Lielvircava atkal ceļas ar Klopmanu vārdu

Ar barona Georga Pētera fon Klopmana saviļņojuma asarām, ar sirsnīgiem aplausiem pēc mākslas zinātnieka un Rundāles pils atjaunotāja Imanta Lancmaņa un jaunās muzeja direktores Lauras Lūses, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidenta Ojāra Spārīša, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja Jura Dambja, Jelgavas novada domes priekšsēdētāja Madara Lasmaņa un vairāku citu prominenču runām sestdien Jelgavas novada Platones pagastā tika atklāta Lielvircavas muižas kungu nama interjera ekspozīcija. Tā lielākoties ir Klopmanu dzimtas dāvinājums un deponējums Jelgavas novada pašvaldībai, kam šis muižas kungu nams pieder. Daudz pateicības vārdu tika veltīts Rundāles pils speciālistu – kungu nama interjera restaurētāju – komandai, kā arī Jelgavas novada pašvaldībai, kuras darbiniece tūrisma nozarē Zanda Zariņa pirms deviņiem gadiem uzņēmās rūpi par Lielvircavas muižas kungu namu.
No vēstures dokumentiem zināms, ka Lielvircavas muižas kungu māju no 1803. līdz 1808. gadam cēla tās īpašnieks Dionīsijs fon Klopmans. Klopmanu dzimtas saimniekošanas laikā, kas sākās 1509. gadā un ilga četrsimt gadu, būvēta arī Lielvircavas baznīca (1595. g.), kas ir senākā ēka Jelgavas novadā. 1826. gadā muižu no Dionīsija fon Klopmana nopirka Dītrihs fon Grothuss. Dažus gadus vēlāk viņš to atdāvināja meitai Adelheidei, kura apprecējās ar baronu Vilhelmu fon Hānu. 19. gadsimta vidū Hāni kungu māju pārbūvēja klasicisma stilā, kāda tā ir redzama tagad. Pēc Latvijas valsts nodibināšanas un agrārās reformas Lielvircavas muižu sadalīja jaunsaimniecībās, bet kungu māju nodeva pagasta pašvaldībai, kura tajā iekārtoja sarīkojumu telpas un pagasta četrklasīgo pamatskolu. Skolas telpas muižas kungu namā atradās līdz 1989. gadam.