Abonē e-avīzi "Zemgales Ziņas"!
Abonēt

Intensīvi domāt un darbināt smadzenes

Kitijai Mirončukai interese par filozofiju radās jau vidusskolā. Filozofijas stundas Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijā bija aizraujošas.

Filozofijas doktorante, Ernesta Felsberga piemiņas stipendijas saņēmēja Kitija Mirončuka stāsta par to, kāda ir atšķirība starp akadēmisko filozofiju un filozofēšanu pie vīna glāzes

Kitijai Mirončukai interese par filozofiju radās jau vidusskolā. Filozofijas stundas Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijā bija aizraujošas, un pēc tām meitene devās uz bibliotēku un teica: “Man vajag grāmatu!” Bibliotekāre, kura ir arī filozofijas pasniedzēja, paskatījusies uz Kitiju un sacījusi, ka viņai vajag tādu nopietnu grāmatu.

Daudz lasot, interese par filozofiju tikai auga, un meitene sāka apmeklēt Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Jauno filosofu universitāti. “Ar pārliecību ir jāiet tajā virzienā, kas liekas saistošs un patīkams.” Iedziļinoties filozofijas tēmās, Kitija saprata, ka tās viņu ļoti saista, un radās vēlme veidot karjeru filozofijas nozarē. Tomēr šī izvēle nav bijusi viennozīmīga, jo ļoti patikusi arī māksla, bet to studēt atturējis pārliecības trūkums, vai ar mākslu nākotnē izdotos nopelnīt iztiku.

Rakstīšana

Šobrīd Kitija studē filozofiju doktorantūrā, bet bakalaura studiju sākumā viss šķitis līdzīgs jau skolā apgūtajam. Pasniedzēji stāstīja par filozofijas vēsturi, lika daudz lasīt, apjomīgi rakstīt – pārspriedumus, referātus. “Ja nav labi attīstīta iemaņa rakstīt, tas ir ļoti sarežģīts process. Visam kursam bieži bija apjukums – ko, kā, kāpēc rakstīt. Pārdzīvojām par to kopā.” Viņa secina, ka kopējā neizpratne veicināja kolektīva saliedēšanos.

Klusums

Par visspilgtākajiem studiju procesa mirkļiem Kitija nešaubīgi teic, ka tie ir semināri. Pasniedzēji uzdod jautājumus, piemēram, ko Platons domā par jēdzienu “taisnīgums” – un auditorijā ir klusums. “Neviens nezina, ko pasniedzējs vēlas dzirdēt, skaidrs, ka mēs arī nevaram zināt visu un nolasīt, ko pasniedzējs pie sevis domā.” Kitija skaidro, ka klusums iestājas tāpēc, ka pastāv fundamentāla atšķirība starp filozofēšanu pie vīna glāzes ar draugiem un akadēmisko filozofiju. Otrajā gadījumā ir jāmeklē argumenti, atsaucoties uz kādu domātāju, uz tā domātāja teoriju, vēsturisku konceptu.

Visu rakstu lasiet 16.decembra “Zemgales Ziņās”

Teksts: Liene Krūmiņa

Foto: no personīgā albuma

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ZZ.lv komanda.