Atbilstoši OECD rekomendācijām no nākamā gada ik gadu pārskatīs minimālo ienākumu sliekšņus

Atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD rekomendācijām no 2023.gada ik gadu tiks pārskatīti minimālo ienākumu sliekšņi, aģentūrai LETA pauda Labklājības ministrijas (LM) Starptautiskās sadarbības un ES politikas departamenta vecākais eksperts Gundars Ignats.

Viņš informēja, ka LM jau pārskata izstrādes laikā aktīvi sadarbojusies ar OECD ekspertu komandu, gan iepazīstinot OECD ar Latvijas sociālās politikas un darba tirgus politikas aktualitātēm, gan attālinātajās sanāksmēs pārrunājot izaicinājumus. Arī labklājības ministram Gatim Eglītim (JKP) vēl 2021.gada oktobrī bija tikšanās ar OECD ekspertu komandu, lai pārrunātu secinājumus un rekomendācijas.

Jaunākajā OECD ziņojumā rekomendēts, ka Latvijai būtu jāpastiprina pasākumi cīņai pret nabadzību, it īpaši vecāka gadagājuma cilvēku vidū. Arī sociālās drošības tīkls joprojām ir minimāls, kas nozīmē to, ka nepieciešams turpināt garantētā minimālā ienākuma paaugstināšanu.

Kā aģentūrai LETA sacīja Ignats, pērn tika paaugstināti minimālie pabalsti un pensijas, kā arī palielināti minimālo ienākumu sliekšņi trūcīgā un maznodrošinātā statusa iegūšanai, savukārt valdībā apstiprinātais “Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024.gadam” paredz, ka no 2023.gada minimālo ienākumu sliekšņus atbilstoši OECD rekomendācijām pārskatīs ik gadu.

Tāpat OECD ziņojumā norādīts, ka jāturpina mazināt dzimumu stereotipus un ieviest pret diskrimināciju vērstus regulējumus, lai samazinātu pieaugošo atalgojuma atšķirību starp dzimumiem, kas ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā.

Ministrijas izstrādātajā un valdības apstiprinātajā “Plānā sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2021.-2023.gadam” viens no galvenajiem darbības virzieniem ir sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas tiesības un iespējas darba tirgū un izglītībā. Tajā ir iekļautas aktivitātes, lai mazinātu stereotipus attiecībā uz sievietēm un vīriešiem piemērotām profesijām un nozarēm. Piemēram, ir plānoti pasākumi, lai veicinātu meiteņu interesi par karjeru informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē, kā arī diskusijas par zēnu un meiteņu karjeras izvēli ietekmējošiem faktoriem, skaidroja Ignats.

OECD ziņojumā teikts, ka galvenais faktors, kas ietekmē Latvijas ilgtermiņa izaugsmes perspektīvas, ir demogrāfija. Iedzīvotāju skaits samazinās jau trīs gadu desmitus, to ietekmē neto migrācija, zemā dzimstība un īsais (kaut arī pieaugošais) paredzamais mūža ilgums.

Ignats atzina, ka OECD rosina turpināt pensionēšanās vecuma paaugstināšanu pēc 2025.gada, to automātiski saistot ar paredzamo mūža ilgumu, taču ministrijas ieskatā pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas par pensionēšanās vecuma paaugstināšanas ir rūpīgi jānovērtē 65 gadus vecu un vecāku personu veselības stāvoklis, darba tirgus iespēju pieejamība un darba vide šai vecuma grupai.

LM ieskatā par darba tirgus un sociālās politikas jomu pārskats korekti atspoguļo esošo situāciju un ir uzsvērtas galvenās problēmas – tas būs palīdzīgs instruments tālākam darbam, uzskata Ignats.

Foto: pixabay.com