• “JA CILVĒKS REĢISTRĒJIES vienā Jelgavas bibliotēkā, viņš ir lasītājs visā reģionā, ieskaitot novada un arī skolu bibliotēkas. Vajadzības gadījumā pastāv iespēja grāmatas aizņemties no citas bibliotēkas, ja mūsu bibliotēkā to nav,” pauž Jelgavas pilsētas bibliotēkas direktores vietniece metodiskajā darbā Linda Langenfelde (no labās). Klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Vivita Armanoviča (pa kreisi) piebilst: “Sadarbība starp bibliotēkām notiek visu laiku.”
  FOTO: HARALDS BUKŠS

Gada beigas ir laiks, kad dažādu kultūras iestāžu darbinieki sāk apkopot statistikas datus. Tas notiek arī Jelgavas pilsētas bibliotēkā un tās filiālbibliotēkās, lai fiksētu bibliotēku darba rādītāju dinamiku salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu. Lasītāju vēlmes un pieprasījums tiek izzināts visa gada garumā, gan komunicējot, gan veicot lasītāju pieprasījumu analīzi. Ņemot vērā daudzkārt pausto apgalvojumu, ka grāmatu lasītāju skaits sarūk, statistikas dati ir īpaši svarīgi. Tāpēc par aktuālo un galvenajām tendencēm Jelgavas bibliotēkās “Zemgales Ziņas” uz sarunu aicināja Jelgavas pilsētas bibliotēkas direktores vietnieci metodiskajā darbā Lindu Langenfeldi un Klientu apkalpošanas nodaļas vadītāju Vivitu Armanoviču.

Popularizēt latviešu oriģinālliteratūru

Laiki mainās un cilvēku vajadzības tiem līdzi, tāpēc sarunas sākumā nedaudz skārām jautājumu, kā un vai mūsdienu bibliotekāri iesaistās lasītāju izvēlēs, proti, kādas grāmatas viņiem lasīt.

“Mūsdienu bibliotēkās ir demokrātiska vide, savukārt bibliotekāru izaicinājums ir apmierināt visu lasītāju vēlmes, ievērojot viņu vajadzības. Taču līdztekus būtu nepieciešams veidot lasītājā izpratni un viņu ieinteresēt ar augstvērtīgiem literārajiem darbiem. Šī iemesla dēļ gan mūsu, gan arī citu bibliotēku darbinieki pēc iespējas vairāk cenšas popularizēt latviešu oriģinālliteratūru,” atzīst L. Langenfelde. Tā ir balansēšana starp TOP jeb ļoti pieprasītām grāmatām, kas bieži vien ir tulkotie darbi, un starp augstvērtīgu latviešu literatūru. Lai šo uzdevumu būtu vieglāk paveikt, tikko bibliotēkas visā Latvijā ir saņēmušas grāmatu dāvinājumu. Tas ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas grāmatu iepirkums publiskajām bibliotēkām. Iepirkumā ir arī tulkotie ārzemju autoru darbi.

Vislielākie lasītāji – darbspējas vecuma ļaudis

Uzsākot sarunu par grāmatām, viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas daudziem neliek mieru, ir sabiedrības uzskats, ka lasītāju skaits arvien sarūk, citiem vārdiem, cilvēki lasīšanai veltī arvien mazāk sava laika vai arī nelasa vispār. “Pēc mūsu bibliotēkas statistikas, kurā tiek apkopots grāmatu un citu izdevumu izsniegumu skaits, nevaram apgalvot, ka lasīšanas apjoms ir samazinājies. Šogad visās četrās Jelgavas bibliotēkās rādītāji ir ar pozitīvu dinamiku. Vēl gan ir mēnesis līdz gada beigām, un tikai tad redzēsim īstos datus,” stāsta V. Armanoviča. Novembra vidū četrās pilsētas bibliotēkās – Jelgavas pilsētas, Pārlielupes, Miezītes un bērnu un jauniešu bibliotēkā “Zinītis” – grāmatu un citu izdevumu izsniegumu skaits ir vairāk nekā 160 000. Tas ļauj prognozēt, ka gada beigās izsniegumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, būs palielinājies.

Visvairāk lasītāju, kas apmeklē Jelgavas bibliotēkas, ir iedzīvotāji darbspējas vecumā, tas ir, no 18 līdz 65 gadiem. Tie ir gan studenti, gan ļaudis, kas iesaistījušies mūžizglītības procesā, gan arī cilvēki, kam lasīšana ir viens no brīvā laika pavadīšanas veidiem. Bērnu bibliotēku visvairāk, protams, apmeklē bērni un jaunieši, savukārt Miezītes bibliotēku – cilvēki no 35 līdz 40 gadu vecumam.

Literatūra vai lasāmviela?

“Lasītāji ir dažādi, un atšķiras arī saturs, ko viņi izvēlas lasīt,” kolēģi papildina L. Langenfelde. “Svarīgi ir piebilst, ka dažkārt bibliotēku nozarē notiek diskusija, ka cilvēki lasa, taču ko viņi lasa – literatūru vai lasāmvielu. Lasāmviela ir plašs spektrs, bet literatūra – tās ir grāmatas, kas prasa iedziļināšanos.” Tas ir jautājums par literāro gaumi, ko iespējams izkopt ilgākā laika posmā, regulāri lasot grāmatas. “Ja man ir jāatbild uz jautājumu, kā veidot šo literāro gaumi, es teiktu, ka tas lielā mērā ir atkarīgs no bibliotekāra profesionalitātes un viņa izpratnes, kas ir kvalitatīva literatūra,” pauž L. Langenfelde. V. Armanoviča piebilst: “Tas nozīmē, ka pašam bibliotekāram jābūt erudītam, ar vispusīgām zināšanām un jāorientējas literatūrā, jālasa. Bibliotekāram ir svarīgi izprast, kāda veida literatūru lasītājam piedāvāt. Dažkārt tas nozīmē izvēlēties no plaukta kādu augstvērtīga satura grāmatu, kura nepelnīti piemirsta.”

Arī bibliotēkas lietotāju aptaujās ir konstatēts, ka apmeklētāji vēlas profesionālu bibliotekāru, kurš atrodas solīti priekšā lasītājam, ir zinošs dažādās dzīves jomās un prot komunicēt ar lasītāju.

Izvēlas arī dzeju

Pastāv uzskats, ka mūsdienās cilvēki dzejas grāmatas nelasa vispār, taču tad rodas jautājums, kāpēc tās atrodamas visu četru Jelgavas bibliotēku plauktos. V. Armanoviča teic, ka šis uzskats, kaut arī bieži skandināts, tomēr neatbilst patiesībai. “Lasītāju loks, kas izvēlas dzeju, mūsdienās, protams, ir mazāks. Lirikas krājumi vairāk tiek pieprasīti Dzejas dienu laikā, septembrī, turklāt to izvēlas ne tikai skolēni, bet arī pieaugušie. Taču arī ikdienā sastopami bibliotēkas lietotāji, kuriem dzeja ir aktuāla. Tie gan vairāk ir vecākās paaudzes cilvēki, taču dzeju lasa arī jaunieši.”

Pirms 30 un vairāk gadiem dzeja bija spēcīgs izteiksmes līdzeklis, kas ļāva lasīt starp rindām, citiem vārdiem, rupors, ko tolaik kāri tvērām. “Šobrīd ir cita situācija – autors dzejā izsaka savas izjūtas un novērojumus. Tāpēc mūsdienu dzeja ir subjektīvāka. Mums ir lasītāji, kuri ir atraduši savu dzejnieku,” secina L. Langenfelde. Arī viņa pati priekšroku dod dzejai, nevis prozai, tāpēc nešaubās, ka lasītāju vidū sastopami dzejas mīļi. “Liela nozīme ir tam, vai šo dzeju ir izmantojuši dziesmu autori. Šī iemesla dēļ populāras ir Guntara Rača dzejas grāmatas. Un vēl viena nianse – cilvēki lirikas krājumos meklē dzejoļus apsveikumiem.” Tas nozīmē vienu – Jelgavas bibliotēkas arī turpmāk turpinās iegādāties dzejas krājumus, lai tos piedāvātu lasītājiem.

Tūlīt un tagad

Kad iznāk jauna grāmata, kas tiek plaši reklamēta, Jelgavas bibliotēkās, tieši tāpat kā citviet Latvijā, uz šiem izdevumiem veidojas rindas. “Daudz esam dzirdējuši aicinājumu bibliotēkām šos īpaši pieprasītos izdevumus iegādāties krietni vairāk eksemplāros. Taču ir jāsaprot, ka jaunizdotā grāmata ir pieprasīta šeit un tagad, bet pēc kāda laika tai nebūs tik liela pieprasījuma,” stāsta L. Langenfelde. “Savulaik ļoti populāra bija Dena Brauna grāmata “Da Vinči kods”, pēc kuras cilvēki stāvēja garumgarās rindās. Kā jums šķiet, cik tagad ir garas rindas uz šo grāmatu? Ja toreiz būtu iepirkti 20, 30 vai 40 eksemplāri, tagad būtu ļoti žēl, ja šīs grāmatas skumīgi stāvētu plauktos vai pat tiktu izslēgtas no krājuma.” Šeit atkal svarīga loma ir bibliotekāra kompetencei, lai saprastu un prognozētu, cik liels varētu būt lasītāju pieprasījums vienai vai otrai grāmatai.

Bibliotekāres novērojušas, ka lasītāji pie jaunizdotās grāmatas vēlas tikt nekavējoties, kas dažkārt nav iespējams, un ir jāpagaida rindā mēnesis vai vairāk. Patlaban ļoti pieprasīta ir Zanes Daudziņas grāmata “Bērnudienas komunālijā”, kuru gaida vairāk nekā 60 Jelgavas pilsētas un novada bibliotēku lietotāju!

“Bibliotēkas nodrošina īpašu pakalpojumu – starpbibliotēku abonementu. Ja kādam lasītājam ir ļoti specifiska vēlme pēc nozaru literatūras, kuras mūsu bibliotēku tīklā nav, mēs to pieprasām no Latvijas Nacionālās bibliotēkas Starpbibliotēku abonementa. Šo iespēju izmantojam bieži – ne tikai no Nacionālās bibliotēkas, bet arī no citām bibliotēkām Jelgavas reģionā,” piebilst L. Langenfelde. “Mana pārliecība ir, ka bibliotekārs nedrīkst lasītājam atteikt grāmatu, ja plauktā tās nav. Bibliotekāram ir jāparāda ceļš, kā pie nepieciešamā izdevuma tikt.”

Lasītāju klubiņš

• LASĪTĀJU KLUBIŅA TIKŠANĀS notiek katra mēneša pēdējā svētdienā. Uz to var nākt ikviens interesents, iepriekš nepiesakoties.

Jelgavas bibliotēkās darbojas arī lasītāju klubiņš. Tā mērķauditorija ir domubiedri un lasītāji, kuri vēlas tikties, lai pārrunātu un diskutētu par literatūru, dažādiem kultūras dzīves notikumiem un citām tēmām. Bibliotekāri kopā ar klubiņa dalībniekiem izvēlas grāmatas vai tematus, par kuriem diskutēt. Nereti notiek tā, ka klubiņa dalībnieki sanākšanu reizēs gūst jaunas idejas un piefiksē grāmatas, ko vēlētos izlasīt. Dažkārt viesos tiek aicināti grāmatu autori vai sabiedrībā zināmi cilvēki. Tika uzrakstīts projekts saistībā ar dzīves kvalitātes uzlabošanu, kura laikā Jelgavas pilsētas bibliotēkā lasītāju klubiņa dalībnieki noklausījās trīs lekciju ciklu. Klubiņa dalībniekiem tiek organizēti arī izbraukumi gan uz citu pilsētu bibliotēkām, gan uz Latvijai, tās kultūrai un literatūrai nozīmīgām vietām, kā, piemēram, uz Jāņa Čakstes memoriālo muzeju “Auči” un citām kultūrvēsturiskām vietām.

Jelgavas pilsētas bibliotēkā lasītāju klubiņa tikšanās notiek katra mēneša pēdējā svētdienā pulksten 11. Uz to aicināts ikviens interesents bez iepriekšējas pieteikšanās.

Grāmatas, ko izslēdz no krājuma

Viena no visgrūtākajām lietām, strādājot bibliotēkā, ir izlemt, kuras grāmatas nepieciešams izņemt no krājuma. “Tas nav tik vienkārši, ka bibliotekārs pieiet pie plaukta, izvelk ārā grāmatas un tās noraksta. No krājuma izslēgtas tiek tikai tās grāmatas, kuras ilgstoši neviens nav lasījis,” skaidro L. Langenfelde. “Ir ļoti sāpīgi dzirdēt sabiedrības viedokli, ka bibliotēkas met ārā grāmatas. Uz to mēs varam atbildēt pavisam vienkārši – nāciet uz bibliotēku, lasiet, lai bibliotekāriem nebūtu jāizdara šī smagā un sarežģītā izvēle, kura grāmata paliks bibliotēkas plauktos un kura tiks izslēgta no krājuma.”

Abas bibliotekāres norāda uz dilemmu, ar kuru jāsaskaras katru dienu, proti, uz jaunajām grāmatām ir garas lasītāju rindas, savukārt ir daudz “pērļu”, kas stāv plauktos un nevienu neinteresē. “Ja grāmata nokļūst kaudzītē, kas gaida izslēgšanu no krājuma, tad tā lielā mērā ir lasītāju izvēle. Noslēgumā vēlamies iedrošināt ikvienu nākt uz bibliotēku un lasīt, jo katra grāmata ir cienīga satikt savu lasītāju!”

• JELGAVAS PILSĒTAS BIBLIOTĒKĀ devīto gadu darbojas lasītāju klubiņš. Divus gadus lasītāju klubiņš pastāv arī tās filiālēs – Miezītes un Pārlielupes bibliotēkā.

UZZIŅAI

Jelgavas pilsētas bibliotēkā un tās filiālēs – Pārlielupes, Miezītes un bērnu un jauniešu bibliotēkā “Zinītis”– 2024. gadā (izņemot decembri) visbiežāk izsniegto grāmatu “TOP 10”

● Šarlote Linka “Vientuļā nakts” (98 izsnieguma reizes)

● Laura Vinogradova “Vārnas” (96)

● Šana Gilberta “Viņa sāka pirmā” (80)

● Emēlija Šepa “Lācis miegā” (75)

● Tatjana Žagare-Vītiņa “Brāļi Žagari” (74)

● Sallija Hepvorta “Dvēseles radinieki” (72)

● Donna Tarta “Ciglītis” (71)

● Ketrina Krofta “Kāzu viesis” (68)

● Frīda Makfadena “Mājkalpotājas noslēpums” (68)

● Anna Jansone “Tavā ēnā” (66)

Kā Jelgavas bibliotēku lasītāji izvēlas grāmatas:

● daļa seko līdzi visiem jaunieguvumiem, pēta izdevniecību tīmekļvietnes, informāciju periodiskajos izdevumos, klausās radio, skatās TV raidījumus par kultūru, arī intervijas ar autoriem; šie lasītāji uz bibliotēku nāk ar savu sarakstu;

● daļa pēta sociālos tīklus, lasa ierakstus tematiskajās grupās, kur cilvēki dalās iespaidos par izlasīto;

● populāri ir ieteikumi, kurus sniedz tuvinieki, kolēģi, paziņas, draugi;

● daļai lasītāju grāmatas nepieciešamas mācībām vai pašizglītībai;

● nepieciešama nozaru literatūra – mārketings, menedžments, psiholoģija, pedagoģija, socioloģija, ekonomika, tiesību zinātnes u. c.;

● vasarās daļa lasītāju (skolēni) steidz lasīt grāmatas no izglītības iestāžu ieteicamās literatūras sarakstiem.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Novadu aktualitātes”. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”.