Abonē e-avīzi "Zemgales Ziņas"!
Abonēt

NOVADU AKTUALITĀTES: Jelgavā atzīmē pilsētas svētkus

No 24. līdz 26. maijam Jelgavā notiks pilsētas 759. dzimšanas dienas svinības.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Viena no zīmīgākajām svētku nedēļas tradīcijām, kas apliecina piederību pilsētai, ir svētku gājiens. Tas notiks piektdien, 24. maijā, pulksten 18, informē pašvaldība. Tradicionāli gājienā iesaistās un radoši sevi rāda uzņēmumi, iestādes, apvienības un biedrības, kā arī iedzīvotāji, apvienojoties draugu un radu pulkā.

Pēc gājiena svētku koncertprogramma jelgavniekus sagaidīs Hercoga Jēkaba laukumā, kur uzstāsies grupas “Baritoni”, “Astro’n’out”, “Sudden Lights” un “Dagamba” Sestdien, 25. maijā, svētku pasākumi sāksies jau rīta pusē – Krišjāņa Barona ielā un skvērā aiz Jelgavas kultūras nama notiks gadatirgus, Hercoga Jēkaba laukumā – tūrisma gadatirgus un mākslinieku skvērs, bet Lielo ielu pretim laukumam ierībinās svētku deju kolektīvu koncerts. Līdz pat vēlam vakaram Hercoga Jēkaba laukumā būs koru sadziedāšanās, uzstāsies Ivo Fomins, “Apvedceļš” un Atis Auzāns ar “Slaveno Jersikas orķestri”.

Brīvdabas koncertzālē “Mītava” ar koncertu tiks atzīmēta tautas deju ansambļa “Lielupe” 65 gadu jubileja un, sakot paldies cilvēkiem, bez kuriem pilsēta pavisam noteikti būtu citāda, svinīgi tiks pasniegti arī Jelgavas pilsētas augstākie apbalvojumi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Sestdien gan Pasta salā, gan citviet pilsētā paredzētas sportiskas aktivitātes.

Dažādas aktivitātes pilsētā notiks arī svētdien, 26. maijā, kad Ādolfa Alunāna muzejs aicinās uz teātra iestudējumu, savukārt brīvdabas koncertzāle “Mītava” – uz deju kolektīvu koncertiem. Par pieturvietu ar radošajām darbnīcām, ekskursiju un tirdziņu svētdien kļūs arī BJMK rokskola. Bet Zemgales Olimpiskajā centrā ikviens aicināts uz “Violas” futbola svētkiem.

LBTU Konvents par rektori ievēl Irinu Arhipovu

Spraigā vēlēšanu sacensībā par LBTU rektori uz nākamajiem pieciem gadiem vakar ievēlēta līdzšinējā augstskolas zinātņu prorektore profesore Irina Arhipova. Par viņu nobalsoja 104 no 200 LBTU augstākās lēmējinstitūcijas Konventa locekļiem (pret bija 75). Savukārt par rektora amata kandidāti profesori Andru Zvirbuli otrajā kārtā nobalsoja 66.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pirmajā kārtā neievēl

Vēlēšanas norisinājās trīs kārtās. Pirmajās divās tika balsots par abām kandidātēm, bet neviena absolūto vairākumu (101 balss) neguva. Savukārt trešajā kārtā tika balsots tikai par vienu – otrajā kārtā lielāko balsu skaitu saņēmušo I. Arhipovu.

Konventa sēdes sākumā mandātu komisijas priekšsēdētāja asociētā profesore Nataļja Vronska ziņoja, ka no 200 ievēlētajiem Konventa locekļiem ir ieradušies 149. Bet 36 Konventa locekļi bija pilnvarojuši savā vietā piedalīties citas personas. Tādējādi kopējais rektora vēlēšanās balsojošo skaits bija 185. Saskaņā ar Konventa nolikumu tā lēmumi ir pilntiesīgi, ja sēdē piedalās vairāk nekā puse no Konventa sastāva. Lēmums ir pieņemts, ja par to balso vairāk nekā puse no klātesošajiem Konventa locekļiem. Zināms, ka 140 Konventa locekļi pārstāv akadēmisko personālu, 40 – studentus, bet 20 – vispārējo personālu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kad jau bija sākusies balsošanas pirmā kārta, Konventa priekšsēdētājs profesors Kaspars Vārtukapteinis “Ziņām” teica, ka Konventa locekļu aktivitāti un pienākuma apziņu vērtē kā augstu. Viņaprāt, 185 Konventa locekļu (no 200) klātesamība rektora vēlēšanās ir augsts līdzdalības procents.

Reputācijas riskus nesaskata

Tūlīt pēc apsveikumu saņemšanas I. Arhipova “Ziņām” sacīja, ka jau rīt viņai jādodas uz Izglītības un zinātnes ministriju, kur visu četru valstī esošo zinātnes universitāšu pārstāvjiem būs darba tikšanās. Atbildot uz jautājumu par reputācijas riskiem, kas saistās ar to, ka jaunievēlētās rektores brālis Vladimirs Šalajevs ir gan smagā noziegumā apsūdzēts, gan nesen arī pieņemts darbā LBTU zinātnieks, I. Arhipova norādīja, ka ar V. Šalajeva veikumu ir iespējams iepazīties augstskolas mājaslapā un ka lēmums par viņa pieņemšanu darbā ir bijis kolektīvs un izsvērts. Rektores darba pienākumus I. Arhipova sāks pildīt 1. jūlijā, kad beigsies iepriekšējās rektores Irinas Pilveres pilnvaru laiks.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Konventa sēdes dalībnieks profesors Vitālijs Osadčuks “Ziņām” sacīja, ka vēlēšanu rezultātu vērtē kā cerīgu. Viņš I. Arhipovu atceras kā labu Informācijas tehnoloģiju fakultātes dekāni. Savukārt profesore Baiba Rivža atzina, ka rezultāts ir labs jau tāpēc vien, ka priekšvēlēšanu sacensība bija interesanta un rektore ir ievēlēta. Profesore Inguna Leibus sprieda, ka, viņasprāt, vēlēšanu rezultātu izšķīra tas, ka I. Arhipova ir zinātņu prorektore un LBTU ir svarīgi attīstīt zinātnes virzienu. “Strādāsim un cerēsim uz to labāko!” tā profesors Kaspars Kovaļenko. Savukārt rektora amata kandidāte profesore Andra Zvirbule “Ziņām” sacīja, ka viņai ir labi padarīta darba gandarījuma sajūta.

“ZAZA Timber” veiksmīgs gads

rīs Jelgavas novada uzņēmumi, kas strādā ar “ZAZA Timber” zīmolu un veic līmētā koka konstrukciju projektēšanu, ražošanu un būvniecību, 2023. gadā dubultoja apgrozījumu un uzlaboja peļņas rādītājus, informē “ZAZA Timber” korporatīvās komunikācijas un zīmola vadītājs Āris Dreimanis.

Uzņēmumi darbojas gan kā individuāli pakalpojumu sniedzēji, gan kā “vienas pieturas aģentūra” klientiem, kam nepieciešami vairāki pakalpojumi būvniecības ciklā – projektēšana un ražošana, ražošana un būvniecība vai visi trīs pakalpojumi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Visu trīs uzņēmumu kopējais apgrozījums dubultojās, 2023. gadā sasniedzot 12,59 miljonus eiro, 2022. gadā – 6,33 miljoni eiro. Uzņēmumu kopējā neto peļņa sasniedza 1,49 miljonus eiro, iepretim 189 945 eiro zaudējumiem 2022. gadā.

“ZAZA Timber” ražošanas, projektēšanas un būvniecības uzņēmumu valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns saka: “Koka būves pasaulē piedzīvo renesansi – projektēšanas zinātne, ražošanas un būvniecības tehnoloģijas mūsdienās ļauj no koka būvēt lielas, drošas un skaistas celtnes. Šajā segmentā redzu vēl tālākas iespējas arī “ZAZA Timber” uzņēmumu izaugsmei. Vienlaikus jāatzīmē, ka, būdams atjaunojamais resurss, koks ir plaši pieejams, tāpēc konkurence mūsu segmentā ir pamatīga, stāvēt uz vietas nozīmē zaudēt. Lai sekmīgi attīstītos, nepieciešams modernizēties, uzlabot darbības procesus, zināšanu bāzi un piesaistīt profesionālus un kvalificētus darbiniekus. Pagājušajā gadā mēs veicām lielas investīcijas ražošanā, šogad fokuss ir uz darbiniekiem un efektīviem procesiem.”

2023. gadā tika īstenots nozīmīgs investīciju projekts “ZAZA Timber” rūpnīcā Jelgavas novadā, kur izgatavo līdz pat 32 metrus garas līmēta koka konstrukcijas, – uzbūvētas jaunas ražošanas telpas vairāk nekā 2000 kvadrātmetru platībā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

UZZIŅAI

*Līmētā koka būvkonstrukciju ražotāja “ZAZA Timber Production SIA” apgrozījums 2023. gadā bija 5,61 miljoni eiro – par 64% vairāk nekā gadu iepriekš (3,42 miljoni).

*Projektēšanas uzņēmuma “ZAZA Timber Engineering SIA” apgrozījums 2023. gadā bija 318 tūkstoši eiro – par 75% vairāk nekā gadu iepriekš (181 229 eiro).

*“ZAZA Timber Construction SIA”, kas specializējas koka konstrukciju būvniecībā, 2023. gadā strādāja ar 6,64 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas bija par 3,9 miljoniem eiro vairāk nekā 2022. gadā (2,73 miljoni eiro).

Dobeles novadā aicina fotografēties rapšos

Lai pievērstu uzmanību rapšu lomai Latvijas lauksaimniecībā, biedrība “Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi” Latvijā izveidojusi fotolaukumus rapšu laukos un aicina iedzīvotājus fotografēties tajos. Kopumā Latvijā izveidoti astoņi fotolaukumi, tajā skaitā arī Dobeles novadā, zemnieku saimniecībā “Lazdiņi”. Biedrība aicina dalīties sociālajos tīklos ar foto, izmantojot tēmturi #LaukiZied.

Rapšu audzēšanā Latvijā aktīvi aizsākās 2000. gadu sākumā. Kopš tā laika rapšu sējplatības Latvijā pieaugušas no 6,7 tūkstošiem līdz 151,2 tūkstošiem hektāru 2023. gadā jeb gandrīz 23 reizes, ziņo biedrība. Latvija ir starp lielākajām rapšu eksportētājvalstīm, 2022. gadā ar eksportētiem 342 tūkstošiem tonnu ieņemot 10. vietu pasaulē.


Fotografēšanās vietas izveidotas:
• z/s “Robežnieki” Salacgrīvas novadā, Svētciemā;
• SIA “Agraris” Augšdaugavas novadā, Višķu pagastā;
• z/s “Ģēģeri” Aizkraukles novadā, Neretas pagastā;
• z/s “Lazdiņi” Dobeles novadā, Krimūnu pagastā;
• z/s “Vīkseles” Tukuma novadā, Slampes pagastā;
• SIA “Amatas” Talsu novadā, Balgales pagastā;
• z/s “Katlauki” Talsu novadā, Abavas pagastā;
• SIA “Balticagrar” Dienvidkurzemes novadā, Tadaiķu pagastā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts ”Novadu aktualitātes”. Par publikāciju saturu atbild “Zemgales Ziņas”. #SIF_MAF2024

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ZZ.lv komanda.