Abonē e-avīzi "Zemgales Ziņas"!
Abonēt
casibom giriş casibom bahsegel jojobet

Pirms 200 gadiem iznācis laikraksta “Latviešu Avīzes” pirmais numurs

“Latviešu Avīžu” izdošanas tiesības piederēja Academia Petrina un to drukāja Jelgavā, izdevniecībā “J.F.Štefenhāgens un dēls”.

Pirms 200 gadiem, 1822. gada 5. janvārī Jelgavā iznāca pirmā laikraksta latviešu valodā “Latviešu Avīzes” pirmais numurs. Atgādinot par šo Latvijas kultūras vēsturē tik nozīmīgo faktu, šodien pie Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja tika atklāta piemiņas plāksne un vides reklāma, informē Jelgavas pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldē.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Atklājot piemiņas plāksni, Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš uzsvēra, ka “Latviešu Avīžu” izdošanai bija liela nozīme latviešu ceļā uz izglītotu sabiedrību. “Informācijai un informēšanai būtiska nozīme ir bijusi visos laikos. Tā tas ir bijis pirms 200 gadiem un tas tā ir arī tagad,” sacīja priekšsēdētājs.

Laikraksta “Latviešu Avīzes” priekšteči bija izdevumi vācu un krievu valodā, un tā izdošanu var uzskatīt par mediju pirmsākumu Latvijas teritorijā. “Latviešu Avīzēm” (1822 – 1915) bijis visgarākais mūžs Latvijas preses vēsturē – 93 gadi. Jāuzsver, ka tas ir arī pirmais periodiskais izdevums nacionālajā valodā Baltijas valstīs.

“Latviešu Avīžu” izdošanas tiesības piederēja Academia Petrina un to drukāja Jelgavā, izdevniecībā “J.F.Štefenhāgens un dēls”.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Laikraksta dibinātāji bija Kurzemes literatūras un mākslas biedrības (dibināta 1815. gadā) biedri, kas bija Jelgavas Pētera akadēmijas mācībspēki.  Laikraksta pirmais redaktors bija Jelgavā dzimis baltvācietis Kārlis Fridrihs Vatsons (1777–1826) – Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas pasniedzēja dēls, studējis tieslietas Leipcigā un teoloģiju Getingenes uni­versitātē Vācijā. 1817. gadā viņš Kurzemes literatūras un mākslas biedrības sēdē nolasīja re­ferātu “Kas biedrībai darāms latviešu kultū­ras veicināšanai?”. Mācītājs ierosināja izdot laikrakstu latviešu valodā. K.F.Vatsonu var saukt arī par pirmo latviešu tautas etnogrāfu. Viņu ļoti interesēja latvieši, viņu dzīvesveids, domas un pasaules uztvere.

Kā stāsta muzeja galvenā speciāliste Silva Barševska, laikraksta pirmo numuru tirāža bija 200 eksemplāri, to varēja saņemt abonējot. Sākotnēji laikraksts iznāca vienu reizi nedēļā, vēlāk – trīs četras reizes nedēļā un vēl biežāk.  Izdevums  kļuva populārs, un no 1822. līdz 1855. gadam abonentu skaits palielinājās vairāk nekā divdesmit reizes.

Visa 2022. gada garumā, atgādinot sabiedrībai par “Latviešu Avīžu” 200 gadu jubileju, Jelgavā plānotas dažādas aktivitātes. Tajos Jelgavas pilsētas sadarbības partneris būs Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Foto: Jelgava.lv

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ZZ.lv komanda.