“RAF mikriņš bija drošs tāliem ceļiem”

Starp Jelgavas mikroautobusu rūpnīcas RAF vairāk nekā trīs tūkstošiem darbinieku, kas uzņēmumā strādāja ziedu laikos 70. gadu otrajā pusē un astoņdesmitajos, bija arī autoelektriķis Aldis Zakss. Viņš vēl aizvien darbojas savā specialitātē, tikai tagad autoservisā. RAF Aldis Zakss nostrādāja no rūpnīcas sākuma Jelgavā 1975. gadā līdz slēgšanai 1997. gadā.
Strādniekam maksāja vairāk nekā inženierim
“Automašīnas mani ir interesējušas vienmēr. Tūlīt pēc armijas sāku mācīties tā saucamajā nulles kursā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, lai tālāk tiktu uzņemts Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātē. Līdztekus strādāju ugunsdzēsējos. Alga bija 80, stipendija – 40 rubļu, varēja dzīvot. Tad apprecējos, 1973. gadā piedzima meita, un vajadzēja zem kājām stingrāku pamatu. Kā tad tu uzturēsi ģimeni ar tā laika inženiera aldziņu – 120 rubļiem mēnesī! Viens paziņa ieteica nākt uz RAF, ko tolaik būvēja Jelgavā,” par savām dzīves izvēlēm stāsta Aldis Zakss.
Rūpnīcā alga meistariem un speciālistiem bija 250–300 rubļu mēnesī. Studijās augstskolā Aldis pārgāja uz neklātieni, tomēr drīz tas vairs nebija savienojams ar ģimenes rūpēm un darbu autorūpnīcā. Viņš atceras, ka 1975. gadā jaunbūvētajā rūpnīcā vēl nebija konveijera. Mikroautobusus uz vieglās automašīnas “Volga” bāzes izgatavoja Rīgā. Taču ātri vien ražošana pārcēlās uz Jelgavu, kur 1976. gadā no konveijera jau sāka nākt pasaulē jaunais mikroautobusa modelis, kas tāds palika visus beidzamos divdesmit RAF pastāvēšanas gadus.