Aicina rast kompromisu starp centīgu pļaušanu un vides daudzveidību

Bauskas novada domes sēdē pašvaldības izpilddirektors Ivars Romānovs savā atskaitē aktualizēja jautājumu par zāles kopšanu pilsētvidē un ceļmalās, norādot uz nesen gūto pieredzi Beļģijā. Teiktais deputātu vidū atsaucību neradīja, bet lika padomāt.

I. Romānovs informēja, ka piedalījies Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas organizētā komandējumā Beļģijā. Pamatuzmanība vizītē bija veltīta atkritumu apsaimniekošanai, bezatkritumu tehnoloģijām, kā arī vides jautājumiem.

Cita domāšana

Galvenais, ko uzsvēra I. Romānovs, – pilnīgi cita domāšana vides jautājumos. “Akcentēšu to, kas iekrita acīs, domās un prātā, – viņu kardinālā, ko viņi paši atzīst, domāšanas veida maiņa. Patīk vai nepatīk, bet to esam apzīmējuši kā zaļo domāšanu, un arī viņi atzīst – lai sabiedrību pievērstu šim dzīves uztveres modelim, arī viņiem vairāku gadu garumā bijuši izaicinājumi. Tas, kas ļoti iekrita acīs, – pilsētvidē, parkos, skvēros, starp dažādiem krāšņuma krūmiem rasta vieta vībotnēm, dadžiem, nātrēm, baldriāna stādiem cilvēka augumā, kazenājiem un avenājiem. Pilsētas apļi apzināti apsēti ar lauku puķēm. Neviens neiespringst, ja nav perfekta mauriņa. Ceļu nodalījuma joslas nopļauj 50 centimetru platumā; pa vidu nepļauj, lai augi var izbirdināt sēklas nākamajam ataudzes posmam. Pie atsevišķām iestādēm pavērās tāda aina kā mūsu vidē, bet tādas pļaušanas mānijas kā pie mums tur nav, autostrādes nodalījuma josla aizaugusi. Tas viss, kā viņi informēja, saistīts ar domāšanas maiņu,” stāstīja I. Romānovs.

Viņš norādīja, ka pilsētās pārprojektē vecās ūdenstilpes un notekgrāvjus – tos pārbūvē par lietusūdens savākšanas objektiem un izmanto parku un skvēru laistīšanā, reizē iekopjot ar ūdens augiem. “Pilsētvidē vērojamas akvārija tipa zivis dažādās krāsās. Ainava ir iekopta, bet ar citu piegājienu. Mēs to nevaram izvirzīt par ātri sasniedzamu mērķi, bet paudu vadībai domu, ka pašvaldībā ir teritorijas, kuras varam definēt par dabiskām pļavu pamatnēm un kurās varam neskriet ar izkapti un pļaujmašīnām,” sacīja I. Romānovs.

Simtiem tūkstoši

Viens no galvenajiem šādas domāšanas maiņas iemesliem ir finansiālais. I. Romānovs minēja, ka Beļģijā, kur ir lielāks atalgojums, pļaušana izmaksā gana dārgi, savukārt mēs vēl to varam atļauties tāpēc, ka Latvijā vēl aizvien ir mazākā minimālā alga Baltijā, bet tas vienalga izmaksā diezgan dārgi. “Apkoposim ar finanšu departamentu šos skaitļus. Cipars būs ievērojams. Vai tiešām šie līdzekļi nav racionālāk ieguldāmi?” vaicāja I. Romānovs.

To, cik izmaksā šāds pakalpojums, var izvērtēt pēc vairākiem Bauskas novada iepirkumiem. Iepirkumā “Zāles pļāvēja un dārza tehnikas piegāde Bauskas apvienības pārvaldes vajadzībām” maijā uzvarēja SIA “Sils, dārza un meža tehnikas centrs” ar līgumcenu 15 705 eiro. Iepirkumā “Ceļa nomaļu mehanizēta zāles pļaušana un krūmu atvašu pļaušana/mulčēšana Iecavas apvienības pārvaldes teritorijā” piegādātāja būs valsts akciju sabiedrība “Latvijas autoceļu uzturētājs” par 32 516,8 eiro. Savukārt Bauskas novadā ceļa nomalēs zāli un krūmu atvases mehanizēti pļaus SIA “Viona” par 249 025,27 eiro. Tie ir tikai atsevišķi iepirkumi, neskaitot darbinieku algas un iepirkumus pilsētvides sakoptības nodrošināšanai.

Deputātus gan ideja par domāšanas maiņu un naudas ietaupīšanu neiedvesmoja, svarīgāka tomēr izjūta, ka vide ir sakārtota.

Sava “Bordertauna”

Par to, ka pļaušana izmaksā gana dārgi un ne visur ir pieejama, pierādīja deputāta Mārtiņa Cimermaņa raisītā diskusija. Viņš norādīja uz aizaugušām teritorijām, iebraucot Bauskā no Lietuvas puses. “Tā būs dabiskā pļava? Pagājušajā gadā kāds zemnieks mēģināja appļaut krūmus, bet pļava jeb pamestā “Bordertauna” kļūst aizvien briesmīgāka. Varbūt atdot kādam zemniekam, lai pļauj?” vaicāja M. Cimermanis. I. Romānovs pastāstīja, ka 2023. gadā teritoriju mēģināja uzturēt SIA “Vides serviss”, bet tur jānolīdzina zeme, un tas viss maksā, lai arī ir veiktas pārrunas ar SIA “Bauskas novada komunālserviss” valdes locekļiem.

“Neuzskatu, ka jābūt baldriāniem pilsētvidē. Situācija minētajā teritorijā ir diezgan sarežģīta, ir pat komunikācijas, grāvji un ielas zem nezālēm. Jāmēģina panākt, lai vismaz vienreiz gadā sakopj. Meklējam zemniekus, kas varētu sienu pļaut, tā ir zona, kur agri vai vēlu kaut kam jābūt,” situāciju komentēja Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks.

— “Bauskas Dzīve”

Aizkraukles slimnīcā piedāvā jaunus pakalpojumus

Aizkraukles slimnīcā no 1. jūlija pieejams jauns pakalpojums – Holtera monitorēšana, lai iegūtu informāciju par pacienta sirds darbību ikdienas apstākļos. Iestādei ir arī jauna ultrasonogrāfa iekārta.

Holtera monitorēšana ir diagnostikas rīks, kas ļauj nepārtraukti uzraudzīt sirds aktivitāti ilgākā laikā un dod ārstiem iespēju iegūt informāciju par pacienta stāvokli dažādos apstākļos. Līdz šim tuvākās vietas, kur sniedza šādu pakalpojumu, bija Ogre vai Jēkabpils. Lai to izmantotu, cilvēkiem vajadzēja patērēt vairāk laika un līdzekļu. Tagad to saņemt var arī Aizkrauklē.

SIA “Aizkraukles slimnīca” valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš informēja, ka Holtera aparāts iegādāts par iestādes līdzekļiem, domājot par plašākām iespējām pārbaudīt pacientu sirds veselību.

“Lai savlaicīgi pamanītu problēmas ar sirdi un asinsriti, šāds izmeklējums ir ļoti nozīmīgs turpmākās ārstēšanas izvērtēšanā. Tāpat kā veloergometrija, ko arī piedāvājam pacientiem. Abas izmeklējuma metodes ir ambulatoras un pacientiem ērti izmantojamas. Arī turpmāk sekosim līdzi aktuālajām vajadzībām, lai paplašinātu piedāvājumu,” teica R Muciņš.

Jaunas ultrasonogrāfa iekārtas iegāde finansēta no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda, ar kura atbalstu Aizkraukles slimnīca īsteno investīciju projektu.

Aizkraukles slimnīcas ginekologi ar jauno ultrasonogrāfu jau pamazām sāk strādāt, papildus apgūstot iekārtas piedāvātās iespējas, kas ir ļoti plašas. Tas ir modernāks, aprīkots ar augstas izšķirtspējas programmām, ļaujot vēl precīzāk novērtēt grūtniecības norisi un veikt ginekoloģiskos izmeklējumus. Turpmāk slimnīcā izmantos arī esošo ultrasonogrāfu, kas noderēs Uzņemšanas nodaļā.

R. Muciņš informēja, ka šajā gadā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda atbalstu paredzēti remonti divām telpām diagnostikas pakalpojumu pārvietošanai, lai nodrošinātu pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem un pacientu plūsmas sadalīšanu, kā arī medicīnas iekārtu un aprīkojuma iegāde, daļēji nomainot novecojušo tehniku.

Projekta kopējās investīcijas ir 182 745 eiro, no kuriem Atveseļošanās fonda finansējums ir 166 464,31 eiro, bet Aizkraukles slimnīcai – ne mazāk kā 16 280,69 eiro.

— Laikraksts “Staburags”

Uzstādītas izsmēķiem paredzētas atkritumu urnas

“Latvijas Zaļais punkts” ar ražotāju atbildības sistēmas dalībnieku finansiālu atbalstu kampaņā “Izsmēķis – mīna ar laika degli” Aizkraukles novadam piešķīris īpašas atkritumu urnas, kas domātas izsmēķiem.

Kopumā 43 pašvaldībām izdalītas 172 izsmēķiem paredzētas atkritumu urnas, vienlaikus atgādinot, ka izsmēķus drīkst izmest jebkurā nešķiroto atkritumu tvertnē, kas plaši pieejamas publiskai lietošanai. Aizkraukles novads ticis pie četrām urnām – viena novietota pie Aizkraukles pilsētas domes, viena – pie Aizkraukles pagasta kultūras nama, pa vienai būs arī Skrīveros un Koknesē.

No 1. janvāra Latvijā darbojas ražotāju paplašinātās atbildības sistēma tabakas izstrādājumiem ar filtriem. Izstrādātajos noteikumos ir formula, kas ļauj noteikt, cik daudz naudas pienākas no tabakas izstrādājumu ražotājiem katrai pašvaldībai. Formulas noteicošais faktors ir administratīvajā teritorijā deklarēto iedzīvotāju skaits, tiek izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes dati. Jo iedzīvotāju vairāk, jo vairāk naudas pašvaldība saņems. Par šī gada pirmo ceturksni Aizkraukles novada pašvaldība ir saņēmusi 126 eiro.

Andris Zālītis, Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks, stāsta, ka šobrīd nav konkrētu mērķu, kā naudu izlietot. A. Zālītis pieļauj, ka to varētu izlietot saistībā ar dabas resursiem vai arī nelielas kampaņas rīkošanā, aktualizējot izsmēķu kaitējumu videi. “Sabiedrībai vēl nav izpratnes par šo sistēmu. Cilvēki vaicā, kas ir TIF (tabakas izstrādājumu ar filtriem) atkritumu apsaimniekošanas sistēma, cenšos skaidrot. Viss it kā notiek, bet visgrūtāk ir cilvēkiem paskaidrot šo procesu, ja gala rezultātā izsmēķi nonāk turpat, kur iepriekš – pie noglabājamiem sadzīves atkritumiem. Tad kādēļ tie jāatdala atsevišķi? Lai varētu veikt aprēķinus un saņemt atmaksu no ražotājiem. Procesu nosaka izstrādātā regula, taču pievienoto vērtību tai šobrīd saskatīt ir grūti,” teic A. Zālītis.

— Laikraksts “Staburags”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Mans pagasts, mana pilsēta”. Par publikāciju saturu atbild “Zemgales Ziņas”.

Publikācijas tapušas, “Zemgales Ziņām” sadarbojoties ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.