Reklāma
Jebkurā darba atlases procesā, pēc CV un motivācijas vēstules nosūtīšanas nākošais solis ir uzaicinājums uz darba interviju. Rakstisks CV sniedz tikai virspusēju priekšstatu par kandidāta pieredzi un zināšanām, jo neviens CV paraugs nevar pilnvērtīgi atspoguļot vakancei nepieciešamās personības iezīmes un sociālās prasmes. Uzņēmumiem darba sludinājumi ir nepieciešami, lai uzņēmuma izsludinātajai vakancei atrastu ideālo kandidātu, kas palīdzētu efektīvi risināt sasāpējušos jautājumus un veiksmīgi iekļautos uzņēmuma darbinieku kolektīvā. Tādēļ darbinieku atlasei var tikt izmantoti dažādi darba interviju veidi.
Cik dažādas var būt darba intervijas?
Darba tirgū pieejamās vakances ir tik dažādas, ka ir nepieciešami daudzveidīgāki rīki piemērotāko kandidātu atlasei. Kopumā personāla atlasē izšķir septiņus darba interviju veidus, kurus var pielietot atkarībā no uzņēmuma lieluma, laika grafika, vakances specifikas un darba pieteikumu apjoma.
Viens no nozīmīgākajiem aspektiem, ko cenšas izpētīt darba atlases speciālisti, ir kandidāta spēja efektīvi reaģēt krīzes situācijās un risināt problēmas, tādēļ var tikt veiktas uzvedības un stresa intervijas, kā arī paneļintervijas, kurās kandidātus intervēt palīdz potenciālie darba kolēģi. Turklāt, līdztekus ierastajam individuālās intervijas veidam, pieejamas arī vairāku līmeņu intervijas, kandidātu grupas intervijas, intervijas neformālā vidē vai attālināti tiešsaistes režīmā un telefonintervijas.
Kā zināšanas par interviju veidiem var palīdzēt darba meklētājam?
Lai darba meklējumi rezultētos ar nokļūšanu vēlamajā amata pozīcijā, vēlams ne tikai pārdomāti pielāgot CV un izveidot motivācijas vēstuli konkrētajai vakancei, bet arī sagatavoties darba intervijai.
Katrs darba interviju veids ir paredzēts noteiktu uzvedības un komunikācijas aspektu izanalizēšanai, tādēļ, zinot šos principus, kandidātam ir vieglāk parādīt savas stiprās puses un izcelties uz citu kandidātu fona.
Piemēram, telefonintervijas laikā labāk ir sniegt profesionālas un skaidras atbildes nevis censties veidot sarunu, jo šīs intervijas mērķis ir noskaidrot faktus par pieredzi un zināšanām pirms izlemt, vai kandidātu uzaicināt uz citām atlases kārtām. Savukārt, grupu intervijā tiek vērtēta kandidāta spēja iekļauties komandā, izteikt viedokli un rīkoties stresa situācijās.
