viena vien tautas metode un recepte, kā pabarot tomātus, turklāt allaž solot to labāko rezultātu. Pieredzējušie tomātaudzētāji noteikti jau daudz ko ir izmēģinājuši un zina, kas strādā. Bet iesācēji gan var apjukt – ko tad galu galā “likt galdā” tomātam? Aicinājām ekspertus –dārzniecības “Neslinko” vadītāju Elgu Bražūni un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra augkopības konsultantu Edgaru Dzelmi – novērtēt dažas no metodēm.

METODE: stādot tomātus, bedrītē ielikt pa svaigai reņģei

E.Bražūne brīdina, ka likt dēstu bedrītēs svaigas reņģes vai zivju atliekas ir bīstami, jo tās sadaloties var apdedzināt tomātam saknes. Tas aizkavēs stāda ieaugšanos, un pie stiprāka apdeguma stāds var pat aiziet bojā. Ieraktās reņģes var saost arī dzīvnieki un, cenšoties pie tām tikt, izpostīt tomātu stādījumus. Tā vietā E.Bražūne iesaka rīkoties šādi: kad iestādīti tomāti, svaigās reņģes ierakt augsnē aptuveni 20 centimetru no stāda saknes, pa vienai katrā pusē, tas pietiks tomātam visai sezonai.

Arī E.Dzelme piekrīt, ka dēsta bedrē likt zivs atliekas nav ieteicams, turklāt lielāku platību īpašniekiem viņš iesaka zivju miltus, kurus ir vieglāk iestrādāt augsnē.

METODE: olu čaumalas iestrādā augsnē, kurā aug tomāti

E.Dzelme stāsta, ka olu čaumalas lieto kā kalcija papildavotu: tā trūkums izraisa tomātu slimības. Noteikti gan vajagot pēc iespējas smalkāk sasmalcināt čaumalas.

E.Bražūne iesaka sasmalcinātās čaumalas izkaisīt visā platībā un iestrādāt augsnē. Tās pilnīgi noārdās trīs gadu laikā, un augi arvien no tām gūs kādu sev noderīgu minerālvielu. Olu čaumalas samērīgā daudzumā (izsējot kā graudus) augsnē var kaisīt katru gadu.

METODE: rauga raudzējums – trīs litru burkā uzraudzē 100 gramu rauga; kad rūgšanas process beidzies, glāzi iegūtā šķidruma pievieno 10 litriem ūdens un laista tomātus, tā stimulējot to augšanu

Par šo metodi eksperti izsakās kritiski. E.Bražūne atzīst, ka raugu kā augšanas stimulatoru savā saimniecībā neizmanto, jo tajā esošie mikroorganismi var nojaukt augsnē esošo mikroorganismu līdzsvaru un nav garantijas, ka tas augus stimulēs pozitīvi. Savukārt E.Dzelme piebilst, ka ir daudz labākas iespējas stimulēt tomātu augšanu ar tam speciāli paredzētiem mikroorganismiem, kuru efekts ir pārbaudīts.

METODE: ar kafijas biezumiem, kas paliek pēc dzēriena baudīšanas, mēslo augsni, kurā aug tomāti

E.Bražūne rekomendē labāk kafijas biezumus pievienot kompostam. Viņa nesaskata tajos neko tik vērtīgu, lai kaisītu tomātiem ap saknēm vai lietotu, gatavojot augsni tomātu stādīšanai.

Arī E.Dzelme norāda, ka tie labāk pievienojami kompostam, papildinot, ka kafijas biezumi patiešām noder augsnes struktūras uzlabošanai. Pat ja kafijas biezumi satur mikroelementus, ar tiem nevajadzētu pārspīlēt.

METODE: banānu mizas, gan veselas, gan sasmalcinātas, izmanto augsnei, kurā aug tomāti. Ir pat receptes, ka banānu mizas tiek noturētas ūdenī un tad ar to laistīti tomāti

Banānu mizas būtu labs minerālvielu papildinājums tomātiem, ja vien audzējot tie nebūtu smidzināti ar ķīmiskajiem aizsardzības līdzekļiem, kas uzsūkušies mizās, atzīst E.Bražūne. Lai daļēji no tiem atbrīvotos, mizas var izmērcēt siltā ūdenī, ūdeni noliet kanalizācijā un tad banānu mizas likt kompostā vai sasmalcinātas ierakt augsnē, to gatavojot tomātu stādīšanai.

METODE: nātru virca un citi zāļu/nezāļu raudzējumi, ar kuriem,atšķaidot tos ar ūdeni proporcijā 1:10, laista tomātus

Šī metode viennozīmīgi gūst labāko ekspertu vērtējumu. E.Bražūne atklāj, ka katru gadu izmanto nātru raudzējumu kā pirmo papildmēslojumu tomātiem. Tiklīdz nātres paaugušās, tās sapļauj un liek mucās. 1/3 no tilpuma nātres, pārējo piepilda ar ūdeni. Pēc 10–12 dienām nātru lapiņas ir sadalījušās un zaļais kokteilis gatavs. Lejam 10 litru lejkannā litru nātru raudzējuma, piepildām pilnu ar ūdeni un laistām tomātus. Tas stimulē tomāta imunitāti, tos mazāk apdraud kaitīgie mikroorganismi.

Arī E.Dzelme pievienojas pozitīvajam vērtējumam, atzīstot, ka šī gadu desmitiem izmantotā metode patiešām dod labu rezultātu.

METODE: tomātu augu mulčēšana ar svaigi pļautu zāli, tā vienlaikus tos arī pabarojot

“Svaigi pļautas zāles klājums plānā slānītī būs derīgs mulčējums tomātu saknēm. Vien jāraugās, lai zāle no mitrās augsnes nesāk pelēt, tad gan tā jāsavāc. Laba mulča tomātiem ir salmi. Tos noklāj tūlīt pēc iestādīšanas,” atklāj E.Bražūne.

E.Dzelme mulčas izmantošanu tomātu piebarošanai neatzīst. Ja nepieciešama mulča, tad labāk izmantot salmus, kuriem gaiss tiek cauri. Savukārt, ja svaigi pļautu zāli, turklāt mitru, uzliks pārāk biezā kārtā, tā drīzāk nosmacēs, nevis dos kādu vērtīgu barības vielu.

METODE: pievieno augsnei kādu ēdamkaroti pelnu, stādot tomātus, vai lieto visā augšanas sezonā

Lapu koku pelnus E.Bražūne uzskata par labu papildinājumu tomātu augsnei, iesakot tos katru gadu vienu litru uz kvadrātmetru iestrādāt augsnē, kad to gatavo tomātu stādīšanai.

Arī E.Dzelme uzteic pelnu izmantošanu, gan stādot tomātus, gan vēlāk jau augšanas laikā, protams, ievērojot mērenību.

Vēl internetā rodamās receptes, kur izmantota dzeramā soda un piens, eksperti novērtēt neņēmās, jo tādas paši nav izmatojuši, turklāt nesaskata tajā nekādu īpašu lietderīgumu. E.Dzelme sodu uzskata kā augu aizsardzības līdzekli, piemēram, laputu atbaidīšanai. Eksperts vēl piebilst, ka, vērtējot dažādās receptes, uz tām jāraugās ar vēsu prātu un to, cik uzticams ir informācijas avots. Turklāt jāņem vērā arī tas, ka daudz ietekmē konkrētās vietas augsnes īpatnības, tāpēc kāda brīnumlīdzeklis var cita dārzā izrādīties pilnīgs fiasko.

Ar tautas metodēm neeksperimentē

Tomātu audzēšanas saimniecības “Dzērves” saimnieki atzīst, ka neizmanto dažādās tautas metodes, jo lielā platībā to darīt būtu sarežģīti, turklāt nevēlas kaut ko pārgalvīgi likt augsnē, lai nesanāk tā, ka baro un baro, bet augs nemaz tās barības vielas nepaņem. Tad ir nepieciešamas augsnes analīzes, lai saprastu, kas tur patiešām trūkst. Saimniecība reizi divos gados siltumnīcās iestrādā kūtsmēslus. Izmantoti arī dolomīta milti kā kalcija avots. Bet, atbildot uz jautājumu, kad tad īsti tomātus laistīt – no rīta vai vakarā –, pievienojas daudzu ekspertu paustajam – jālaista no rīta, lai augs paspēj nožūt. Tam būs vajadzīgas vismaz trīs četras stundas.

Teksts: Kristīne Sēnele

Foto: pixabay.com