Profesionālās vidējās izglītības iestādes plāno iedalīt četros tipos

Profesionālās vidējās izglītības un tālākizglītības iestādes Profesionālās izglītības likumā turpmāk plāno iedalīt četros tipos, paredz vakar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas atbalstītie priekšlikumi.

Parlamentārieši šodien lēma, ka atbilstoši profesionālās izglītības iestādē iegūstamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai profesionālās izglītības iestādes dalīs tehnikumos, mākslu izglītības kompetences centros, profesionālajās vidusskolās un profesionālās tālākizglītības centros.

Plānots, ka, dibinot profesionālās izglītības iestādi, tās veidu noteiks dibinātājs.

Komisijas sēdē atbalstītais priekšlikums nosaka, ka tehnikums ir profesionālās vidējās izglītības iestāde, kura atbilstoši valsts profesionālās izglītības standartam īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas un profesionālās tālākizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt trešā un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

Tehnikums varēs īstenot arī profesionālās tālākizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju tajās profesionālajās kvalifikācijās, kurās tehnikums īsteno atbilstošās izglītības programmu grupas ceturtā līmeņa profesionālās kvalifikācijas izglītības programmas un augstākās izglītības pakāpē nav studiju programmas attiecīgās profesionālās kvalifikācijas ieguvei.

Tehnikuma darbības mērķi būs noteikti attīstīt un īstenot dibinātāja noteiktajās nozarēs izglītības programmas, kas nodrošina tautsaimniecības, valsts un sabiedrības attīstības nākotnes vajadzībām nepieciešamos speciālistus, kā arī veicināt izglītības procesā iesaistīto personu izaugsmi par uzņēmīgiem, radošiem, atbildīgiem un konkurētspējīgiem sabiedrības locekļiem.

Tehnikumiem sadarbībā ar nozares uzņēmumiem būs pienākums īstenot darba vidē balstītas mācības, kā arī  reģionāli vai nozaru griezumā īstenot metodisko darbu, nodrošināt citām profesionālās izglītības iestādēm metodisko atbalstu un pedagogu tālākizglītību. Vienlaikus tiem nāksies īstenot ārpus formālās izglītības sistēmas iegūtās profesionālās kompetences novērtēšanu un eksamināciju.

Likumā paredzēts noteikt, ka profesionālās izglītības iestāde būs atzīstama par tehnikumu, ja tai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem būs sasniegts noteikts izglītojamo skaita rādītājs, būs sasniegti attiecīgi izglītojamo rezultāti profesionālās kvalifikācijas eksāmenos un citos valsts noslēguma pārbaudījumos, kā arī, ja tiks sasniegti darba vidē balstītu mācību un pieaugušo izglītības programmu īstenošanas rādītāji. Būtiska loma būšot arī absolventu nodarbinātības un izglītības turpināšanas augstākās izglītības pakāpē rādītājiem.

Savukārt mākslu izglītības kompetences centrs būs profesionālās vidējās izglītības iestāde, kura izglītības tematiskajā jomā “Mākslas” un ar to saistītajās jomās atbilstoši valsts profesionālās izglītības standartam īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas un profesionālās tālākizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt trešā un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

Profesionālās izglītības likumā plānots noteikt, ka mākslu izglītības kompetences centrs varēs īstenot arī profesionālās tālākizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju tajās profesionālajās kvalifikācijās, kurās mākslu izglītības kompetences centrs īsteno atbilstošās izglītības programmu grupas ceturtā līmeņa profesionālās kvalifikācijas izglītības programmas un augstākās izglītības pakāpē nav studiju programmas attiecīgās profesionālās kvalifikācijas ieguvei.

Vienlaikus mākslu izglītības kompetences centriem plāno piešķirt tiesības īstenot arī vispārējās pamatizglītības programmas, profesionālās ievirzes programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas.

Šo profesionālās vidējās izglītības iestāžu darbības mērķi paredz attīstīt un īstenot dibinātāja noteiktajās nozarēs izglītības programmas, kas nodrošina mākslu, kultūras un radošo industriju nozaru attīstības vajadzībām nepieciešamos speciālistus, kā arī veicināt izglītības procesā iesaistīto personu radošo talantu izkopšanu un attīstīšanu.

Tāpat mākslu izglītības kompetences centriem būs jāīsteno metodiskais darbs izglītības tematiskajā jomā “Mākslas”, jānodrošina pedagogu tālākizglītība un metodiskais atbalsts citām profesionālās vidējās izglītības iestādēm un reģiona profesionālās ievirzes izglītības iestādēm, kā arī sadarbībā ar mākslu, kultūras un radošo industriju nozares darba devējiem jānodrošina izglītības programmu īstenošana un prakses iespējas profesionālās izglītības programmas apguvē.

Lai kvalificētos šī veida izglītības iestādei, skolām būs jāatbilst noteiktiem Ministru kabineta kritērijiem.

Savukārt profesionālā vidusskola būs definēta kā profesionālās vidējās izglītības iestāde, kura atbilstoši valsts profesionālās izglītības standartam īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas, kas dod iespēju iegūt trešā un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

Likumā plānots iestrādāt, ka profesionālā vidusskola ir tiesīga īstenot arī profesionālās tālākizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt trešā un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

Šīm skolām paredzēts noteikt pienākumu īstenot dibinātāja noteiktajās nozarēs izglītības programmas, kas nodrošina tautsaimniecības vajadzībām nepieciešamos speciālistus, kā arī veicināt izglītības procesā iesaistīto personu izaugsmi par uzņēmīgiem, radošiem, atbildīgiem un konkurētspējīgiem sabiedrības locekļiem, kā arī sadarbībā ar nozares uzņēmumiem nodrošināt prakses iespējas profesionālās izglītības programmas apguvē.

Profesionālās izglītības iestāde būs atzīstama par profesionālo vidusskolu, ja tai būs atbilstoši izglītojamo skaita rādītāji, izglītojamo rezultāti profesionālās kvalifikācijas eksāmenos un citos valsts noslēguma pārbaudījumos, sadarbības ar darba devējiem rādītāji, pieaugušo izglītības programmu īstenošanas rādītāji, kā arī atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam absolventu nodarbinātības rādītāji.

Visbeidzot profesionālās tālākizglītības centrs būs profesionālās izglītības iestāde, kura atbilstoši profesionālās kvalifikācijas prasībām, kas ietvertas profesijas standartā, īstenos profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas, kas dos iespēju atbilstoši izglītojamā iepriekš iegūtajai izglītības pakāpei iegūt attiecīgu profesionālās kvalifikācijas līmeni.

Šo izglītības iestāžu darbības mērķis ir atbilstoši darba tirgus pieprasījumam nodrošināt profesionālās kvalifikācijas ieguvi, pārkvalifikāciju un kompetences pilnveidi personām ar iepriekšēju izglītību un darba pieredzi.

Profesionālās izglītības iestāde būs atzīstama par profesionālo tālākizglītības centru, ja tai būs pedagogu un ekspertu kvalifikācijas atbilstība īstenotajām programmām, materiāltehniskā nodrošinājuma atbilstība īstenotajām profesionālās izglītības programmām, ja skola sasniegs atbilstošus izglītojamo rezultātus profesionālās kvalifikācijas pārbaudījumos, un arī tad, ja izglītības iestāde varēs sasniegt noteiktus izglītojamo karjeras izaugsmes un sadarbības ar darba devējiem rādītājus. 

Pirms izmaiņu stāšanās spēkā tās vēl divos lasījumos jāizskata Saeimā.

Ar grozījumiem Profesionālās izglītības likumā paredzēts turpināt un pilnveidot profesionālās izglītības satura reformu, tai skaitā saistībā ar profesionālām kvalifikācijām Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrā.

Likumprojekts paredz ieviest profesionālās izglītības programmu absolventu monitoringa datu apstrādi, un izglītojamo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem visā profesionālās izglītības programmas apguves laikā.

Tehnikumiem sadarbībā ar nozares uzņēmumiem būs pienākums īstenot darba vidē balstītas mācības, kā arī  reģionāli vai nozaru griezumā īstenot metodisko darbu, nodrošināt citām profesionālās izglītības iestādēm metodisko atbalstu un pedagogu tālākizglītību.

Foto: jelgava.lv

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ZZ.lv komanda.