Katru gadu Latvijā teju 15% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem cieš no depresijas vai tās simptomiem

Katru gadu Latvijā 14,6% jeb 270 205 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem cieš no depresijas vai depresijas simptomiem, teikts Centrāleiropas, Austrumeiropas un Baltijas valstu “Depresijas novērtējuma kartē”.

“Depresijas novērtējuma karte” izstrādāta, lai pievērstu uzmanību depresijas aprūpei Centrāleiropas, Austrumeiropas un Baltijas reģionā, aicinot ieinteresētās puses par savu prioritāti noteikt pacientu aprūpi un piekļuvi kvalitatīvai depresijas ārstēšanas sistēmai.

Tajā secināts, ka 2019.gadā Latvijā no pašnāvības vai tīša paškaitējuma gāja bojā 18,1 cilvēks uz 100 000 iedzīvotājiem. Aplēses liecina, ka depresija, iespējams, ir veicinājusi līdz pat 80% šo nāves gadījumu.

Tāpat kartē secināts, ka 2019.gadā Latvijā bija 15,88 psihiatru uz 100 000 iedzīvotājiem.

Latvija joprojām ir starp Eiropas Savienības (ES) valstīm ar augstākajiem pašnāvību rādītājiem. Piemēram, 2019.gadā pēc “Eurostat” datiem Latvija ieņem sesto sliktāko pozīciju Eiropas Savienībā pašnāvību statistikā.

Savukārt 2018.gadā kopējie veselības aprūpes izdevumi Latvijā uz vienu iedzīvotāju bija 936,2 eiro, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES valstu vidū.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) lēš, ka ES depresija skar vairāk nekā 40 miljonus cilvēku, kas ir 4,3% eiropiešu. Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas psiholoģisko ietekmi, tikai pirmajā pandēmijas gadā vien pasaulē trauksmes un depresijas izplatība palielinājās par 25%, taču, iespējams, šis rādītājs pašlaik ir lielāks.

Centrāleiropā, Austrumeiropā un Baltijā no depresijas cieš vairāk nekā 2,4 miljoni cilvēku. Eksperti norāda, ka kaut gan šis rādītājs ir augsts, par depresiju tiek ziņots ļoti maz, jo psihiskās veselības problēmas aizvien tiek asociētas ar negatīvu stigmu, un, saskaņā ar vietējiem datiem, lielākā daļa depresijas gadījumu joprojām netiek ārstēti.

PVO valdes loceklis Jozefs Šuvada šodien “Globsec 2022” forumā Bratislavā pavēstīja, ka visā pasaulē 3,8% iedzīvotāju cieš no depresijas, tostarp 5% pieaugušo un vēl vairāk cilvēku, kas vecāki par 60 gadiem. Viņš atzina, ka pēdējā laiki spēki tika veltīti Covid-19 pandēmijas apkarošanai, taču jākoncentrējas uz cīņu ar depresiju.

Līdz ar to starptautiskie valdību, veselības aprūpes nozares un pacientu organizāciju pārstāvji norāda uz nepieciešamību uzlabot depresijas aprūpi Centrālās un Austrumeiropas valstīs.

“Seesame” “Depresijas novērtējuma kartes” projekta reģionālā koordinatore Anna Mičalkova, apkopojot galvenos pētījuma rezultātus, sacīja, ka, neraugoties uz acīmredzamo nepieciešamību uzlabot garīgās veselības aprūpi, vairums Centrālās, Austrumeiropas un Baltijas valstu atpaliek no ES vidējā ieguldījumu apjoma. Viņasprāt, nepieciešams palielināt arī profesionālās spējas, kā arī aprūpes sniegšanas iespējas cilvēkiem, kas visvairāk pakļauti depresijas riskam.

Integrēta aprūpe ir uz pacientu vērsta sistēma, kas sniedz atbalstu cilvēkam ar depresiju mūža garumā un nodrošina ārstēšanas un aprūpes nepārtrauktību visā veselības aprūpes sistēmā. Tai ir būtiska loma, sniedzot atbilstošu atbalstu un ārstēšanu. Psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu integrēšana plašākos veselības un sociālās aprūpes pakalpojumos var uzlabot aprūpes vispusību, kā arī samazināt kopējo slogu sabiedrībā, skaidroja Mičalkova.

Slovēnijas pacientu organizācijas “OZARA” vadītājs Bogdans Dobniks uzsvēra, ka pieprasa politikas veidotājiem uzlabot integrētas aprūpes sistēmas, datu vākšanu un izmantošanu, kā arī pacientu un tehnoloģiju iesaistīšanu aprūpē.

Slovākijas Veselības ministrijas valsts sekretārs Roberts Babea pauda, ka, ņemot vērā to, ka Slovākija šogad pārņem Višegrādas četrinieka grupas rotējošo prezidentūru, garīgās veselības aprūpe varētu kļūt par prioritāti valstī, iedvesmojot sadarboties un uzlabojot veselības aprūpes sistēmas visā reģionā un kaimiņvalstīs.

Desmit ekspertu un pētnieku komandas no Centrāleiropas, Austrumeiropas un Baltijas valstīm analizēja depresijas aprūpes stāvokli savās valstīs, iepazīstinot “Globsec Forum 2022” dalībniekus ar galvenajiem pētījumu rezultātiem, kas apkopoti “Depresijas novērtējuma kartes” ziņojumos.

Šie desmit valstu ziņojumi par depresijas rādītājiem ir daļa no plašākas atsevišķu depresijas rādītāju sērijas, kurā novērtēti galvenie valsts veselības aprūpes politikas virzieni un pakalpojumi, kas tiek sniegti cilvēkiem, kuri cieš no depresijas Beļģijā, Francijā, Itālijā un Rumānijā.

Foto: pixabay.com