Iekštelpu gaisa kvalitātes loma vīrusu sezonas laikā

Šoziem augšējo elpceļu vīrusi izplatība ir ilgstoša un apjomīga – slimo nopietni un vairakkārt gan jauni cilvēki, gan tie, kuri iepriekš slimojoši ļoti reti, gan arī, protams, bērni. Aizvien vairāk dzirdami arī stāsti par šo slimību izraisītajām blakusparādībām – hronisku nogurumu, samazinātajām darba spējām un citiem nepārejošiem simptomiem, kas nopietni ietekmē dzīves kvalitāti. Šādā “vīrusu uzbrukuma” situācijā ir jo īpaši svarīgi rūpēties par iekštelpu gaisa kvalitāti. Infekcijas izraisošo vīrusu aerosolveida pilienu daļiņas ārpus slēgtām telpām ir mazāk bīstamas, jo aktīvā gaisa plūsma tās ārējā vidē vienkārši “izšķīdina” kā lielā okeānā, savukārt iekštelpas varētu salīdzināt ar kafijas krūzi, kurā šīs pašas daļiņas ir daudz lielākā koncentrācijā un tāpēc – daudz lipīgākas.

Starptautiski ietekmīgajā medicīnas žurnālā “The Lancet” ir publicētas jaunas rekomendācijas gaisa kvalitātei telpās, kas ir divkārt augstākas nekā līdz šim aktuālās Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijas. Kaut arī šīs prasības definētas attiecībā uz publisko telpu gaisa kvalitāti, skaidrs ir viens – adekvātas gaisa apmaiņas nodrošināšana privāti apdzīvojamās telpās nav mazāk būtiska un ir viena no svarīgākajām elpceļu vīrusu profilakses metodēm.

Piesārņotāju un alergēnu koncentrācija telpās, kur uzturamies

Tiek lēsts, ka pat līdz 90 % mūsdienu pilsētnieku pavada laiku telpās, kurās vērojama dažādu piesārņotāju un alergēnu – putekļu, izgarojumu, gāzu, pelējuma, baktēriju utt. – augsta koncentrācija. Ja telpās ir slikta gaisa cirkulācija, kaitīgo vielu rašanās un koncentrācijas pieauguma iespēja palielinās vēl vairāk. Kā atzīst speciālisti, mūsdienās modernās dzīvojamās telpas sāk līdzināties aizlīmētām “aploksnēm” – energoefektivitātes uzlabošanas nolūkā būvnieki neatstāj nevienu pašu spraudziņu vai plaisiņu, caur kurām būtu iespējama kaut neliela dabiska gaisa apmaiņa un ventilācija.

Gaisa kvalitāti ietekmē arī sadzīves ķīmija

Tiesa, visbiežāk par gaisa kvalitāti telpās, kurās dzīvojam vai strādājam, mēs nedomājam, jo to īsti nejūtam. Daudziem var šķist pārsteidzoši tas, ka gaiss pilsētas ielās ar salīdzinoši neintensīvu satiksmi patiesībā var būt pat tīrāks nekā mājas vai dzīvokļa viesistabā – proti, daži kaitīgie gaisa piesārņotāji telpās var būt pat augstākā koncentrācijā nekā ārējā vidē. Gaisa kvalitāte mājās ir atkarīga arī no izmantotajiem būvniecības, piemēram, siltumizolācijas un apdares materiāliem, lietotajiem sadzīves ķīmijas līdzekļiem, kā arī no tā, ko telpā dara un kā to vēdina cilvēks.

Ventilācija ne vienmēr palīdz

Telpas, protams, iespējams un nepieciešams dabiski un pasīvi vēdināt, piemēram, atverot logu, taču tas ne vienmēr ir risinājums, it īpaši dzīvojot pilsētās ar augstu apkārtējās vides piesārņojumu. Diemžēl arī gada aukstajā, proti, apkures sezonā vēdināšana un gaisa apmaiņas nodrošināšana kļūst vēl sarežģītāka, īpaši termometra stabiņam ārā noslīdot zem nulles. Šādā gadījumā ir lietderīgi padomāt par gaisa attīrīšanas ierīcēm, jo īpaši ieguldot tajās, kas precīzi nosaka gaisa kvalitāti un kurās ievietotie speciālie filtri attīra telpas no kaitīgiem piesārņotājiem, nodrošinot pareizu un efektīvu gaisa cirkulāciju.

Lai uzlabotu gaisa kvalitāti telpās, ir pieejami daudzi un dažādi tehnoloģiski, tai skaitā inovatīvi risinājumi. Ir gaisa attīrīšanas ierīces, kas pilda burtiski tikai dažas funkcijas, taču aizvien vairāk parādās arī tādas, kuru darbības spektrs ir ļoti plašs.

Piemēram, gaisa attīrīšanas iekārta Dyson Purifier Hot Cool Formaldehyde Motif viena pati gan mēra gaisa kvalitāti, gan to arī attīra, tai skaitā arī no īpaši smalkām piesārņojuma (arī formaldehīda) daļiņām (līdz pat 99,95%). Formaldehīds (formaldehīda sveķi), starp citu, ir izplatīts iekštelpu gaisa piesārņotājs, tā galvenie avoti ir mēbelēs izmantotie materiāli – finieris, skaidu plāksnes, audumi, izolācijas materiāli, tepiķi un to līme, krāsas un grīdas apdares materiāli.

Kam slikta gaisa kvalitāte īpaši kaitē?

Dažām iedzīvotāju grupām iekštelpu gaisa kvalitāte ir īpaši svarīga. Piemēram, mazu bērnu pilnvērtīgai fiziskai un garīgai attīstībai, tai skaitā viņu pasargāšanai no dažādu hronisku elpceļu slimību, piemēram, astmas, alerģiskā rinīta u.c. iespējamības tālākā dzīvē.

Par gaisa kvalitāti ļoti būtiski ir domāt arī cilvēkiem, kuri dzīvo ar hroniskām elpceļu un sirds asinsvadu problēmām, jo zema iekštelpu gaisa kvalitāte var saasināt to simptomus, tādējādi apgrūtinot šo slimību sekmīgu kontroli.

Arī mitruma līmenis ir svarīgs faktors, kas ietekmē gaisa un līdz ar to mūsu dzīves kvalitāti. Mitruma līmeņa paaugstināšanās rezultātā iekštelpās var veidoties neskaitāmas baktēriju, sēnīšu utt. sugas, kam ir potenciāls izraisīt dažādas elpceļu un alerģijas problēmas.

Līdzīgi mitram gaisam, arī pārāk sauss gaiss var negatīvi ietekmēt cilvēka organismu un pašsajūtu. Tas kairina elpceļus, sausina ādu, acu, deguna un mutes gļotādu, kā arī padara trauslāku matu struktūru.

Atcerēsimies, ka gaisa piesārņojumu telpās būtiski ietekmējam paši – izelpojot CO2, uzkopjot, tīrot un gatavojot, izvēloties mājdzīvniekus un telpaugus. Apzināsimies, ka šie neredzamie gaisa piesārņotāji ietekmē un var sabojāt mūsu lielāko vērtību – veselību, turklāt ne tikai īstermiņā, bet arī ilgtermiņā, apdraudot arī miegu, garastāvokli, produktivitāti, imunitāti un kognitīvās spējas kopumā.

Foto: pixabay.com