Abonē e-avīzi "Zemgales Ziņas"!
Abonēt
casibom giriş casibom bahsegel jojobet

REĢIONU ZIŅAS: Likvidē Jaunjelgavas dienas centru bērniem

Aizkraukles novada pašvaldība nolēmusi likvidēt Jaunjelgavas dienas centru bērniem, kas ir novada Sociālā dienesta struktūrvienība. Tā pakalpojumus turpinās sniegt Jaunjelgavas Jauniešu iniciatīvu centrs.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Skaidrojot šīs izmaiņas, Aizkraukles Sociālā dienesta vadītājs Edvarts Pāvulēns atzina, ka dienas centrs atrodas vienā ēkā ar Jauniešu iniciatīvu centru un abu darbība nereti pārklājas. Tāpēc lietderīgi būtu šo darbu veikt vienai iestādei. Lai tas būtu pilnīgs, Aizkraukles novada Sociālajā dienestā izveidos jaunu amata vietu – sociālais darbinieks darbam ar personu grupām, nodrošinot atbalsta un izglītojošos pakalpojumus arī citām iedzīvotāju grupām, kas nebija Jaunjelgavas Jauniešu iniciatīvu centra apmeklētāji. Līdz ar to viens centrs būs pieejams visiem.

Tāpat Jaunjelgavas Jauniešu iniciatīvu centrs turpinās nodrošināt higiēnas pakalpojumu iedzīvotājiem, kas bija pieejams Sociālā dienesta dienas centrā.

Laikraksts “Staburags”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Iedzīvotāji pieprasa mērīt un izvērtēt mopēdu radītos trokšņus

Ceļu satiksmes direkcijas (CSDD) amatpersona skaidro: “Palīdzēt var tikai skaidrošanas darbs!”

FOTO: PĀRSLA KONRĀDE

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Iedzīvotāji ar laikraksta “Dzirkstele” starpniecību ir iesākuši un nebeidz risināt problēmu par to, ka daudziem traucējoši ir Gulbenes ielās vakaros braucošie mopēdisti, jo tie rada lielu troksni. Gulbenieši ziņo laikrakstam, ka šāda trokšņošana reizēm turpinoties pat līdz agram rītam.

Iedzīvotāji turpina diskutēt par šo tematu laikraksta “Dzirkstele” portālā, kur pat kādam ir piedāvājums ar kriminālu pieskaņu, proti, uz ielām izlikt dēļus ar naglām, lai šādi pārmācītu skaļos braucējus. Atskan arī tālruņa zvani laikraksta redakcijā.

Kāda sieviete, kura gribēja palikt anonīma, stāstīja, ka ar meitu ir filmējušas šos jauniešus, kuri, to redzot, pamājuši pretī, kas licies aizskaroši. Sieviete teica – video ievietots sociālajos tīklos un arī tur turpinās diskusija. Zvanītāja pauda, ka Gulbenē trokšņaino mopēdistu problēma netiek risināta, savukārt Alūksnē tā jau sen vairs nepastāv. Tur esot aizliegti šādi trokšņaini grupu braucieni pa pilsētu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Uz laikraksta “Dzirkstele” redakciju piezvanīja arī Gulbenes viesnīcas īpašniece Zlata Kallase, kura teica: “Nav jau runa par to, ka mopēdu vadītāji nedrīkstētu braukt pa pilsētu vai darīt to grupā. Drīkst. Runa ir tikai par troksni, par skaļumu, kuru vajadzētu mērīt un ierobežot.”

Vai Alūksnē skaļie mopēdisti ir izskausti?
“Par Alūksnes aizliegumiem attiecībā uz motorizēto transportlīdzekļu kustību un skaņas piesārņojumu – iespējams, šie ierobežojumi tika noteikti vietējās pašvaldības lēmumos. Valsts policijas rīcībā šādas informācijas nav,” laikrakstam “Dzirkstele” pauda Valsts policijas (VP) pārstāve Zane Vaskāne.

“Dzirkstele” pārliecinājās, ka Alūksnes novada pašvaldībai nav spēkā esošu saistošo noteikumu, kas reglamentētu sabiedrisko kārtību šajā administratīvajā teritorijā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Zane Vaskāne arī atklāja, ka 22.jūlijā pulksten 21.39 VP saņēmusi informāciju, ka Miera ielā, Alūksnē, brauc, pārsniedz pieļaujamo ātrumu un trokšņo trīs četri motorolleristi. Izbraucot uz notikuma vietu, policisti pārkāpumus nekonstatēja. Tika pārbaudīti mopēdi un to vadītāji.

Vai mopēdistus pārmācīs nagloti dēļi?
Zane Vaskāne skaidro: “Izlikt ielās dēļus ar naglām, lai pārmācītu mopēdistus par trokšņošanu, ir ļoti bīstama un nelikumīga rīcība. Izliekot dēļus ar naglām, tiek radīts reāls apdraudējums cilvēku dzīvībai un veselībai. Ja nu kāds cietīs no šādām darbībām? Arī mēģinājums tīši izraisīt satiksmes negadījumu var tikt kvalificēts kā krimināli sodāms pārkāpums. Ja iespējams, mēģiniet runāt ar mopēdistiem un izskaidrojiet savas bažas par troksni. Jebkura vardarbīga vai nelikumīga rīcība radīs nopietnas sekas gan jums, gan citiem.”

Vai iespējams rīkot reidus mopēdistu kontrolei?
“Lai uzlabotu satiksmes drošību, arī Gulbenes un Alūksnes novados tiek organizēti profilaktiskie pasākumi sadarbībā ar CSDD,” saka Zane Vaskāne.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

15. jūlijā VP Ziemeļvidzemes iecirkņa (Gulbenes, Alūksnes un Valkas novads) priekšniece Valda Gibala-Lesiņa tikās ar CSDD Gulbenes reģiona vadītāju Jāni Raibekazu, lai pārrunātu aktuālās problēmas saistībā ar satiksmes drošību un uzraudzību, ieskaitot mopēdistu un mācību transportlīdzekļu pārvietošanos pilsētā. Viņi plānoja arī kopīgus reidus ar CSDD.

“Ir vienošanās par kopīga profilaktiska pasākuma organizēšanu Gulbenes pilsētā, publiski neprecizējot profilakses datumu un laiku,” stāsta Zane Vaskāne.

13. jūlijā Malienas pagastā, Alūksnes novadā, notika šāds VP un CSDD kopīgs reids, kura laikā tika pārbaudīti 135 transportlīdzekļi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vai var izmērīt mopēdu radīto troksni?
“Dzirkstele” sazinājās arī ar Jāni Raibekazu, lai noskaidrotu, vai Gulbenē ir iespējams izmērīt mopēdu radīto troksni.

Jānis Raibekazs uzsver, ka līdzšinējā likumdošana neparedz ikgadējās tehniskās apskates veikšanu mopēdiem, tas tikai pastiprina tā lietotāja atbildību pārliecināties par transportlīdzekļa tehnisko stāvokli.

“Paaugstināts trokšņu līmenis ir viens no faktoriem, kas negatīvi var ietekmēt citus satiksmes dalībniekus un apkārtnes iedzīvotāju dzīves apstākļus. CSDD sadarbībā ar Valsts policijas kolēģiem regulāri veic tehniskās kontroles uz ceļiem. Transportlīdzekļu trokšņu līmenis ir viens no elementiem, kas tiek pārbaudīts un mērīts. Ir arī jāakcentē, ka ļoti svarīgs ir skaidrojošais darbs un vecāku kontrole pār savu atvašu vadīto mopēdu tehnisko stāvokli. Atgādināšu, ka mopēda vadītāja apliecību var iegūt jaunieši no 14 gadu vecuma,” pauž Jānis Raibekazs.

Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka tīri tehniski nav tik vienkārši izmērīt uz autoceļa braucoša mopēda radīto troksni. Turklāt valstī nav sakārtoti likumi tā, lai mopēda vadītāju varētu sodīt par skaļu braukšanu.
Pēc Jāņa Raibekaza domām, mopēdu skaļā darbība ir problēma, kas jārisina ar skaidrošanas palīdzību ģimenēs, skolās un ar valsts un pašvaldības iestāžu darbinieku starpniecību.

Laikraksts “Dzirkstele”

Alūksnē drīzumā sāks būvēt katastrofu pārvaldības centru

Katastrofu pārvaldības centra projekts – tā izskatīsies plānotā ēka Ziemeru ielā 4, Alūksnē, kurā atradīsies visi operatīvie dienesti.

Pagājuši vairāki gadi, kopš sāktas sarunas par vienota katastrofu pārvaldības centra būvniecību Alūksnē, un nu šis nodoms guvis konkrētas aprises – izraudzītajā vietā Alūksnē sākti sagatavošanās darbi būvniecībai, tiek cirsti koki un rauti celmi.

Pēc dažiem mēnešiem šeit sāksies ēkas būvniecība, kas ilgs aptuveni 15 mēnešus.

Ēkā vienlaikus ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) atradīsies arī Valsts policija, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, Valsts robežsardze, Nodrošinājuma valsts aģentūra un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.

Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūras sabiedrisko attiecību speciāliste Vendija Pikše-Kučma pastāstīja, ka pašlaik būvkomersants pat apsteidz līgumā noteikto projektēšanas grafiku. “Pašlaik norisinās projektēšanas darbi būvprojekta izstrādes beigu fāzē. Jūlija otrajā pusē būvprojektu iesniegs ekspertīzei. Papildus šim pirms būvdarbu sākšanas objekta teritorijā cērt kokus, nākamo nedēļu laikā plānots pabeigt izraut koku celmus,” stāsta aģentūras pārstāve.

Viņa atgādina, ka pērn decembrī ar PS “P un S būvniecība” noslēgts līgums par katastrofu pārvaldības centra projektēšanu, būvniecību un autoruzraudzību. Līguma summa ir 6 565 734,98 eiro (bez pievienotās vērtības nodokļa). Plānots, ka objekts būs gatavs līdz nākamā gada nogalei.

“Tas ir ļoti svarīgi, jo pašreizēja VUGD depo ēka Alūksnē nodota ekspluatācijā 1963. gadā. Tā ir sliktā tehniskā stāvoklī, kā arī neatbilst ugunsdzēsības depo minimālajām prasībām. Līdzīga situācija ir policijas iecirkņa ēkā, kas nodota ekspluatācijā 1970. gadā,” laikrakstam savulaik šos plānus skaidroja Iekšlietu ministrijas pārstāve Samanta Nalivaiko.

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Mans pagasts, mana pilsēta”. Par publikāciju saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Publikācijas tapušas, “Zemgales Ziņām” sadarbojoties ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ZZ.lv komanda.