Depo rajons pievelk Lielupes krasta mīļotājus

20. gadsimta sākumā, kad caur Jelgavu tika izbūvēts dzelzceļš, kas no Krievijas aizved uz Ventspils ostu, Lielupes labajā krastā tapa lokomotīvju depo. Tam līdzās sāka veidoties dzīvojamais rajons.

Pašvaldība depo teritorijas industriālā labiekārtošanā ir ieguldījusi vairākus miljonus

20. gadsimta sākumā, kad caur Jelgavu tika izbūvēts dzelzceļš, kas no Krievijas aizved uz Ventspils ostu, Lielupes labajā krastā tapa lokomotīvju depo. Tam līdzās sāka veidoties dzīvojamais rajons. Latvijas Dzelzceļa muzeja darbiniece Ilze Freiberga paskaidro, ka 1868. gadā uzbūvētajai Rīgas–Mītavas dzelzceļa līnijai pietika ar nelielu depo turpat pie Jelgavas stacijas. Tur bija rūme četru lokomotīvju apkopei un remontam. Taču pēc 1904. gada, kad vilcieni sāka pienākt arī no Krustpils–Ventspils līnijas, depo vajadzēja lielāku. I.Freiberga ir dokumentāli izpētījusi, ka 1932. gadā lielajā Jelgavas lokomotīvju depo vienlaicīgi varēja remontēt 12 lokomotīves.

Jelgava – tvaika lokomotīvju galamērķis
Vēsturnieks Toms Altbergs stāsta, ka līdz pat 80. gadu beigām Jelgavas depo specializējās tvaika lokomotīvēs. Tie jelgavnieki, kas septiņdesmitajos un astoņdesmitajos izmantoja vilcienu satiksmei uz  Rīgu, nevarēja nepamanīt, ka depo teritorijā netālu no Lielupes tilta stāv ap 30 tvaika lokomotīvju, kas skaitījās PSRS Ceļu satiksmes ministrijas rezerve. “Neesmu atradis dokumentus, kas liecinātu par to, ka šīm vecajām lokomotīvēm būtu kāda militāra nozīme, par ko tolaik runāja. Arī tīri loģiski domājot, – kamēr tādu lokomotīvi iekurina, lai tā varētu sākt braukt, ir vajadzīgas kādas 12 stundas. Tad jau atomkarš varētu būt beidzies,“ spriež T.Altbergs. Vēsturnieks piezīmē, ka līdzās šīm lokomotīvēm stāvēja vagons – noliktava ar gaismas lukturu slāpētājiem, kas tomēr liek domāt par kādiem slepeniem mērķiem. Līdzīgas veco tvaika lokomotīvju stāvvietas gan bija arī Rēzeknē un Ieriķos. “Īstie militārie rezerves vilcieni tolaik tika izvietoti pie Padomju Savienības robežas Ukrainā, Baltkrievijā. Tie vilcieni, kuriem bija Eiropas riteņu platums, tika izmantoti, piemēram, tautas apspiešanā Čehoslovākijā 1968. gadā,” piebilst T.Altbergs. 

Visu rakstu lasiet 9.decembra “Zemgales Ziņās”

Teksts: Gaitis Grūtups

Foto: Dzelzceļa muzejs un Ruslans Antropovs

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ZZ.lv komanda.