“Palīdzības pakās nekad neesmu atradis tārpus”

Pie kabineta durvīm sociālās mājas Jelgavā, Stacijas ielā 13, pagrabstāvā, kur izsniedz palīdzības pakas, rindā gaida seši cilvēki. Četri sēž krēslu rindā, kas agrāk varētu būt kalpojusi kādā kinoteātrī. Divi stāv kājās. Viens no kājās stāvētājiem ir apaļīgu seju, vecumā ap trīsdesmit, viegli ģērbies, vasaras sandalēm kājās. “Ziņām” viņš paskaidro, ka dzīvo tepat sociālajā mājā, taču tālāka saruna nevedas. Arī otrs kājās stāvētājs ir līdzīgā vecumā, kalsns, asiem sejas vaibstiem un mazliet nervozu uzvedību. Neviena nejautāts, viņš teic, ka šurp atnācis pirmo reizi un ka pazīstami cilvēki runājot, ka pārtikas pakas ir bojātas ar tārpiem. Tad pensionārs Leonīds (vārds mainīts), kuram ir 66 gadi un ar kuru izdevās parunāties vairāk, jaunpienācējam nomierinoši paskaidroja, ka divu gadu laikā, kopš saņem pakas, produktu kvalitāte esot nevainojama. Tārpus palīdzības pakās viņš nekad neesot redzējis. Pavadot laiku rindā, Leonīds lasa grāmatu.

Piepeši koridorā ienāk palīdzības paku dalītāja biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” Jelgavas nodaļas vadītāja Ingrīda Grīnberga. Viņa paziņo, ka auto ar pakām ir atbraucis un vajadzīgs tās izkraut un novietot telpā, uz kuras durvīm rakstīts “Atbalsta sniegšanas vieta”. “Izkraušana ir par samaksu?” jautā minētais jaunpienācējs. Atbilde ir “Nē!”. Tūlīt gan atrodas kāds sociālās mājas iemītnieks, kas ir gatavs palīdzēt, un pēc minūtēm desmit paku izsniegšana sākas.

Pensija zem 300 eiro
Pensionārs Leonīds, jautāts, kā kļuvis par palīdzības paku saņēmēju, paskaidro, ka viņa pensija ir tikai 267 eiro, tādēļ arī viņam piešķirts trūcīgās personas statuss. No pulksten 18 vakarā līdz sešiem rītā vīrs atrodas nakts pa­tversmē. Tur arī tiek dotas vakariņas. Uz zupas virtuvēm, kādas pilsētā nodrošina baznīcas, viņš neiet. Trūkumcietējs apmeklē bibliotēku, kur siltumā pie grāmatām un datora var pavadīt laiku. Vīrs stāsta, ka tuvākajās dienās (tiek nosaukts konkrēts datums) viņam tiks piešķirts dzīvoklis sociālajā mājā. Tas viņu iepriecina. Leonīds domā, ka dzīvoklī vajadzētu būt vienai istabai ar sanitāro mezglu un plīti. Mēbeles jāpērk pašam. Uz jautājumu, kur svinēs Ziemassvētkus, viņš atbild īsi: “Nezinu.” Domājams, ka tas būs mājās. Ne vairs patversmē. Tas Leonīdam ir svarīgāk nekā izmaiņas palīdzības paku saņemšanas kārtībā, kas gan neattiecas uz cilvēkiem ar trūcīgās personas statusu, kāds ir viņš pats.

Mazturīga, nevis trūcīga
Pensionāre Olga (vārds mainīts), kas varētu būt līdzīgā vecumā kā Leo­nīds, uz atbalsta paku saņemšanas vietu sociālajā mājā Stacijas ielā 13 ir atnākusi savlaicīgi un rindā ieņēmusi otro vietu. Olga visu mūžu ir strādājusi, tomēr viņas pensijas apmērs atbilst valstī noteiktajam, kad personai tiek piešķirts mazturīgās (nevis trūcīgās) personas statuss. “Es dzīvoju viena. Tuvinieki ir prom ārzemēs – Rietumos.” Tur tuviniekiem ienākumi ir lielāki, taču palīdzību no viņiem Olga saņem reti. “Pašiem grūti klājas,” teic pensionāre. Ar palīdzību, ko sniedz pašvaldība, viņa ir apmierināta, atzīstot, ka tā ir būtiska elektrības rēķina apmaksā, kā arī kurināmā iegādei. Olga dzīvo personīgajā mājā, kur apkures sezonai ir vajadzīgas divas tonnas ogļu. Tāds daudzums kurināmā maksātu 800 eiro, viņai kā mazturīgajai šo summu samaksā pašvaldība. Par pārtikas pakām Olga neuztraucas, taču labprāt saņem arī tās. “Dažreiz tur ir konservi, ko es atdodu kaimiņiem. Pārsvarā tomēr produkti man noder,” teic jelgavniece. Uz jautājumu, vai Jelgavā ir satikti cilvēki, kas tiešām ir neēduši un aukstumā, Olga atbild, ka tādu ir daudz. Viņa novērojusi, ka lielākoties tie ir vīrieši, dažkārt arī sievietes, kas slimo ar alkoholismu. Slimības nomākti, viņi nespēj saprātīgi izlietot atbalstu, lai kas to arī sniegtu. Par Ziemassvētku svinēšanu Olga teic, ka visdrīzāk būs viena pati mājās tumsiņā, jo taupīs elektrību.

Psiholoģiski grūts darbs
Sarkanā Krusta Jelgavas nodaļas vadītāja Ingrīda Grīnberga atzīst, ka palīdzības paku dalīšana ir psiholoģiski grūts darbs. Ar saviem palīgiem viņa to Jelgavā veic četras dienas nedēļā. Šo darbu sākusi 2008. gadā, kad radošo domu un darba centrs “Svētelis” iekļāvās Latvijas Samariešu apvienības vadītajā palīdzības programmā “Paēdušai Latvijai!”. Pirms gadiem piecpadsmit I. Grīnbergu uzrunājis Sarkanā Krusta Jelgavas nodaļas agrākais vadītājs Jānis Vērzemnieks, un viņa sadarbībai piekritusi. Tolaik palīdzības paku dalīšanu no samariešiem pārņēmis Sarkanais Krusts. I. Grīnberga uzteic uzņēmēju Ivaru Birģeli, kurš divdesmit gadus atļāvis sev piederošajā divstāvu mājā (agrākajās cukurfabrikas kopmītnēs) Pārlielupē, Pļavu ielā 2, darboties “Svētelim”, kā arī izveidot palīdzības paku saņemšanas punktu. Turklāt par savu īpašumu I. Birģelis nekad nav prasījis īres maksu. Tagad Jelgavā ir divas vietas, kur cilvēki ar atbilstošu statusu no Sarkanā Krusta var saņemt palīdzības pakas, – pašvaldībai piederošais nams Stacijas ielā 13 un ēka Pļavu ielā 2.

— Gaitis Grūtups

Pārtikas pakas novados novērtē

“Latvijas Avīze” novados skaidroja, kā sociālie darbinieki un paši maznodrošinātie ļaudis uztver pārtikas atbalsta paku izsniegšanu.

Dienvidkurzemes novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītājas pienākumu izpildītāja Oksana Strēle vērtē, ka maznodrošinātajiem pārtikas pakas ir liels atbalsts. No 33 tūkstošiem novada iedzīvotāju tādu ir 339, starp viņiem 234 pensionāri, 42 bērni, 33 strādājošie un 30 invalīdi. Trūcīgo statuss novadā ir 1235 cilvēkiem.

“Mūsu novērojumi liecina, ka maznodrošinātajiem šīs pakas ir ļoti vajadzīgas. Lauku reģionos dzīve nav viegla. Daudz ir pensionāru, kas visu mūžu strādājuši, bet saņem mazas pensijas. Domājam, kā šo cilvēku grupu atbalstīt, bet visu atstāt uz pašvaldību pleciem ir liels slogs. Lai nākamgad mūsu maznodrošinātie saņemtu pakas kā līdz šim, vajadzētu ap 100 000 eiro,” rēķina O. Strēle. Viņa vērtē, ka ienākumu slieksnis starp trūcīgo un maznodrošināto nav tik liels.

Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta sociālā darbiniece Mairīte Alfuse situāciju raksturo šādi: “Cenas mūsu pagasta divos veikalos augstākas nekā pilsētā. Kur tad mani tantuki var aizbraukt? Šis nav īstais brīdis, kad atteikties no pakām maznodrošinātajiem. Neslēpšu, ka arī ieradumam liels spēks. Visvairāk sāp par pensionāriem, kuri visu mūžu godprātīgi strādājuši un nu saņem ap 400 eiro pensiju, dzīvo daudzdzīvokļu mājās un ziemā par apkuri tērē līdz pat pusei no pensijas. Liela daļa šo cilvēku strādājuši Cīravas putnu fermā – pēdējais tās īpašnieks ar nodokļiem izdarījās tā, ka darbiniekiem pensijas nekrājās,” stāsta M. Alfuse.

Kamēr Cīravas pagastmājā notiek saruna, atveras durvis un ienāk viena no bijušajām putnu fermas strādniecēm, 81 gadu vecā Vaira Kļava. Dzīvojot viena privatizētā dzīvoklī daudzdzīvokļu mājā. Pensija 400 eiro, bet apkure dārga: janvārī par to samaksājusi 200 eiro. Daudz naudas aizejot zālēm un dakteriem, un maz kas paliekot pāri. “Cenas veikalos visu laiku ceļas. Pārdevējas stāsta, ka nespējot cenu zīmes mainīt: tās ceļoties gandrīz ar katru preču vedumu,” stāsta pensionāre.

“Mēnesī maznodrošinātajiem izdalu ap 50 paku, lielāko daļu pensionārēm vecumā virs 70 gadiem, otra lielākā daļa aiziet daudzbērnu ģimenēm, kam arī nav viegli. Pie mums šīs pakas sasniedz mērķi vistiešākā veidā. Ir cilvēki, kas cep garšīgu maizi no tiem miltiem un auzu pārslām, kas pakās. Ne visi cilvēki var atrast darbu, daudzi braukā uz pilsētām strādāt. Negribu nosodīt tos jaunos cilvēkus, kuri netiek uz zaļa zara, jo ne visiem no dabas tas ir dots. Pažēloju arī liderīgos, pēdējam dzērājam uzticos, reizēm arī viļos. Bet dzīve ir tāda, ka ne vienmēr var zināt, kur katru tā novedīs. Un, ja paskatās atpakaļ, tad nekāda saulainā bērnība šiem liderīgajiem arī nav bijusi,” teic M. Alfuse.

Ziema būšot smaga
Liepājā ir 1117 maznodrošinātas ģimenes (1327 cilvēki), kam šīs pakas ir liels atspaids, stāsta Liepājas valstspilsētas pašvaldības Sociālā dienesta vecākā sociālā darbiniece Gita Kirste-Putniņa. Pagaidām gan satraukuma neesot – emocijas un pārdzīvojumus dienests sagaidīšot pēc Jaungada, kad arī lemšot, ko darīt.

“Būs ļoti smagi, sevišķi ziemas periods un marts, kad palielinās arī maznodrošināto skaits, bet samazinās darba iespējas, tostarp bērniem, kas rudenī atrod iespējas piestrādāt. Tie nebūs alkoholiķi vai slimnieki, kuri pirmie cietīs, – pirmos sitienus uzņems pensionāri, bērni un invalīdi. To zinu, jo Dienvidkurzemes novadā pazīstu visus paku saņēmējus, Liepājā – gandrīz visus. Un zinu arī skaitļus. Latvijā no maznodrošinātām personām ap 80% ir pensionāri un bērni, Dienvidkurzemes novadā un Liepājā – pat 84%,” saka biedrības “Latvijas pirmās palīdzības vienība” valdes priekšsēdētāja Inita Bišofa, kura nodarbojas ar paku izsniegšanu un piegādi.

“Raudāt gribas par formālismu”
Krāslavas novada Dagdas biedrības “Dagdas invalīdu brālība NEMA” vadītāja Mārīte Zariņa aicina pašvaldības būt iejūtīgākām, sevišķi Latgalē, kur jau tā neklājoties viegli. “Dagdā, pēc maniem novērojumiem, apmēram puse paciņu saņēmēju ir mazturīgie. Kas ar viņiem būs nākamajā gadā? Pēc būtības liela daļa maznodrošināto ir trūcīgi, tikai šo statusu no pašvaldības grūti dabūt: te zemītes par daudz, te traktors sētmalā, te automobilis. Tās ir lietas, bez kurām šajā Latvijas galā grūti iztikt. Kaut kā jocīgi, ka tāpēc nevar dabūt trūcīgā statusu. Vienai ģimenei šo statusu atņēma, jo bija paņēmuši kredītu, lai salabotu savu veco automobili, citai – ka septiņu bērnu māte nebaltai dienai bankā bija uzkrājusi 200 eiro, vēl citai – ka krustmāte pirmklasniekam uz skolas sākumu bija pārskaitījusi 100 eiro. Nu raudāt gribas par šādu formālismu. Bet dzērājs dzer, nestrādā un nedzīvo sliktāk, jo pakas saņem. Būs tikai sliktāk – to es redzu, pēdējā laikā palielinās mūsu zupas virtuves apmeklētāju skaits,” noraizējusies ir M. Zariņa.

Vai tiešām cietīs badu?
Pārtikas banka “Paēdušai Latvijai” ir Latvijas Samariešu apvienības vadīta pārtikas programma. Arī tās vadītāja Agita Kraukle uzskata, ka atbalsta paku apmēra samazinājums būs ļoti liels trieciens sabiedrības vismazāk aizsargātajai daļai – maznodrošinātajiem. 

“Cilvēkiem būs jāpārdomā savi tēriņi, un, kā zināms, cilvēki visbiežāk cenšas ietaupīt uz pārtikas rēķina. Tas tiešām var novest pie situācijas, ka cilvēks dzīvo pastāvīgā bada sajūtā. Lai gan labdarības organizācijas, arī “Pārtikas banka”, centīsies palīdzēt šiem cilvēkiem, tomēr jāapzinās, ka mēs šo caurumu nevarēsim aizlāpīt,” saka A. Krauk­le.

Atbalsts paredzēts tiem, kam ir vissmagāk

Šoruden negaidīti nāca ziņa, ka ar 2025. gadu tiks liegta pārtikas, higiēnas un skolas paku saņemšana maznodrošinātajiem. Taču gada nogalē Labklājības ministrija ziņo, ka valdība vienojusies – pārtikas atbalsta sniegšana līdzšinējā apmērā ir absolūta prioritāte, kurai novirzāms papildu finansējums. Situāciju skaidro Labklājības ministrijas Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām vadošās iestādes vadītāja Aurika Stratane.

– Atgādiniet, lūdzu, kas tās par pakām un par kādu naudu, kopš kura laika tās tiek gādātas un kas saņem!
Tautas valodā – tā ir Eiropas trūcīgo paku programma, kuru 90% finansē Eiropas Sociālais fonds “Plus” un 10% – Latvijas valsts. Pirms šīs programmas bija cita – Eiropas Atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām no 2014. līdz 2020. gadam. Paku saturs, mērķu grupas un būtība bija tāda pati. Kopš 2015. gada trūcīgām personām ar konkrētu ienākumu slieksni un krīzē nonākušajiem ir iespējas saņemt atbalsta pakas. 2018. gadā ieviesām ienākumu slieksni arī maznodrošinātām personām ar tiesībām saņemt pakas, jo tad bija tādas finansiālas iespējas. Tātad kopš 2018. gada bija trīs mērķu grupas. Kopš Krievijas pilna mēroga kara sākšanas Ukrainā 2022. gadā uz pakām varēja pieteikties arī ukraiņu bēgļi – ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Latvijas iedzīvotāji. 

Šie sliekšņi šobrīd ir šādi: trūcīgās mājsaimniecības statusu var saņemt, ja ienākumi mēnesī nepārsniedz 343 eiro pirmajai vai vienīgajai personai un 240 katrai nākamajai personai, maznodrošinātai mājsaimniecībai – attiecīgi 411 un 288 eiro. No nākamā gada šis slieksnis trūcīgas mājsaimniecības statusam būs attiecīgi 377 un 264 eiro mēnesī. 

Visvairāk personu, kam tiesības saņemt pakas, bija 2022. gadā, kas atnāca ar karu, inflāciju un energoresursu cenu kāpumu. Trūcīgie tad bija 67 645, maznodrošinātie – 21 309, krīzē nonākušie – 1471. Pērn attiecīgi 63 387, 19 608 un 1226. Šogad par reāliem paku saņēmējiem mums precīzu datu pagaidām nav, lēšam, ka tie ir virs 90% no tiem, kam ir piešķirtas tiesības (izziņas par trūcīgā vai maznodrošinātā statusu). 

– Vai ir kādi pētījumi, ko cilvēki vislabprātāk lieto vai nelieto vispār? Dzirdēti arī stāsti, piemēram, ka griķi tiek izbaroti vistām vai olu pulveris izmests atkritumu kastē, jo cilvēks nezina, ko ar to darīt.
Katru gadu aptaujājam paku saņēmējus. Jā, padsmit procenti neizmanto olu un piena pulveri. Bet vienmēr ir iespēja negribētos produktus atstāt paku izdales punktos, kur tos var paņemt citi cilvēki, vai arī nodot zupas virtuvēs. Protams, viss vienmēr cilvēkiem negaršos vienādi labi, bet šajā palīdzības programmā nevajadzētu domāt līmenī “garšo vai negaršo”. Nav arī nemaz tik grūti no olu un piena pulveriem, miltiem un iebiezinātā piena izcept garšīgas pankūkas. 

Gan regula, gan citi normatīvie akti un arī mūsu pārliecība mums saka, ka produktu klāstam jābūt pēc iespējas sabalansētākam: ogļhidrāti, olbaltumvielas, tauki. Lai tas tuvinātos atzītai uzturvielu sabalansētībai. To veidojuši eksperti. Kāds varbūt gribētu tikai makaronus un sautētu gaļu vai iebiezināto pienu ar cukuru… Tā nebūs. Nebūs arī svaigu dārzeņu un gaļas – uzglabāšanas dēļ –, kā arī produktu ar mazu enerģētisko vērtību.

– Vai karš Ukrainā arī pasliktināja situāciju?
2022. gadā bija mēneši, kad Latvijā iebrauca aptuveni 30 tūkstoši Ukrainas bēgļu mēnesī. Mūsu atbalsta paku programma bija labs instruments, kā atbalstīt Ukrainas iedzīvotājus, tika piešķirti arī papildu līdzekļi. Tikām galā, un pakas saņēma visi.
— Laikraksts “Latvijas Avīze”

Rod iespēju nesamazināt pārtikas komplektu skaitu trūcīgajiem

No nākamā gada personas ar trūcīgā statusu varēs turpināt saņemt divus pārtikas preču komplektus ceturksnī, bet maznodrošinātie turpināt saņemt pārtikas pakas līdz šo statusu apliecinošas sociālā dienesta izsniegtās izziņas derīguma termiņa beigām, lēmusi valdība.

Labklājības ministrijā (LM) informē, ka valdība vienojusies, ka pārtikas atbalsts līdzšinējā apmērā vistrūcīgākajai sabiedrības daļai – Latvijas iedzīvotājiem un Ukrainas iedzīvotājiem ar trūcīgā statusu – ir absolūta prioritāte, kuras īstenošanai novirzāms papildu finansējums.

LM norāda, ka diskusijās ar dažādām institūcijām, Eiropas Komisiju un sabiedrību secināts, ka sākotnējā iecere samazināt pārtikas atbalstu līdz vienam pārtikas preču komplektam ceturksnī nebūtu atbalstāma.

Tāpēc no nākamā gada 1. janvāra vistrūcīgākās personas – ģimenes ar trūcīgas mājsaimniecības statusu un krīzes situācijā nonākušas mājsaimniecības, tostarp Latvijas iedzīvotāji un Ukrainas civiliedzīvotāji – varēs turpināt saņemt pārtikas atbalstu līdzšinējā apmērā, proti, divus pārtikas preču komplektus vienai personai ceturksnī. Tāpat tiks saglabāti citi līdzšinējie atbalsta veidi un to apmērs, tostarp higiēnas un saimniecības preču komplekti, kā arī atbalsta komplekti skolēniem un mazuļiem.

Tajā pašā laikā netika mainīta iecere no nākamā gada vairs neizsniegt pārtikas pakas cilvēkiem ar maznodrošinātā statusu. Vienlaikus panākta vienošanās par pārejas periodu, proti, maznodrošinātās mājsaimniecības, kurām šobrīd ir tiesības saņemt pārtikas pakas un pašvaldības sociālais dienests izziņu par maznodrošinātas mājsaimniecības statusu būs izsniedzis 2024. gadā, varēs turpināt tās saņemt līdz izziņas derīguma termiņa beigām. Šādas izmaiņas LM pamatojusi ar Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) programmas līdzekļu trūkumu. Izmaiņas paredzēja, ka no nākamā gada pārtikas paku atbalsta saņēmēju lokā iekļaus tikai personas ar trūcīgas mājsaimniecības statusu un krīzes situācijā nonākušās personas, tostarp Ukrainas iedzīvotājus.

LM atzīmē, ka izdevumi pārtikas atbalsta iegādei veido 87% no visiem kopējiem izdevumiem atbalsta iegādei ESF+ programmā. Tāpēc ievērojama izdevumu optimizēšana esot iespējama tikai pārtikas izdevumu daļā. Citi atbalsta veidi – higiēnas, saimniecības, pārtikas, bērnu higiēnas un mācību piederumu preces – ir ar mazu finansiālo ietekmi, tāpēc šie atbalsta veidi pārskatīti netiek.

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Zemgales Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Zemgales Ziņas”.