Marutas Prankas pusceļa dziesmu skandējot

Pagājuši trīspadsmit gadi, kopš “Zemgales Ziņu” komandā nav Marutas Prankas-Jankovskas. Žurnāliste, jo īpaši sociālās palīdzības jomā. Arī dzejniece, vārda māksliniece. Ar saviem rakstiem un sevišķi esejām laikraksta kultūras lapās rubrikā “Pretskats” Maruta spēja rosināt pārdomas lasītājiem vairākus gadus. Līdz pat savai aiziešanai mūžībā 49 gadu vecumā. Dzīves pusceļš. “Pusceļa dziesma” arī saucas viņas dzejoļu triptiha “Sabats saksofonam” viena no trim daļām jeb atsevišķajām mazajām grāmatiņām, kuru atvēršanas svētki tika sarīkoti Jelgavas muzejā.
Bieži vien tie, kuri strādā laikrakstos, mērķē arī augstāk – uz grāmatām, kaut ko paliekošāku nekā ikdienas steigā sarakstītais. Arī Marutai bija tāds mērķis. Marutas meita Amanda Siliņa atceras, ka vēl 14. februārī mamma sazinājās ar Jelgavas tipogrāfiju, lai runātu par savu pirmo grāmatu. Bija jau gatavs makets, izdevumu tāme. Jelgavniece Ivanda Spulle bija sagatavojusi ilustrācijas grāmatu vāku noformējumiem. Tomēr sarunas pārtrūka, jo 10. martā autore aizgāja. Pirms tam Maruta Amandai uzrakstīja vēstuli: “Darba, meitiņ, Tev pilnas rokas…” Pirmkārt meitai uzdotie darbi attiecās uz dzejas krājumu – kur kas jau ir izdarīts, sarunāts, kur un kā meitai ir vēl jānokārto. Marutas vēstulē ir aicinājums izdot arī pretskatu grāmatiņu. “Tā jāsavada datorā. Varbūt vasarā pa druskai būs laika. Varbūt vēl kādas Tavas meitenes var palīdzēt? Kad tas izdarīts, tad divi ceļi – viens – ej pie… (nosaukts kāds priekšnieks pašvaldībā). Esmu ar viņu par to runājusi. Otrs – pie Maijas, Mārtiņa, Ligitas, un izdod “Diena”.