Ingrida Neusa Luca
- AGRA UN GUNĀRS STRAUMAŅI savā gladiolu izstādē Lielplatones pagasta bibliotēkā.
“Bēdu manu lielu bēdu, es par bēdu nebēdāju; liku bēdu zem akmeņa, pāri gāju dziedādama,” tieši šāds dzīves moto ir Sprandiņu māju (“Facebook” atrodama kā “Ziedu lauki”) saimniecei Agrai Straumanei, kura ar vīru Gunāru jau vairāk nekā 30 gadu Elejas pusē pazīstami kā liliju un narcišu audzētāji.
“Mūžā piedzīvoti gan priecīgi, gan skumīgi brīži, smagi strādāts, lai izaudzinātu 14 bērnus, bet liktenis gan pret mums bija nežēlīgs, un četri no mūsu deviņiem dēliem nu jau guļ smilšu kalniņā,” nopūšoties stāsta Agras kundze.
Saulainā pavasara dienā pie čaklajiem saimniekiem ciemojās “Zemgales Ziņas”. Sprandiņu mājas atrodas īstā Zemgales līdzenumā, var teikt, lauka vidū, un jau no attāluma var redzēt plašās narcišu dobes. Vējam te ir, kur ieskrieties, un ziedi viļņojas un viz kā krāsaina jūra spožajā saulē. Tiekam uzņemti ar neviltotu smaidu un sirsnību kā sen gaidīti ciemiņi.
Saņem ceļojošo kausu
“Viss sākās pirms vairāk nekā 30 gadiem, kad nolēmu iegādāties krāšņu liliju stādu un uz Vecumniekiem pie Jāņa Vasarieša devos ar riteni. Pulksten sešos no rīta izbraucu un ap vienpadsmitiem biju Vecumniekos,” atceras Agra Straumane. Tagad Agras kundze kopā ar dzīvesbiedru ir vieni no Latvijā vadošajiem liliju audzētājiem, un viņu dārzā esot vairāk nekā 100 šķirņu karalisko ziedu. Tāpat vietu tajā atradušas arī gladiolas, īrisi un narcises, tomēr par mīļākām viņa atzīst lilijas, kas var izaugt pat cilvēka augumā. “Ar savām puķēm joprojām piedalos ziedu izstādēs visā Latvijā, arī Latvijas Dabas muzejā Rīgā. Palīdzu veidot ziedu kompozīcijas un sniedzu konsultācijas par audzēšanu. Aktīvi darbojos arī Latvijas Gladiolu un īrisu biedrībā, kā arī Liliju audzētāju biedrībā,” stāsta puķu audzētāja.
2019. gada nogalē saimnieki tika apbalvoti par liliju popularizēšanu un saņēma Jāņa Vasarieša ceļojošo kausu “Par liliju tēla spodrināšanu”. Nu Agras Straumanes vārds mūžam rotās Jāņa Vasarieša ceļojošo kausu.
Atliek laiks ceļošanai
Senāk saimniecībā audzēti visdažādākie dārzeņi – kartupeļi, bietes, burkāni –, bet tagad tikai puķes. “Kļūstam vecāki, tāpēc grūti staipīt uz tirgu kartupeļu maisus, vieglāk aizvest ziedus. Puķes vajadzīgas kā priekos, tā bēdās, un pieprasījums pēc tām vien pieaug,” secina saimniece. Dzīve nav tikai darbs un darbs. Agras kundzei ar vīru atliek laiks arī ceļošanai. Pabūts daudzās valstīs, Vācijā, Horvātijā, Ungārijā, Rumānijā, Melnkalnē, Tunisijā un citur. Pērn aprīlī, atzīmējot zelta kāzas, Agra un Gunārs pavadījuši skaistas desmit dienas Romā, kur dzīvo viena no viņu meitām.
Agras kundze joprojām ir pilna enerģijas, optimisma un dzīvesprieka, kā pati saka: ”Nepatīk dzīvot kā pelei alā.” Gandrīz katru dienu mājās tiek uzņemti ciemiņi, un visi jūtas gaidīti. Viņai patīk būt cilvēkos, tāpēc ir arī aktīva Jelgavas Pensionāru biedrības dalībniece. Nesen pabijusi biedrības organizētajā ekskursijā uz Kuldīgu, un jau tiek plānoti nākamie braucieni. Pavisam nesen savās mājās uzrīkojusi Lielplatones pensionāriem Narcišu balli.
Grūtākais darbs – narcišu pārstādīšana
Uz Sprandiņu mājām pēc narcišu, liliju, īrisu un gladiolu ziediem to ziedēšanas laikā cilvēki vienmēr tiek laipni aicināti. Tāpat šeit var iegādāties liliju gumus un narcišu sīpolus. Ar gladiolām gan pēdējos gadus saimniecei īsti neveicās, jo karstajās vasarās mālainajā zemītē burtiski izcepušies to sīpoli.
Greznais zieds, maigā smarža un plašais pielietojums narcises ierindojis starp populārākajām puķu kultūrām visā pasaulē. Agras kundzes saimniecībā šopavasar uzziedējušas ap 70 šķirņu narcises. Jaunākos eksemplārus viņa iegādājas no sīpolpuķu kolekcionāriem, piemēram, Jāņa Dukaļska kolekcijas. “Pērkot narcišu sīpolus lielveikalā, gan var sanākt, ka šķirnes nosaukums un attēls uz paciņas neatbilst tam, kas vēlāk izaug,” atzīst puķkope. Lielāko daļu šķirņu nosaukumu un to aprakstu viņa zina no galvas.
“Narcises vienlīdz labi jūtas praktiski jebkurā dārza augsnē, bet ir mitrumprasīgas, tāpēc smilts augsnē jālaista biežāk. Labāk stādīt zemākā vietā, nevis uzkalniņā, atšķirībā no lilijām. Vislabāk sīpolus stādīt septembrī, oktobrī un vismaz 15 centimetru dziļi vai pat dziļāk, jo citādi ziemā kailsalā var izsalt. Vēlamais attālums starp sīpoliem ir 20 centimetru. Narcises ieteicams pārstādīt ik pēc pieciem gadiem, bet tās var augt vienā un tajā pašā vietā arī ilgāk. Pēc noziedēšanas ir jānorauj vecie ziedi, lai labāk attīstās sīpoli. Mums grūtākais un smagākais darbs ir tieši pārstādīšana, jo narcises aug mālainā zemē,” savā pieredzē dalās puķu audzētāja.
Narcises kā ūdensrozes
Izteikti vienas mīļākās narcišu šķirnes audzētājai nav, jo patīk vairākas. Arī pircēju gaumes ir dažādas. Vislielākais pieprasījums pēc narcisēm ir uz Mātes dienu un sākoties skolu izlaidumiem. “No pildītajām narcisēm ļoti skaista ir ‘Acropolis’ ar spoži sniegotiem baltiem ziediem un sevišķi garu noturīgu ziedkātu, kas padara to par teicamu griezto ziedu šķirni. Vēl no pildītajām brīnišķīga ir ‘Golden Ducat’ ar lieliem ziediem spilgti dzeltenā krāsā. Šķirnei ‘Manly’ ziedi atgādina milzīgas ūdensrozes krēmīgi dzeltenā krāsā. Interesantas ir daudzziedu narcises, piemēram, ‘Geranium’, kur uz viena kāta var būt līdz sešiem ziediem. Citrondzeltenā šķirne ‘Rip Van Winkle’ ar smalki sadalītām ziedlapiņām vizuāli atgādina krizantēmu un piemērota akmensdārziem,” stāsta narcišu pazinēja. Pašas smaržīgākās ir Dzejnieku narcises, kas ir mazprasīgas un viegli audzējamas.
Pupiņas visās varavīksnes krāsās
90. gadu sākumā Latvijā atsāka darboties mazpulku kustība, kur aktīvi iesaistījās arī Agras un Gunāra ģimene, piesakoties kā ģimenes mazpulks. “Mēs kā daudzbērnu ģimene tādi bijām vienīgie valstī. Katram mazpulkam vajadzēja būt savam novirzienam, tāpēc izlēmām, ka zēni audzēs dažādu šķirņu trušus, bet meitenes stādīs pupiņas,” atceras Agras kundze. Tajā laikā viņi rīkoja arī pupiņu izstādes, kur apmeklētāji varēja apbrīnot 288 pupiņu šķirnes gandrīz visās varavīksnes krāsās, kā arī nopirkt tās sēklai. Pašlaik gan pupiņas saimniece vairs audzē tikai savam patēriņam, jo visam neatliek laika.
Vairāk nekā desmit gadu Agras kundze iepriecinājusi Jelgavas Invalīdu biedrību, dāvājot ziedus dažādos pasākumos, kā arī kārtīgu bunti kumelīšu veselības tējai. Viņas gladiolas saņem arī jaunie literāti ikgadējā Dzejas dienām veltītajā pasākumā “Zemgales vācelīte”. “Kāpēc lai pasniegtu vienu ziedu, ja var trīs. Man nav žēl radīt cilvēkiem prieku,” saka puķu audzētāja.
- KRĀŠŅO NARCIŠU, liliju un īrisu audzētāja Agra Straumane.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”.
#SIF_MAF2023
Reklāma