Pasaule mainās ātrāk nekā cilvēks

Gribu, varu, cilvēkiem vajag – šie ir trīs vaļi, uz kuriem jābalstās ikvienai labai profesijas vai amata izvēlei. Ko es vēlos darīt, kas man vairāk vai mazāk iet pie sirds? Kas man izdodas vismaz labi? Ko no pirmo divu apvienojuma pasaulei, sabiedrībai, cilvēkiem vajag tik daudz, lai es par to saņemtu algu? Šīs un vēl ļoti daudzas citas idejas, atziņas, padomus, analītisku skatu no malas, vērtīgu vielu pārdomām un dziļāku sevis iepazīšanu Jelgavā var gūt pie Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra (ZRKAC) karjeras konsultantes Līgas Dambergas. Jelgavā šīs konsultācijas ikvienam pieejamas pilnīgi bez maksas.

L. Dambergas karjeras konsultācijas līdz šim apmeklējuši dažādu paaudžu cilvēki – no aptuveni 13 gadus veciem jauniešiem līdz pat senioriem, kas pārkāpuši 60 gadu slieksni. Cilvēku uzdrīkstēšanos atnākt pie karjeras speciālista var dēvēt par lielu un drosmīgu soli, kas liecina par to, ka profesijas jautājums tiek uztverts ļoti nopietni un atbildīgi. Dažādos vecumposmos aktualitātes, protams, atšķiras – jauniešus vairāk interesē, ar ko īsti sākt, ko tālāk mācīties, kamēr pusmūža un vecāka gadagājuma cilvēki galvenokārt vēlas apsvērt karjeras maiņu, izsverot visus šāda soļa plusus un mīnusus.

Vidusskola – nākamajiem studentiem

“Ir jūtams, ka pēdējos gados jaunieši karjeras konsultācijas uztver nopietnāk un ieinteresētāk nekā iepriekš. Viņi paši arvien biežāk ļoti maz zina, ko īsti vēlas un kas viņus interesē. Iespējams, pie vainas ir informatīvā pārsātinātība un ilūziju piepildītā interneta vide, rezultātā jauniešu interešu loks ir pārāk plašs, no kā ir grūti reālistiski izvēlēties vienu vai dažas aktuālākās jomas,” stāsta L. Damberga. Daļa pamatskolas vai pat vidusskolas skolēnu ir gājuši uz skolu, darījuši, kas jādara, plūduši pa straumi, brīvo laiku pavadot viedierīcēs, un brīdī, kad pienācis profesijas vai studiju izvēles laiks, jūtas ļoti apmulsuši. Gadās situācijas, ka jaunajam cilvēkam ir bijusi kāda skaidra vēlme, izvēle, taču kāda līdzcilvēka it kā labu nodomu pausts kompliments to strauji izmaina. Tas ir normāli, jo pusaudžu un jaunības gados viedokļa maiņa, aktīvi sev visnoderīgākā ceļa meklējumi un šaubas ir ikdienišķa parādība, un tā tam arī jābūt. Tas ir meklējumu un sevis iepazīšanas laiks. Būtībā kļūdu cilvēka dzīvē nav, ir tikai iegūtā pieredze. Jaunieši pie karjeras konsultantes ierodas arī pārliecināties, vai paša jau veiktā izvēle ir personībai patiešām visatbilstošākā. Vislielākā skaidrība par profesiju un turpmāko izglītošanos ir eksaktajos priekšmetos un dabaszinātnēs talantīgajiem un ieinteresētajiem.

Nespējot izvēlēties, kurp doties mācīties, daži jaunieši pēc 9. klases bieži vienkārši turpina mācības vidusskolā, tomēr tā nav laba izvēle, ja vien nav ieceres pēc tam studēt augstskolā. Dati liecina, ka tikai nedaudz vairāk par pusi Latvijas vidusskolu absolventu vēlāk turpina mācības, iegūstot profesiju augstskolā vai citur. Pārējie nonāk darba tirgū bez jebkādas profesijas. Koledžas un tehnikumi jau sen zaudējuši padomju gados iemantoto ļoti zemo prestižu, ir tehnoloģiski un mācību saturam atbilstoši aprīkoti, piedāvājot audzēkņiem vidusskolai diezgan līdzīgā laika posmā kvalitatīvi iegūt gan profesiju, gan vidējo izglītību. Šī brīža un nākotnes darba tirgus pieprasījums pēc speciālistiem ar vidējo profesionālo izglītību ir daudz lielāks par piedāvājumu, tas pats gan sakāms arī par augstākās izglītības ieguvējiem, īpaši STEM nozarēs: zinātnē, tehnoloģijās, inženierijā un matemātikā.

Kopš šī gadsimta sākuma studējošo skaits Latvijas augstskolās samazinājies teju uz pusi. Arī mentālās veselības ziņā daudzi jaunieši jūtas diezgan slikti, to apliecina pētījumi, tāpēc karjeras un izvēles jautājumi ir aktuāli arī studējošajiem. Skaitliski jauniešu vidū joprojām populārākie ir sociālo un humanitāro zinātņu studiju virzieni, lai gan valstī jau ilgstoši ir liela šo nozaru speciālistu pārprodukcija. Joprojām pastāv arī prestižo un ne visai augsti novērtēto profesiju dalījums, jo nereti, piemēram, jaunieša personība un spējas ir piemērotas skolotāja darbam, taču nav vēlmes šo jomu studēt. Līdzīgi ir arī ar daudzām radošajām profesijām, kurās pastāv lielas šaubas par iespēju vēlāk pietiekami nopelnīt. Pretēja situācija ir informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē – pieklājīgā atalgojuma dēļ interese par to ir liela, taču jauno cilvēku koncentrēšanās spējas un pacietības mērs šos darbus veikt bieži izrādās ļoti nepietiekams. Arī par aizraujošām IT profesijas nosaukt īsti nevar – tas bieži ir monotons rutīnas darbs, ko pavada stresa klātbūtne.

Kopumā Latvijas profesiju klasifikatorā, ieskaitot vairāklīmeņu dalījumu (piemēram, vecākais grāmatvedis, grāmatvedis, jaunākais grāmatvedis), ir aptuveni 4000 profesiju, un jaunie cilvēki par šo amatu un potenciālā darāmā daudzveidību pirms karjeras konsultācijas mēdz būt visai nezinoši.

“Jauniešiem labi saprotama ir tā saucamo “soft skills” (latviskoti – starpnozaru prasmju) milzīgā nozīme, mūsdienās tās mēdz būt pat vienlīdz svarīgas profesijas diplomam. Viņi arī zina, ka mācīties būs jāturpina visu mūžu, visticamāk, apgūstot vairāk nekā vienu profesiju. Pasaule ir kļuvusi ātra, tā mainās daudz ātrāk par cilvēku,” stāsta L. Damberga. Lūk, daļa no starpnozaru prasmēm: analizēšanas, problēmrisināšanas prasmes, izteikta darba ētika, uzticamība, pozitīva attieksme, pašmotivācija, orientācija uz sadarbību, organizētība – spēja noteikt prioritātes, spēja labi strādāt pastiprinātas slodzes apstākļos, teicamas komunikācijas iemaņas, prasme pielāgoties dažādām situācijām un pašpārliecinātība.

Vissvarīgākās: vēlme un prasme mācīties

Lielākā daļa, noteikti vairāk nekā puse, karjeras konsultantes L .Dambergas apmeklētāju ir 30–50 gadus veci pieaugušie, kurus interesē karjeras virziena maiņa. Ap šo vecumu cilvēki bieži izvērtē sasniegto un nereti, lai justos harmoniskāk, vēlas turpmāk darīt kaut ko viņu būtībai tuvāku un personībai atbilstošāku. Jaunībā profesija varbūt tikusi izvēlēta labākas algas, lielāka prestiža vai citu iemeslu dēļ, bet tagad šie faktori vairs nav tik būtiski. “Arī pati dzīve un darba tirgus ļoti mainās, pieprasot pavisam ko citu. Paši taču redzam, cik maz lielveikalu kasēs atlikuši kasieri,” teic L. Damberga. Procesu automatizācija un arvien jaunu tehnoloģisko izgudrojumu ieviešana dzīvē notiek ne tikai vienkāršu un monotonu darbu izpildes jomās. Mākslīgais intelekts arvien vairāk ienāk ne tikai, piemēram, grāmatvedībā un programmēšanā, bet pat tādās līdz šim ļoti klasiskās dzīvu cilvēku nodarbēs kā jurisprudence un māksla. Viens gan pagaidām ir nemainīgs – automatizēto ierīču uzraudzība, to kļūdu novēršana, remonts un uzdevumu došanas prasmes mākslīgajam intelektam vēl nav pa spēkam, tas joprojām ir cilvēku darbs. Vislabāk tādu cilvēku, kuri gatavi apgūt jauno ar interesi, azartu un jau attīstītu mācīties spēju. Prasmi mācīties, arī māku to darīt bez personiskās nepatikas par jauno un mainīgo L. Damberga viennozīmīgi dēvē par mūslaikos visnozīmīgāko. Viena profesija visai cilvēka dzīvei ir uzstādījums, kas samērā drīz vairs neeksistēs tāpat kā “vairs varu neko nemācīties” ideja.

Korekcijas darba tirgū ievieš arī cilvēku mūža ilguma pieaugums un sabiedrības novecošanās, ļoti augot pieprasījumam pēc mediķiem, sociālajiem darbiniekiem, pedagogiem, psiholoģijas speciālistiem un aprūpētājiem. Šīs profesijas tehnoloģijas pagaidām aizstāt nespēj.

“Ne vienmēr pieaugušo apmeklētāju karjeras konsultācijas rezultāts ir profesijas maiņa vai kāda jauna amata apguves uzsākšana. Notiek arī cilvēka dzīvē jau esošā darba pārvērtēšana, no jauna ieraugot tā vērtību, kas gadu gaitā mēdz piemirsties un izbalēt. Jā, daudziem no mums nav sapņu darba, taču – vai sabiedrības un interneta ilūziju spiediens uz ikviena sapņa īstenošanu nav tomēr pārāk uzstājīgs? Ir svētīgi sev ik pa laikam pajautāt, kad rodas vēlme kaut ko mainīt, kāpēc es šo virzienu reiz izvēlējos, mācījos, kāpēc daru to jau tik ilgi, ko iepriekšējā pieredze man ir iemācījusi? Atbildes var būt interesantas,” tā L. Damberga. Viņa arī piebilst, ka mūsdienās lielisks veids, kā īstenot savus sapņus, ir brīvā laika hobiji – ne vienmēr sapnim jāpārceļas uz darba vidi un darba laiku. Tomēr, ja cilvēks kādā darbā sevi ir izsmēlis, neredz, kur tajā attīstīties, ļoti garlaikojas un vairs neizjūt gandarījumu, labāk aiziet uz karjeras konsultāciju un paraudzīties uz savu situāciju arī no malas, ar pieredzējušas karjeras profesionāles acīm.

Turpinot par pieaugušajiem – L. Dambergas konsultācijas apmeklē arī no ārzemēm Latvijā atgriezušies cilvēki, kuriem vajadzīga palīdzība noorientēties Latvijas tagadējā darba tirgū, arī ļaudis, kuru veselība pasliktinājusies un vairs neatbilst viņu esošā darba prasībām. Situācijas ir tikpat daudzveidīgas, kādi esam mēs paši un cik raiba ir dzīve.

Tiesa, visus karjeras konsultāciju apmeklētājus, no agrīniem padsmitniekiem līdz pat pirmspensijas vecuma cilvēkiem, vieno atbildība un interese par savu dzīvi, tās kvalitātes uzturēšanu vai pat uzlabošanu. Savukārt vissvarīgāko savā darbā lietoto terminu L. Damberga definē šādi: “Karjera ir izglītības, darba un privātās dzīves mijiedarbība cilvēka mūžā, spējot izdarīt sev vispiemērotākās izvēles, novērtēt gūto pieredzi un izdarīt nākamās izvēles.”

FOTO NO LĪGAS DAMBERGAS PERSONĪGĀ ALBUMA

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas” #SIF_MAF2023