Ģimenes ārsti var sekmēt atsaucību dzemdes kakla vēža profilaksei

Ģimenes ārsti līdzdarbojas un piedalās ne tikai vakcinēšanā pret cilvēka papilomas vīrusu, bet arī dzemdes kakla vēža skrīningā, to sekmējot ar pacientu informēšanu, uzraudzīšanu, atgādināšanu, pārliecinājies Imunizācijas valsts padomes loceklis, Latvijas lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs.

Protams, ikdienas darbā ģimenes ārstiem netrūkst izaicinājumu – Covid, gripa, citas saslimšanas, tāpat izmeklējumi, taču onkoloģiskās saslimšanas vienmēr ir prioritāte. “Ģimenes medicīnā mūsu uzdevums ir agrīna diagnostika un profilakse. Un, runājot par dzemdes kakla vēzi, varbūt pirmajā brīdī tas šķiet tikai ginekologu un onkologu jautājums. Taču onkologi pieslēdzas tikai tad, kad slimība ir pierādīta, kad tā ir jāārstē. Savukārt mūsu uzdevums ir šo slimību diagnosticēt gana agri, lai onkologs nebūtu jāiesaista, lai varētu iztikt ar ginekologa palīdzību, savlaicīgu terapiju un lai vispār novērstu vēža attīstību,” skaidro Ainis Dzalbs.

Šādā ziņā ģimenes ārstu loma ir svarīga, lai arī paši viņi ne vienmēr ir iesaistīti, piemēram, onkocitoloģiju ņemšanā, tomēr esot dažas ģimenes ārstu prakses, kas to dara. “Vairāk mums tas darbs ir informējošs, motivējošs, skaidrojošs un atgādinošs. Pieejas var būt dažādas. Tā kā pacienti pie mums nāk pieņemšanā, tad mēs atgādinām par viņu vecuma posmiem aktuālām lietām. Un onkocitoloģija nepieciešama jau no 25 gadu vecuma. Tad mēs savās pieņemšanās atgādinām arī par dzemdes kakla vēža profilaktiskiem izmeklējumiem. Tā, es domāju, ir mūsu svarīgākā loma šajā ziņā,” pauž ģimenes ārsts.

Uzaicinājums ir spēkā trīs gadus

Lai nepalaistu garām valsts apmaksāta skrīninga iespēju, ģimenes ārsti var palīdzēt arī ar informāciju par uzaicinājumiem, jo viņiem ir pieejami dati no Nacionālais veselības dienesta (NVD) par izsūtītajām vēstulēm. Tas arī noder, lai varētu atgādināt. Ģimenes ārsts var redzēt, kura šo pakalpojumu ir vai nav izmantojusi. A.Dzalbs skaidro, ka saistībā ar šo informāciju var būt iemesli sazināties ar šīm pacientēm, atkarībā no prakses iespējām – vai tur ir papildus darbinieks, kāds brīvāks ārsta palīgs vai māsa. Un saziņas iespējas mūsdienās ir dažādas – var zvanīt, var sūtīt īsziņas.

“Mēs pāris gadu labi komunicējam, izmantojot “Facebook” kontu. Mums ir prakses konts, un tad no tā mēs uzrunājam pacientes, kuras nav izmantojušas valsts apmaksātu pakalpojumu. Atsaucība ir laba. Pirms pāris gadiem man bija kolēģe rezidente, kas praksē veica arī savu zinātnisko darbu. Tolaik mēs konstatējām, ka, vienkārši atgādinot, izsūtot šīs atgādinājuma īsziņas, aptvere palielinās vidēji par 20%. Pacientiem ir svarīgs tāds atgādinājums no sava ģimenes ārsta vai no prakses komandas, pacienti ir priecīgi par šiem atgādinājumiem,” secinājis A.Dzalbs.

Uzrunājot pārbaužu kavētājas, nākas konstatēt, ka daļa nav saņēmusi uzaicinājuma vēstules. Tā gadās, ja paciente, piemēram, nedzīvo deklarētajā adresē. Citām vēstule ir nozudusi, gadās situācijas, ka pati paciente pazaudē vēstuli. Ģimenes ārstiem ir pieeja datu bāzei, no kuras iespējams izdrukāt uzaicinājumu dublikātus. Dzemdes kakla vēža skrīninga gadījumā uzaicinājuma vēstule ir spēkā trīs gadus, un ģimenes ārstu piekļuve šiem datiem dod iespēju sekot līdzi, motivēt, atgādināt un arī panākt rezultātu.

Dalība skrīningā sākusi uzlaboties

Lai mēs varētu runāt, ka skrīningam ir būtiska ietekme uz sabiedrības veselību un uz agrīnu diagnostiku, tad mums ir jābūt vismaz 70% aptverei katru gadu. Iepriekšējos gados atsaucība skrīningam bija vidēji 35% – 40%, kas ir ļoti zems rādītājs. 2022. gadā šie dati ir gana labi. Arī NVD mājaslapā iespējams apskatīt šos datus, un 2022. gada pirmajā pusgadā aptvere bijusi jau 58,9%. Latvijas reģionos šie apjomi ir samērā atšķirīgi – tie svārstās vidēji no 55% līdz 70%.

“Vidzemē tiešām pirmajā pusgadā šī aptvere ir 70%. Manuprāt, tik augsta Latvijā nekad nav bijusi. Tātad iedzīvotājas aktīvāk izmanto šo pakalpojumu. Taču jāņem vērā, ka iepriekšējos gados Covid ietekmes dēļ daudzas uzaicinājuma vēstules netika izmantotas, jo tās var izmantot trīs gadu laikā, un 2022. bijis tas gads, kad pacientes bija, tā teikt, iekrājušās, un pērn beidzot veica pārbaudes. Rezultātā mēs iegūstam labākus rezultātus nekā citus gadus,” lēš ģimenes ārsts, rezumējot, ka tomēr tendence noteikti ir pozitīva.

Kāpēc pašas lielākās skrīninga aptveres ir Vidzemē un Latgalē? “Pirmkārt, es domāju, ģimenes ārsti ļoti labi strādā un arī ginekologi tam noteikti pievērš lielu uzmanību. Otrkārt, varbūt ticamākais iemesls ir tas, ka tajos reģionos vēl nav tik plaši izplatīti maksas pakalpojumu sniedzēji. Rīgā, Pierīgā bieži ir šīs zemās aptveres, un tas jau ne vienmēr liecina, ka pacientes neapmeklē speciālistus. Viņas veic tādus izmeklējumus, kuri ir maksas pakalpojums. Un tas bieži vien netiek uzskaitīts, jo uzskaitīts tiek valsts nodrošinātais pakalpojums,” secina A.Dzalbs.

Viņš uzskata, ka arī šīs atšķirības novēršanā var iesaistīties ģimenes ārsts. Tas esot administratīvs slogs, bet idejiski tas ir iespējams. Ja ģimenes ārstam pienāk atbilde, ka paciente veikusi maksas izmeklējumu, ir speciāli manipulāciju kodi, ar kuriem šādu atbildi iespējams piereģistrēt atskaišu sistēmā. Atkarībā no noslodzes, to mēģina izdarīt.

Nepieciešama arī sabiedrības atsaucība

A.Dzalbs uzskata, ka vienmēr ir svarīgi uzturēt sabiedrības modrību. Viens ir ģimenes ārstu un ginekologu atgādinājumi un uzrunāšana, bet otrs ir sabiedrības zināšanas, atbildība un pieprasījums. “Ja pacientes interesējas par šiem jautājumiem, tad bez šaubām mums ir papildu motivācija to visu darīt, skaidrot un, piremēram, meklēt atgādinājuma vēstules,” pauž ārsts.

Viņš atgādina, ka pēdējā laikā, īpaši 2022. gadā, būtiski ir uzlabojusies onkocitoloģiskā izmeklēšana. Kolēģi ginekologi cītīgi strādājuši pie tā, lai ieviestu Eiropas līmeņa diagnostiku. “Šo jaunievedumu dēļ mēs varam vēl agrīnāk atpazīt mūsu riska pacientes un novērot vēl precīzāk, lai samazinātu onkoloģisko slimību risku. Latvijā cilvēka papilomas vīrusa veidi ir ļoti izplatīti, un par to liecina arī augsta saslimstība,” skaidro A.Dzalbs.

Viņš lēš, ka, vadoties pēc statistikas, efektīva skrīninga gadījumā varētu prognozēt, ka aptuveni 50% priekšvēža pārmaiņu tiek diagnosticētas tikai skrīninga rezultātā. Kopumā 2022. gada pirmā pusgada aptvere 58,9% veidojas no tā, ka no 68 805 izsūtītajām uzaicinājuma vēstulēm izmantotas ir 40 526. Savukārt no šī veikto pārbaužu skaita 38 564 sievietēm nav konstatētas pilnīgi nekādas izmaiņas, bet, summējot konstatētās izmaiņas jeb aizdomas, tādu ir bijis 1808 gadījumos, kuros ir sekojušas papildu pārbaudes, un tie ir bijuši 4,7%. Ģimenes ārstu pieredzē novērots, ka apmēram 10% – 15% no pacientēm apgalvo, ka nav saņēmušas vēstules, un tas apjoms ne tuvu nav tas 41,1% ar pacientēm, kas nav veikušas pārbaudes.

Vēlviens svarīgs profilakses rīks – vakcinācija pret CPV

Dzemdes kakla vēzis atšķiras no citiem audzējiem ar to, ka ir zināms konkrēts tā izraisītājs – cilvēka papilomas vīruss (CPV), un pret to ir radītas vakcīnas, turklāt Latvijā tiek izmantota vairākus vīrusa tipus aptverošā un efektīvākā – deviņvalentā – vakcīna. Valsts nodrošina meiteņu vakcināciju no 12 līdz 18 gadiem, 2022. gadā to sāka nodrošināt arī zēniem no 12 līdz 14 gadiem, bet Imunizācijas valsts padome ar vairāku ārstu organizāciju līdzdalību ir nosūtījusi vēstuli Veselības ministrijai un Saeimai par diskriminācijas novēršanu zēniem, lai arī turpmāk vakcinētu zēnus un vecumā no 12 līdz 18 gadiem, jo CPV izplata abi dzimumi, un abi no tā var ciest.

“Imunizācijas valsts padomē mēs esam pārskatījuši arī vakcinācijas kalendāru un ieteikumus, tos mazliet koriģējot. Līdz šim ir bijis tā, ka pēc 15 gadu vecuma ir vajadzīgas trīs vakcīnas devas, bet līdz 14 gadu vecumam – tikai divas. Analizējot pēdējās rekomendācijas un statistikas datus, mēs guvām apstiprinājumu tam, ka arī 15, 16 un 17 gados pietiek ar divām vakcīnas devām. Līdz ar to šis pakalpojums kļūst vēl efektīvāks izmaksās. Un tad mums nav absolūti nekāda pamata ierobežot šo vakcīnas pieejamību zēniem tikai līdz 14 gadiem. Redzēs, ko politikas veidotāji lems. Es domāju, ka šie ir ļoti labi dati par labu vakcinācijas palielināšanai šajā vecumā,” skaidro Ainis Dzalbs.

Viņš novērojis, ka arī atsaucība zēnu vakcinēšanai bijusi negaidīti laba, ņemot vērā, ka tas mūsu valstī bijis jaunievedums, un zēniem tika sasniegta aptuveni 50% aptvere, bet precīzāki dati ir Slimību profilakses un kontroles centrā. Tas liecina, ka arī ģimenes ārsti ir bijuši atsaucīgi šim profilaktiskajam darbam un aktīvi piedāvājuši šo vakcināciju, ņemot vērā arī citus uzdevumus un izaicinājumus.

Šo vēzi iespējams nepieļaut

Ja notiek vakcinācija pret CPV, ja regulāri tiek veikti skrīninga izmeklējumi, kas ir pierādījuši savu efektivitāti, ja laikus izdodas uzķert priekšvēža izmaiņas, tās novērst, tad, protams, varam apgalvot, ka iespējams novērst dzemdes kakla vēzi kā tādu, pat nepieļaut tā rašanos. Bet ir jābūt visam kopā – gan vakcinācijai, gan skrīningam, un tad mēs varam sasniegt tiešām ļoti labus rezultātus, skaidro A.Dzalbs.

“Pasaules veselības organizācija definēja ļoti augstus mērķus, un, kā piemērs bieži tiek nosaukta Austrālija, kur pietiekami ilgi vakcinē gan zēnus, gan meitenes. Austrālieši jau redz pirmos rezultātus, ka būtiski samazinās arī pirmsvēža saslimšanas. Pamatojoties uz to, viņi paredz, ka tuvākajos gados būtiski samazināsies arī dzemdes kakla vēža problemātika kā tāda. Viņi jau tagad runā, ka pamatā viņiem tie ir ievestie gadījumi migrācijas rezultātā. Nevakcinēti iebraucēji arī veido lielāko slimotāju īpatsvaru,” informē ģimenes ārsts.

Viņš rezumē, ka 2022. gads Latvijā dzemdes kakla vēža profilaksē un novēršanā ir nesis būtiskas kvalitatīvas pārmaiņas. Tā ir gan zēnu vakcinācija pret CPV, gan, piemēram, skrīninga citoloģija, jo agrāk pārbaudes iztriepi paņēma un lika uz stikliņa, kur šūnas tika mazliet deformētas, tad tagad tiek pielietota šķidruma citoloģija, un, šūnas šķidrumā tiek mazāk pakļautas deformācijai. Paraugu centrifugē, iegūstot slāni, kurā šūnas var pamatīgāk analizēt. Rezultāti ir daudz precīzāki. Jauna kvalitāte ir arī tas, ka iespējams noteikt CPV klātbūtni tajā pašā paņemtajā materiālā. Ja agrāk daudz kas šķita iedomāts, hipotētisks, tagad to iespējams pierādīt. Tam ir būtiska praktiskā nozīme.

Foto: Evija Trifanova, LETA un publicitātes