Būt laikmetīgajā mākslā

Veidojot izrādes un strādājot kopā ar citiem horeogrāfiem, Līga bruģē savu ceļu Latvijas laikmetīgajā dejā.

Dejotāja, horeogrāfe un scenogrāfe Līga Ūbele par savu ceļu radošajā karjerā

Līga jau kopš mazotnes ir bijusi ciešā saskarē ar deju. Sākusi ar mēģinājumu apmeklēšanu un turpinājusi ar to vadīšanu deju studijā “Intriga”, ieguvusi bakalaura grādu laikmetīgās dejas mākslā un nupat maģistra grādu scenogrāfijā. Veidojot izrādes un strādājot kopā ar citiem horeogrāfiem, Līga bruģē savu ceļu Latvijas laikmetīgajā dejā.

Sāksim no paša sākuma – kādi bija tavi pirmie soļi dejā?
Agrā bērnībā mamma mani aizveda uz Jelgavas kultūras namu, lai es izvēlētos kādu pulciņu, ko apmeklēt. Biju ļoti kautrīgs bērns un atceros, ka negribēju iet uz dziedāšanu, jo man likās, ka koncertā ir jāskatās acīs cilvēkiem, un es kautrējos. Toties dejā šķita, ka vari dejot savā nodabā. Viss sākās Ozolnieku vidusskolā ar tautas dejām, tad izmēģināju hiphopu, “break dance”, bet nopietnāk tas attīstījās, kad 5. klasē aizgāju uz deju studiju “Intriga”. Tur es iepazinos ar laikmetīgo deju, mācījos arī šovdejas, tur sākās mana mīlestība pret deju. Kad mācījos 9. klasē, sāku pamazām pasniegt nodarbības mazākiem bērniem, pirmie mēģinājumi, kad sāku palīdzēt vadītājai Ingai Osei.

Kā tu domā, kāpēc tev uzticēja tik svarīgu pienākumu? 
Šķiet, ka Inga “Intrigā” meklē tos, kuri varētu turpināt viņas darbu un strādāt ar jaunajām paaudzēm. Iespējams, viņa ieraudzīja to, ka deja mani interesē vairāk un nopietnāk, ne tikai kā vienkārši interešu izglītības pulciņš. Pieredze, kas gūta kā dejotājai, jau bija liela, un pamazām sāku palīdzēt, vadīju mēģinājumus. Vēlāk, kad ieguvu augstāko izglītību, viss kļuva nopietnāk.

Vai, beidzot vidusskolu, biji pārliecināta par savu izvēli mācīties laikmetīgo deju? 
Jā, man jau vidusskolas gados bija pilnīgi skaidrs, ka stāšos Latvijas Kultūras akadēmijā. Tur horeogrāfu kursu uzņem reizi trīs gados, un tajā gadā, kad es pabeidzu skolu, bija iespēja kārtot iestājeksāmenus. Visbiedējošākais bija tas, ka man nebija plāna B, nekur citur nebiju pieteikusies. Mērķtiecīgi gāju uz akadēmiju. 

Visu interviju lasiet 9.decembra “Zemgales Ziņās”

Teksts: Liene Krūmiņa

Foto: no personīgā albuma

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ZZ.lv komanda.